Patēriņa cenas turpina strauji pieaugt arī aprīlī
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2022.gada aprīlī, salīdzinot ar martu, patēriņa cenu līmenis pieauga par 2,2%. Precēm tas pieauga par 2,6%, bet pakalpojumiem – par 1,3%.
Šogad cenu pieaugums aprīlī bija būtiski straujāks nekā raksturīgs šim mēnesim, ko turpina ietekmēt būtisks pasaules cenu kāpums. To ietekmēja arī straujāks cenu pieaugums apģērbiem un apaviem, kas pārsniedza sezonālo izmaiņu līmeni.
Lielākā palielinošā ietekme martā bija cenu kāpumam pārtikai, ko turpināja ietekmēt jau līdz šim strauji augošās pasaules cenas un Krievijas iebrukums Ukrainā. Latvijā pārtikas produktu cenas pieauga par 3,6% un kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,9 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam gaļai, svaigiem dārzeņiem, piena produktiem, maizei un graudaugiem, olām un kafijai.
Pasaules pārtikas cenas, pēc straujā kāpuma šī gada martā, kad tās sasniedza visu laiku augstāko rādītāju, aprīlī nedaudz samazinājās. Aprīlī mēneša laikā pasaules pārtikas cenas samazinājās par 0,8%, taču joprojām saglabājās augstā līmenī Ukrainā notiekošā kara dēļ. Cenu kritumu aprīlī noteica ievērojams augu eļļu cenu kritums, kā arī neliels graudaugu cenu kritums. Tikmēr cukura, gaļas un piena produktu cenas saglabāja mērenu kāpumu. Cenu kritumu galvenokārt veicināja mērenāks pasaules importa pieprasījums augsto cenu dēļ, kā arī pieprasījuma samazināšanās Ķīnā. Tomēr straujāku cenu kritumu augu eļļām ierobežoja neskaidrība par eksporta pieejamību no Indonēzijas, kas ir pasaulē vadošā palmu eļļas eksportētāja. Graudaugu cenu kritumu noteica cenu samazināšanās kukurūzai, bet cenas pieauga miežiem un kviešiem, ko ietekmēja ostu bloķēšanas turpināšanās Ukrainā.
Aprīlī, tāpat kā martā, patēriņa cenu dinamiku nosaka sezonai raksturīgais cenu pieaugums apģērbiem un apaviem, kas šogad bija straujākais šajā mēnesī kopš 1998.gada. Cenas apģērbiem un apaviem mēneša laikā palielinājās par 8,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,5 procentpunktiem.
Pakalpojumiem cenas martā pieauga par 1,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija vērojama cenu kāpumam ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, pārvadājumu pakalpojumiem, ūdensapgādei un kanalizācijas pakalpojumiem, kā arī autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.
Cenas aprīlī turpināja kāpt degvielai – par 2,6% un kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Augsto cenu degvielai turpina ietekmēt pasaules naftas cenu kāpums. Tomēr, pēc ļoti straujā naftas cenu pieauguma šogad martā, aprīlī tās samazinājās. Mēneša laikā pasaules naftas cenas vidēji samazinājās par 6%. Mēneša sākumā Brent naftas cena strauji samazinājās nokrītot līdz 98 USD par barelu, ko galvenokārt ietekmēja bažas par straujāku procentlikmju paaugstināšanu ASV, kas samazinātu ekonomikas izaugsmi, Covid-19 gadījumu skaita pieaugums Ķīnā, kā arī vairāku valstu plāni laist tirgū jēlnaftu no ārkārtējiem gadījumiem paredzētajām rezervēm. Mēneša vidū gan naftas cena pieauga līdz 113 USD par barelu, ko sekmēja dati par straujo inflācijas kāpumu pasaulē, ziņas par ES plāniem noteikt embargo Krievijas naftas produktiem un par ieguves apturēšanu vairākos naftas ieguves objektos Lībijā, bet tad mēneša otrajā pusē atkal cena samazinājās pēc Starptautiskā valūtas fonda samazinātas pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes saistībā ar karu Ukrainā un jaunu Covid-19 stingro ierobežojumu ieviešanas Šanhajā, kas radīja bažas par naftas pieprasījuma samazināšanos pasaulē. Vienlaikus augsto naftas cenu noturību veicina OPEC+ vienošanās turpināt mērenu naftas ieguves apjomu palielināšanu, neskatoties uz vairāku valstu aicinājumu straujāk palielināt naftas ieguvi.
