Pēdējā mēneša laikā uzņēmumu kopējais nodokļu parāds audzis par 7,5%
Lursoft, balstoties uz VID sniegto informāciju, aprēķinājis, ka uz š.g. 7. aprīli uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedzis 594,38 milj.EUR. Pēc tam, kad martā parāda summa, salīdzinot ar februāri, pat nedaudz samazinājusies, aprīlī tā palielinājusies par 7,5%.
Pēc Lursoft apkopotās informācijas, nodokļu parāds audzis visās nozarēs, izņemot veselību un sociālo aprūpi, kā arī elektroenerģijas, siltumapgādes un gāzes apgādes nozares. Pārsteidzoši, ka straujākais nodokļu parāda pieaugums, salīdzinot ar martu, aprīlī reģistrētas ūdens apgādes; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē. Ja vēl š.g. martā nozare bija uzkrājusi 17,06 milj.EUR nodokļu parādu, tad aprīlī tā summa palielinājusies līdz 28,16 milj.EUR, kas mēneša laikā ir pieaugums par 65,06%. Tiesa, teju pusi no nozares nodokļu parāda summas, 13,03 milj.EUR, veido AS “Latvijas zaļais elektrons” parāds. Jānorāda, ka uzņēmumam jau kopš pagājušā gada augusta ir apturēta saimnieciskā darbība un šī gada februārī tam arī izbeigta darbība. Tajā pašā laikā uzņēmuma nodokļu parāds ik mēnesi turpina palielināties.
Viens no straujākajiem nodokļu parāda apjoma pieaugumiem – ēdināšanas un izmitināšanas nozarē
Otrs straujākais nodokļu parāda pieaugums bijis izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē. Šī nozare bija viena no pirmajām, kura izjuta Covid-10 izraisītās pandēmijas sekas. Lursoft dati liecina, ka no visiem uzņēmumiem, kuru darbiniekiem līdz š.g. 20.aprīlim izmaksāti dīkstāves pabalsti, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē strādā 598 uzņēmumi jeb teju piektā daļa (18,38%).
Izmitināšanas un ēdināšanas nozarē strādājošo uzņēmumu nodokļu parāds aprīļa sākumā bija 28,80 milj.EUR. Šo parādu veidoja kopskaitā 2316 nozarē strādājošie uzņēmumi. Lursoft aprēķini rāda, ka marta sākumā nozarē bija 2078 uzņēmumi ar nodokļu parādu, kas pārsniedz 150 eiro, savukārt februāra sākumā – 2080 uzņēmumi.
Lielākais nodokļu parāds starp ēdināšanas un izmitināšanas nozares uzņēmumiem uz šā gada aprīļa sākumu reģistrēts AS “Lido” – 857,01 tūkst.EUR. Jāpiebilst, ka iepriekš nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro, AS “Lido” bija reģistrēts aizvadītā gada martā un pēdējā gada laikā uzņēmumam nodokļu parādi nav bijuši. Pērn AS “Lido” nodokļos valsts kopbudžetā samaksājis 11,74 milj.EUR.
No š.g. 16.aprīļa VID atbalstījis AS “Lido” nokavēto nodokļu samaksas sadali termiņos vai arī atlikšanu uz laiku līdz trīs gadiem, savukārt 17.aprīlī veikta atlīdzības izmaksa dīkstāvē esošajiem darbiniekiem. Uzņēmuma publiskotā informācija liecina, ka AS “Lido” restorāni savu darbību uz laiku apturējuši jau no 18.marta.
Otrs lielākais nodokļu parādnieks starp izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem ir SIA “Čilija pizza”. Tiesa, atšķirībā no AS “Lido”, kam iepriekš nodokļu parādi nebija reģistrēti, picēriju tīklam nodokļu parādi reģistrēti jau vairāku gadu garumā, un aprīļa sākumā tie pieauguši jau līdz 663,34 tūkst.EUR, kas veido vairāk nekā pusi no nodokļu summas, ko tas pērn visa gada laikā samaksājis nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā (2019.gadā SIA “Čilija pizza” VID administrētajos nodokļos samaksājusi 1,07 milj.EUR). Lursoft dati rāda, ka uzņēmums nav iesniedzis gada pārskatu par 2018.gadu un tam kopš š.g. februāra ir ierosināts tiesiskās aizsardzības process. Neskatoties uz uzņēmuma finansiālajām problēmām un nodokļu parādiem, 8.aprīlī tā darbiniekiem tomēr izmaksāta atlīdzība par dīkstāvi.
Lursoft pētījums atklāj, ka AS “Lido” nebūt nav vienīgais uzņēmums nozarē, kuram š.g. aprīlī reģistrēti nodokļu parādi, lai gan iepriekš tādi nav bijuši. Līdzīgā situācijā nonākuši tādi ēdināšanas un izmitināšanas nozares uzņēmumi kā SIA “Mogotel” (262,44 tūkst.EUR nodokļu parāds), SIA “Tokyo city” (175,33 tūkst.EUR parāds), SIA “Tiamo grupa” (164,47 tūkst.EUR) un citi uzņēmumi.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk