Pensijas turpmāk pārrēķinās automātiski
Ja par periodu pēc vecuma vai invaliditātes pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) ir veiktas apdrošināšanas iemaksas, pensiju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra turpmāk pārrēķinās automātiski. To ceturtdien, 12.decembrī, lēma Saeimas pieņemot grozījumus likumā “Par valsts pensijām”. Patlaban pensijas pārrēķina, pamatojoties uz tās saņēmēja pieprasījumu.
Automātiskais pensijas pārrēķins veicams ne agrāk kā pēc 12 mēnešiem no iepriekšējā pensijas pārrēķina vai 12 mēnešus pēc pensijas piešķiršanas, skaitot šo periodu no nākamā mēneša pirmā datuma, no kura piešķirta pensija. Pensiju pārrēķinās katra gada 1.aprīlī. Ja pensijas saņēmējs vēlēsies, lai pensija tiktu pārrēķināta citā datumā, tad viņam būs jāiesniedz iesniegums, kurā norādīts, ar kura mēneša pirmo datumu pensija turpmāk automātiski pārrēķināma, paredz grozījumi. Pirmais automātiskais pensijas pārrēķins būs 2026.gada 1.aprīlī un turpmāk ik gadu.
Vienlaikus ar grozījumiem precizēta apdrošināšanas stāža noteikšanas kārtību un sasaistīts darbs un tam pielīdzinātie periodi atsevišķās bijušajās PSRS republikās ar ieguldījumu šī brīža Latvijas pensiju sistēmā. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori no Labklājības ministrijas, Latvijas valsts pensijas šobrīd tiek piešķirtas un maksātas arī par vēsturisku un apdrošināšanas stāžam pielīdzinātu stāžu līdz 1990.gada 31.decembrim, kas nav uz sociālās apdrošināšanas iemaksām balstīts un kura nozīme personas apdrošināšanas kopējā stāžā ir būtiski mazinājusies un pakāpeniski izzūd. Likuma grozījumi noteiks saistību starp darbu atsevišķās bijušajās PSRS republikās un dalības ilgumu Latvijas pensiju sistēmā.
Grozījumi nosaka, ka Latvijas pilsoņiem apdrošināšanas stāžam ir pielīdzināms Latvijas teritorijā uzkrātais darba un tam pielīdzinātais periods, dienesta laiks un represiju periods ārpus Latvijas. Ja apdrošināšanas stāžs Latvijā pēc 1996.gada 1.janvāra būs vismaz 20 gadi, tad stāžā tiks ieskaitīti arī atsevišķās bijušajās PSRS republikās uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi. Savukārt ārvalstniekiem, bezvalstniekiem un Latvijas nepilsoņiem apdrošināšanas stāžam pielīdzināms Latvijas teritorijā uzkrātais darba un tam pielīdzinātais periods, kā arī represiju periods ārpus Latvijas. Ja šīs personas apdrošināšanas stāžs Latvijā pēc 1996.gada 1.janvāra būs vismaz 20 gadi, tad stāžā tiks ieskaitīti arī atsevišķās bijušajās PSRS republikās uzkrātie darbam pielīdzinātie mācību periodi.
Grozījumi attiecībā uz nepieciešamo 20 gadu stāžu pēc 1996.gada neattieksies uz darbu, kas veikts līdz 1990.gada 31.decembrim Latvijā (t.sk. Latvijas PSR), kā arī uz darbu, kas veikts Krievijā, Baltkrievijā, Moldovā un Ukrainā, jo ar šīm valstīm Latvijai noslēgti starptautiski līgumi un stāžs tiek aprēķināts atbilstošiem šajos līgumos noteiktajam. Tāpat šie grozījumi neattieksies uz darbu tādās bijušajās PSRS republikās kā Lietuva un Igaunija, jo šajās teritorijās tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada regula par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu.
Vēl par tēmu:
Finanšu situācija šogad uzlabojusies tikai 19% Latvijas iedzīvotāju, kopumā noskaņojums negatīvs
Iedzīvotāju vērtējums par savas mājsaimniecības finansēm 2024.gadā saglabājas negatīvs – 40% ģimeņu atzīst, ka viņu finansiālā situācija šogad ir pasliktinājusies, 38% palikusi...
Lasīt tālākČetri ieteikumi, kā sagatavoties svētkiem finansiāli gudri un ietaupīt
Straujiem soļiem tuvojas svētku sezona un arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, lai gatavošanās Ziemassvētkiem nesagādātu pārāk lielas finansiālas raizes. Svētku laikā daudziem...
Lasīt tālākTēriņi Ziemassvētku svinībām daudziem nemainīgi – 37% tērēs tikpat cik pērn
Ziemassvētki tradicionāli ir laiks, kad būtiski palielinās ikdienas tēriņi, cilvēki biežāk iegādājās dāvanas, svētku rotājumus un īpašus ēdienus svētku galdam. Turklāt, neskatoties...
Lasīt tālākVai procentu likmes Eiropā var atgriezties nulles līmenī?
Aplūkojot eirozonas inflācijas un makroekonomiskos rādītājus, ir skaidrs, ka ar diviem bāzes likmes samazinājumiem nepietiks. Tomēr vēl nesenā tirgus dalībnieku pārliecība par to,...
Lasīt tālākLatvijā augusi iedzīvotāju apmierinātība ar mājokli
Jaunākajā Luminor bankas aptaujā noskaidrots, ka šogad Baltijas iedzīvotāju apmierinātība ar savu mājokli ir pieaugusi par vairāk nekā 20%, Latvijā pieaugumam palielinoties pat divas reizes,...
Lasīt tālākMiljonārs uz nedēļu – cik ātri izgaist veiksminieku loteriju laimesti?
Vēl nesen pārsteidza ziņa par lietuvieti, kurš laimēja loterijā vēsturiski lielāko summu Baltijā – 81 miljonu eiro. Lai gan par šādu veiksmi sapņo teju ikviens, daudzi, iespējams, nemaz...
Lasīt tālākRolands Zauls: Iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņas – kas jāzina investoram?
Nākamais gads sola izmaiņas vairākos nodokļos, arī tajos, kas investoram jāsamaksā par gūtajiem ienākumiem finanšu tirgos. To paredz nupat uz Saeimu nogādātais 2025.gada budžets, kurā...
Lasīt tālākNo lietu uz identitātes zagšanu – kādas ir krāpniecības mūsdienu tendences?
No fizisku lietu zagšanas krāpnieki jau kādu laiku ir pārgājuši uz bīstamāku krāpniecības veidu – identitātes zādzībām. Lai gan abas šīs darbības rada ievērojamu kaitējumu cietušajiem,...
Lasīt tālākAptauja: vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju sagaida apkures izmaksu pieaugumu
Sākoties apkures sezonai, vairāk nekā puse Baltijas valstu iedzīvotāju prognozē, ka siltumenerģijas rēķini kļūs dārgāki. Igaunijā apkures izmaksu pieaugumu prognozē 71 % aptaujāto iedzīvotāju,...
Lasīt tālākPētījums: dzīvei nepieciešamā alga Rīgā ir 1630 eiro, Tallinā mazāk, bet Viļņā – vairāk
Dzīvei nepieciešamā alga jeb minimālais ienākumu līmenis, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu indivīdam vai ģimenei, lai segtu savas pamatvajadzības un uzturētu pienācīgu dzīves līmeni...
Lasīt tālāk