Vērā ņemams cenu pieaugums bija arī cietajam kurināmajam par 17,5%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Cenas pieauga arī alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem par 1,9%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,15 procentpunktiem.
2022.gada aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, patēriņa cenas pieauga par 13%. Gada vidējā inflācija bija 6,6 %.
Sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos cenu izmaiņas turpinās pārsniegt sezonālo svārstību līmeni. Galvenā ietekme uz cenu pārmaiņām joprojām būs saistīta ar pasaules cenu kāpumu energoresursiem un pārtikai, ko lielā mērā ietekmēs ģeopolitiskā spriedze reģionā saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā. Sagaidāma arī to pakārtotā ietekme uz rūpniecības preču un pakalpojumu cenām. Paredzams, ka 2022. gadā kopumā vidējā gada inflācija varētu pārsniegt 12 procentus.
Vēl par tēmu:
LBAS piedāvā četrus rīcības virzienus atbalsta pilnveidošanai vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni
2025. gada 2. aprīlī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā tika skatīts Labklājības ministrijas ziņojums par pētījumu...
Lasīt tālākPagarina Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu Latvijā
Aizliegums patēriņam Latvijā ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas būs spēkā vēl gadu, paredz ceturtdien, 3.aprīlī, Saeimā galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecība palielinās jau trešo mēnesi pēc kārtas, februārī sasniedzot 4,1% izaugsmi
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada februārī pieauga par 4,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi pieauguši jau trešo mēnesi pēc kārtas, turklāt pieaugums...
Lasīt tālākParedz īsākus termiņus iestāžu atbildēm uz iedzīvotāju iesniegumiem
Lai mazinātu birokrātiju iedzīvotāju saziņā ar iestādēm, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 2. aprīlī, konceptuāli atbalstīja rosinātās izmaiņas Iesniegumu...
Lasīt tālākValsts kontrole: Ostu attīstības fondā no 2019. līdz 2023. gadam vismaz 161 770 EUR izmantoti neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski
Valsts kontrole lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski. Lielākā daļa...
Lasīt tālākLatvijas Restorānu biedrība aicina samazināt svētku dienu skaitu Latvijā
Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir vērsusies pie Latvijas Republikas Saeimas frakcijām un atbildīgajām komisijām, aicinot pārskatīt un samazināt valstī noteikto svētku dienu skaitu. Biedrība...
Lasīt tālākNeplānota Zviedrijas-Lietuvas elektrokabeļa pārtraukuma dēļ cenas biržā ir svārstīgas
Sestdien, 29. martā, neplānoti tika pārtraukta Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa NordBalt darbība. Saskaņā ar sākotnēji publiskoto informāciju pārtraukuma iemesls ir saistīts...
Lasīt tālākRīgas lidosta vasarā piedāvās plašāko galamērķu tīklu Baltijā
Vasaras lidojumu sezonā, kas sāksies šajā nedēļas nogalē līdz ar pāreju uz vasaras laiku, Rīgas lidosta piedāvās plašāko galamērķu klāstu Baltijā – gandrīz simts tiešo lidojumu...
Lasīt tālākBrīvdienās pulkstenis jāpagriež par stundu uz priekšu
Šonedēļ naktī uz svētdienu, 30. martu, pulksten 3 Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, tāpēc pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākRīgā sākas āra kafejnīcu sezona
Ceturtdien, 27. martā, Rīgā oficiāli sākas āra kafejnīcu sezona. Šogad āra kafejnīcu darbībai pašvaldībā jau saņemts 251 pieteikums un izsniegtas 138 atļaujas. Ņemot vērā, ka...
Lasīt tālāk