Patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājies par 0,7%
Vidējais patēriņa cenu līmenis 2014. gada oktobrī, salīdzinot ar 2013. gada oktobri, palielinājās par 0,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Precēm cenas samazinājās par 0,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,9%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,5%.
Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2014. gada oktobrī, salīdzinot ar 2013. gada oktobri, bija cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, atpūtai un kultūrai, kā arī cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem un ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.
Pārtikas cenu vidējais līmenis šogad oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājies par 1,2%. Zemākas cenas nekā pērn bija pienam un piena produktiem, cukuram, gaļai un gaļas izstrādājumiem, eļļai un taukvielām, olām, maizei. Cenas palielinājās dārzeņiem, maltai kafijai, saldumiem un medum, kā arī sieram.
Tabakas izstrādājumiem cenas pieauga par 8,6%, bet alkoholiskajiem dzērieniem – par 1,3%.
Gada laikā vidējais cenu līmenis ar mājokli saistītiem pakalpojumiem pieauga par 1,5% – sadārdzinājās mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, ūdens piegāde, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kanalizācijas pakalpojumi, dzīvokļu īres maksa, cietais kurināmais, savukārt lētāka kļuva siltumenerģija.
Transporta grupā cenas samazinājās par 0,9%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums degvielai par 2,2%. Cenas samazinājās arī automašīnu rezerves daļām un piederumiem. Cenu kāpums tika novērots transportlīdzekļu apkopei un remontam, pasažieru jūras transporta pakalpojumiem.
Viesnīcu un restorānu pakalpojumu cenas, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, pieauga par 4,5%. Kafejnīcās un restorānos cenas palielinājās par 4,6%, ēdnīcās – par 4,4%, viesnīcu pakalpojumiem – par 3,2%.
Pārējās patēriņa grupās cenu kāpums tika novērots apģērbiem, precēm un pakalpojumiem mājokļa uzkopšanai, ambulatoriem pakalpojumiem, kultūras pakalpojumiem.
2014. gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenu līmenis nemainījās. Pakalpojumu cenu līmenis samazinājās par 0,2%, bet precēm pieauga par 0,1%.
Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām mēneša laikā bija cenu kritumam pārtikai, atpūtai un kultūrai, transporta precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kāpumam apģērbiem un apaviem, ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, personīgās aprūpes precēm, kā arī alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.
Pārtikas cenas samazinājās par 0,3%, ko, līdzīgi kā septembrī, ietekmēja cenu kritums pienam un piena produktiem. Pienam cenas pazeminājās par 4,8%, skābajam krējumam – par 3,4%, saldajam krējumam – par 2,6%, kefīram – par 3,6%, jogurtam – par 5,1%, biezpienam – par 5,4%. Sezonālo faktoru ietekmē lētāki kļuva augļi (-3,7%), galvenokārt, āboli un citroni. Cenas samazinājās kartupeļiem, maizei un graudaugu izstrādājumiem. Cenu pieaugums tika novērots dārzeņiem (+9,5%), galvenokārt, gurķiem un tomātiem. Cenas palielinājās arī tējai un kafijai, gaļai un gaļas izstrādājumiem.
Salīdzinot ar septembri, dārgāki kļuva alkoholiskie dzērieni (+0,7%), ko ietekmēja akciju noslēgums vīnam un alum. Tabakas izstrādājumiem cenas samazinājās par 0,2%.
Par 3,3% pieauga cenas apģērbiem, ko ietekmēja ziemas sezonas preču nonākšana tirdzniecībā, savukārt apaviem cenas samazinājās par 4,3%.
Transporta grupā cenas samazinājās par 0,3%, ko noteica cenu kritums degvielai par 1,3%.
Atpūtas un kultūras pakalpojumu cenas mēneša laikā samazinājās vidēji par 0,5%. Būtiskākais cenu kritums konstatēts kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem un kultūras pakalpojumiem.
Noslēdzoties akcijām, dārgākas kļuva personīgās aprūpes preces.
Pārējās patēriņa grupās cenu kāpums tika novērots siltumenerģijai, automašīnu rezerves daļām un piederumiem. Savukārt lētāki kļuva nekompensējamie medikamenti, kā arī viesnīcu pakalpojumi.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk