PBLA atbalsta pāreju uz mācībām latviešu valodā
Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) paudusi atbalstu pārejai uz izglītību latviešu valodās Latvijas valsts skolās. Apvienība nosūtījusi atklātu vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskis (ZZS).
“PBLA vienmēr ir iestājusies par latviešu valodas pieejamību un vienlīdzīgu apgūšanu visiem Latvijas iedzīvotājiem – bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem. Aizvadītajos mēnešos mēs ar interesi sekojām Latvijas valdības centieniem mainīt valsts izglītības politiku un panākt pāreju uz mācībām latviešu valodā vispārizglītojošas skolās,” teikts vēstulē.
PBLA atbalsta izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska un viņa vadītās ministrijas plānus, kas noteiktu, ka no 2019./2020.mācību gada 9.klases valsts pārbaudījumi un no 2020./2021.mācību gada 12.klases centralizētie eksāmeni būs jākārto latviešu valodā.
PBLA uzskata, ka ne tikai pārbaudījumiem, bet arī mācībām pēc iespējas agrākā vecumā jānotiek valsts valodā – mācības divās valodās uztur divkopienu valsts pastāvēšanu. Jo ātrāk var pāriet uz skolu modeli, kur vienojošais no bērnības ir valoda, jo vairāk mazināsies plaisa starp latviešiem un cittautiešiem un arvien ciešāk saliedēsies Latvijas iedzīvotāju kopienas.
PBLA aicina Izglītības ministriju gādāt, lai tiktu nodrošināta bērnudārzu audzinātāju un sākumskolu skolotāju latviešu valodas kvalifikācijas celšana, lai valstī būtu skolotāji, kas ar labu latviešu valodu visiem – gan latviešu, gan cittautiešu bērniem – pirmajos bērnudārza un sākumskolas gados piedāvātu līdzvērtīgu latviešu valodas apguvi.
PBLA uzsver, ka latviešu valoda ir valsts valoda – visiem Latvijā dzīvojošajiem bērniem un jauniešiem ir gan tiesības, gan pienākums zināt latviešu valodu līdzvērtīgā līmenī. Protams, ka valstī atbalstāma ir jebkuras valodas apguve ģimenē un papildskolās, taču tām nav jābūt pilnībā valsts sponsorētām. Valstīs, kas uzņem imigrantus jau gadu desmitiem – ASV, Kanādā, Austrālijā – darbojas valodas un kultūras skolas, kur papildus valsts piedāvātajai izglītībai māca mātes vai mantoto valodu, un tās galvenokārt finansē imigrantu kopienas pašas. Latvijas izglītības modelis varētu sekot šim piemēram.
PBLA atgādina, ka jau gadiem ilgi cittautiešu ģimenes, kas vēlas dzīvot Latvijā, apzināti izvēlas saviem bērniem latviešu bērnudārzus, tā radot veselu paaudzi, kas tekoši runā gan latviski, gan krieviski. Redzams, ka šie iedzīvotāji sapratuši un mērķtiecīgi izvēlējušies iespēju iegūt tālāko izglītību valsts valodā.
“Apsveicams ir fakts, ka Latvijas augstskolas jau ir sekmīgi pārgājušas uz mācību apguvi latviešu, tas ir, oficiālajā valsts valodā. Tāpēc tiem krievu skolu audzēkņiem, kuriem latviešu valodas līmenis nav pietiekami augsts, liegts augstākās izglītības ceļš Latvijā. PBLA aicina Izglītības ministriju spert visus iespējamos soļus, lai visi Latvijas vispārizglītojošo skolu beidzēji neatkarīgi no tautības varētu studēt Latvijas augstskolās un pēc studiju beigšanas pilnvērtīgi strādāt Latvijā, saliedējot sabiedrību un stiprinot valsts ekonomiku,” uzskata apvienība.
PBLA apsveic Latvijas valdības tālredzīgo vēlmi pāreju uz izglītību latviešu valodā atrisināt līdz 2018.gada februārim, lai šo jautājumu Saeimas vēlēšanu gadā partijas nevarētu izmantot kā instrumentu priekšvēlēšanu kampaņām. PBLA uzskata, ka izglītības valodas jautājuma lietošana priekšvēlēšanu sakarsētajā politiskajā gaisotnē varētu nelabvēlīgi saasināt attiecības un novest pie konfliktiem Latvijas dažādo etnisko grupu starpā.
“Saprotam, ka šis ir sarežģīts un politiski grūti risināms jautājums, bet vēlam spēku un veiksmi valdībai un izglītības ministrijai to atrisināt,” rezumēts vēstulē.
Noraksti nosūtīti arī Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.
Jau ziņots, ka pēc trim gadiem vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā.
IZM iecere paredz ka:
– Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma 2018./2019. mācību gadā – jaunā izglītības standarta ieviešana, kas pirmsskolas izglītību beidzot, nodrošinās latviešu valodas prasmi, lai mazākumtautību bērni varētu sekmīgi uzsākt sākumskolas izglītību latviešu valodā;
– 12.klases centralizētie eksāmeni no 2017./2018. mācību gada tikai latviešu valodā;
– 9. klases centralizētie valsts pārbaudījumi no 2019./2020. gada tikai latviešu valodā;
– No 2019/2020. mācību gada 7. klasē notiek pāreja uz jauno kompetenču pieejā balstīto standartu, kas nodrošinās, ka, pamatskolu beidzot, 80% mācību vielas tiek pasniegta latviešu valodā;
– No 2020./2021. mācību gada vispārizglītojošajā vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiek pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
Foto: veerasantinithi/https://pixabay.com/en/users/veerasantinithi-6722948/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Cilvēktiesību komisija aicina turpināt pilnveidot rīcības algoritmu vardarbības novēršanai skolās
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 12. martā, iepazīstoties ar rīcības algoritmu vardarbības novēršanai izglītības iestādēs un plānotajām izmaiņām...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu pamatskolā
[caption id="attachment_33908" align="alignnone" width="300"] Hands raised in classroom[/caption] Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, ceturtdien, 6. martā,...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija rosina ierobežot tālmācības iespējas pamatskolā
Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, trešdien, 26.februārī, lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Deputāti vienojās iesniegt...
Lasīt tālākDeputāti aicina nekavējoties atjaunot veselības mācību kā atsevišķu priekšmetu skolu mācību programmās
Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas un Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas deputāti vēstulē Valsts prezidentam un Ministru prezidentei, kā arī...
Lasīt tālākTiesībsargs: Audzēkņiem ir tiesības laicīgi zināt par izmaiņām stipendiju piešķiršanas kārtībā
Stipendijas saņemšanas kritērijus un piešķiršanas kārtību var mainīt, taču šim procesam jābūt savlaicīgi zināmam un skaidri saprotamam visiem, uz kuriem tas attiecas. 2024. gada...
Lasīt tālākMācību kvalitāte, skola vai pedagogs – kurš atbildīgs par skolēnu sasniegumiem?
Nav noslēpums, ka reizēm skolēni intensīvi mācās tieši pirms pārbaudes darbiem, bet ātri aizmirst apgūto pēc to nokārtošanas. Tas var radīt grūtības, jo nākamās tēmas bieži balstās...
Lasīt tālākTiesībsarga birojs: Pedagogu ētikas normām jābūt vienotām, un arī pārkāpumi jāvērtē pēc vienotas kārtības
Izvērtēt, vai pedagogs ievērojis profesionālās ētikas principus, šobrīd ir katras izglītības iestādes vadības kompetencē. Arī ētikas kodeksu izstrādā katra izglītības iestāde pati....
Lasīt tālākSaeima apstiprina jaunu Augstākās izglītības padomi
Saeima ceturtdien, 16.janvārī, apstiprināja jaunu Augstākās izglītības padomi. Augstākās izglītības padomē apstiprināta Baiba Rivža, Artūrs Zeps, Andris Teikmanis, Jeļena Vediščeva,...
Lasīt tālākČeslavs Batņa kritizē nepārdomātu līdzekļu izlietojumu izglītības nozarē
Pērn Ministru kabinets lēma par pasākuma „Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana” īstenošanas noteikumiem, šim projektam atvēlot vairāk nekā 21...
Lasīt tālākLembergs: Valdība strādā pie tā, lai slēgtu skolas, bet tai būtu jādomā kā celt izglītības līmeni
Tas ir kauns, ka neviena Latvijas augstskola nav iekļuvusi starp 1000 labākajām pasaules universitāšu reitingā, sacīja politiķis Aivars Lembergs. “Tikko olimpiskajās spēlēs mūsu puiši...
Lasīt tālāk