• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
17/08/2021, Kategorija: Politika, Svarīgākais

Veselības ministrs Daniels Pavļuts ir reālas šausmas, intervijā “Neatkarīgajā” sacīja ārsts Pēteris Apinis.

“Pavļuts ir reālas šausmas. Ja man kādreiz šķiet, ka nekas nevar būt baisāks Latvijai kā Anda Čakša, tad tagad esmu gatavs viņai par to atvainoties. Piedod, Anda! Tava flinstonlaiku, nestrādājošā un nekam nederīgā e-veselība ir simtkārt pārāka par Pavļuta manuvakcīnu.lv un zelta podiem aprīkoto Vakcinācijas biroju, bet tavi mēģinājumi ģimenes ārstiem piespiest OBLIGĀTI lietot šo e-veselību bija demokrātijas paraugstunda, salīdzinot ar Pavļuta mēģinājumiem visus latviešus OBLIGĀTI vakcinēt kapu svētkos!” norādīja Apinis.

Lai arī Apinis atzina, ka ir vakcinējies, viņš norādīja, ka nespēj piekrist muļķībām, ko izplata vara: “Pieņemsim, maska pret vīrusu dod aizsardzību 1% apjomā, vakcīna – 92% apmērā. Kādēļ visiem visur jāpiedalās masku ballē, ja Pavļuts vienkārši ir izgāzis vakcināciju? Kovids ir reāla slimība, ko izsauc reāls vīruss, kas ir nedaudz lipīgāks un nedaudz bīstamāks par gripas vīrusu. Covid-19 izplatās (gandrīz tikai) slikti ventilētās iekštelpās ar vīrusu piesātinātu aerosolu veidā. PVO un mūsu pašu Jurijs Perevoščikovs atzīst, ka Covid-19 pārnēsā iekštelpās, atrodoties kopā ar inficētu personu ilgāk par 15 minūtēm seju pret seju tuvāk par 2 metriem. Patiesībā nav lielas nozīmes maskas esamībai vai 2 metriem, bet gan telpas kubatūrai un ventilācijai. Vienkāršoti – ja klase netiek ventilēta, bet viens bērns ir vīrusa izplatītājs, nelīdzēs nekādas maskas un bērnu sēdināšana katrā otrajā solā – vīrusa gaisa pilienos telpā būs gana daudz, lai slimība izplatītos.”

“Domāju, ka 45 minūtes neventilētā klases telpā ar vienu nopietnu vīrusu izplatošu slimnieku ir pietiekami, lai vīrusa koncentrācija ļautu saslimt visiem bērniem ar vājāku imunitāti, un maskas šādā gadījumā ir fikcija. Tātad – skolniekus no vīrusa simtkārt vairāk par maskām var pasargāt ventilācija vai arī telpā jāievieto recirkulators, kas gaisu attīra no vīrusiem, putekļiem un samazina ogļskābās gāzes koncentrāciju. Atkārtošos – bērniem skolā jāatgriežas bez maskām, bet pieaugušajiem jārūpējas par gaisa kvalitāti,” uzsvēra ārsts.

Viņš atzina, ka ir kategoriski pret obligātu vakcināciju – konkrētam bērnam vakcinācija ir jānozīmē viņa konkrētam ārstam – ģimenes ārstam vai pediatram.

“Es izvairītos no apgalvojuma „saslimuši ar Covid-19”. Mēs zinām tikai to, ka šiem cilvēkiem ar polimerāzes ķēdes reakciju vai ar antigēnu testu atrasta vīrusu klātbūtne. Lielai daļai no šiem cilvēkiem nav simptomu, nav slimības pazīmju, un ar vislielāko varbūtību viņi nav slimības nēsātāji. Ja viņi pirms testa nodošanas būtu mazgājuši zobus un izskalojuši arī degunu, vīruss nebūtu atrasts. Imunitāte ir nedaudz sarežģītāks jēdziens par T un B limfocītiem un antivielām. Imunitāte pret vīrusiem cilvēkiem izstrādājas atšķirīgā līmenī un saglabājas atšķirīgu laiku. Jādomā, ka 5-10% cilvēku neizstrādājas pietiekama imunitāte ne pēc pārslimotas Covid-19, ne pēc vakcinācijas. Palikšu pie pārliecības, ka imunitāte pret dabisku vīrusu, pārslimojot Covid-19 smagi vai viegli, simptomātiski vai asimptomātiski, ir stabilāka nekā tā imunitāte, kas rodas no vīrusa daļas, pat ja šī daļa ir būtiskais S proteīns. Tātad – kaut arī publikācijas šajā jomā ir pretrunīgas, domāju, ka pārslimota slimība Covid-19 dod labāku un pastāvīgāku imunitāti par vakcināciju, bet ne viena, ne otra nav uz mūžu,” runājot par Covid-19, sacīja Apinis.

“Liela daļa no literatūras par vakcīnām tieši vai netieši nāk no farmācijas kompānijām. Un, ja kompānija šogad pelna miljardus, tad tā itin labprāt pastimulē publiskās attiecības. Normālas vakcīnu ražošanas kompānijas mērķis ir vakcinēt 7,2 miljardus zemeslodes iedzīvotāju vismaz trīs reizes, turklāt vēl suni un kaķi katrā ģimenē. Manuprāt, Latvijas vakcinācijas neveiksmes stāsts sākās ar nesaskaņām starp politpulciņiem „Jaunā Vienotība” un „Par!”, jo viņi bija vienojušies ar atšķirīgiem vakcīnu ražotājiem. Pēc tam tika novēlota pasūtīšana, noplūdināta neglaimojoša informācija par konkurējošo vakcīnu, bargi tiesāti un atlaisti ierēdņi,” piebilda Apinis.

“Vakcīnas ir ļoti nopietns bioloģisks medikaments. Un bioloģisks medikaments allaž nozīmē, ka uz dažādiem organismiem tas iedarbojas atšķirīgi, ka šim medikamentam var būt blaknes, bet dažreiz – ļoti reti – šīs blaknes var būt smagas un bīstamas. Tādēļ bioloģisku medikamentu ir jānozīmē ārstam, nevis Ministru prezidentam – filologam vai ministram – kapelmeistaram,” uzsvēra ārsts.

“Izteikšu pieņēmumu – vakcinācija, kas ir iznesta ārpus medicīnas iestādes, ir mazāk efektīva. Pavļuts iznesa vakcināciju no medicīnas iestādes uz tirgus paviljonu, sporta zāli, krāmu tirgu, kapu svētkiem un citām neatbilstošām vietām. Lai nu kā censtos uz rampas vakcinēt izsūtītie medicīnas darbinieki, viņu iespējas nodrošināt aukstumķēdi, sterilitāti un precizitāti ir ierobežotas. Ļaudis saņēmuši vakcīnu, kas nepasargā. Pavļutam un Juhņēvičai agri vai vēlu vajadzētu nonākt uz tiesas sola. Smieklīgākais ir tas, ka es zinu ministrijas plānus vēl vairāk diskreditēt vakcināciju un pat izņemt šprici no ārstu un māsu rokām. Ceru, ka mums izdosies šos plānus apturēt,” piebilda Apinis.

“Tik baiss tas trešais vilnis nebūs. Vismaz puse no Latvijas iedzīvotājiem vismaz vienu vakcīnas devu būs saņēmuši, vismaz 20% būs pārslimojuši simptomātiski vai asimptomātiski, un visi kopā samazinās gan slimības smagumu, gan pārnesi. Otrkārt, Latvija nav vientuļa sala. Latvijas imunitāti nosaka Eiropas kopējā pūļa imunitāte, un tur par mums rūpējas beļģi, dāņi, holandieši, un pat mūsu kaimiņi – igauņi un lietuvieši, kas tiešām čaklāk vakcinējas. “Delta” vīruss nav baisāks, nerada smagāku slimības gaitu un lielāku mirstību, bet ātrāk izplatās un ātrāk rada slimību. Arī stāsts par “Deltas” variantu baiso izplatību bērniem ir pārspīlēts. Baidīt ar “Delta” vīrusu ir tāpat kā baidīt sēņotājus ar lāci mežā. [..] Bet Latvijas televīzija katras ziņas sāk ar saslimušo un mirušo skaitu. Piemēram, ziņo, ka viņdien ar Covid-19 esot nomiris viens pacients. Ne vārda par to, ka ik dienu ar sirds asinsvadu slimībām mirst vismaz 30 Latvijas iedzīvotāju, bet ar vēzi – 20. Ne vārda par to, ka Pavļuta vadītās ministrijas radītā haosa dēļ palielinās citu ielaistu slimību skaits. Ne vārda par to, ka ikvienam cilvēkam ir jārūpējas par savu imunitāti un savu veselību,” uzsvēra ārsts.

1,136 skatījumi




Video

Lembergs: Valdība nerūpējas par valsti

16/12/2024

Valdība neko nedara, lai apturētu iedzīvotāju skaita samazināšanos, uzskata partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Runājot par to, ko valdība piedāvā...

Lasīt tālāk
Video

Tuvākajā laikā gaidāms gan sniegs, gan lietus, jaunnedēļ kļūs siltāk

13/12/2024

Sestdien un svētdien laika apstākļus noteiks ciklonu darbība, līdz ar to gaidāms nokrišņiem bagāts, piekrastes teritorijās arī brāzmains laiks. Turpmākajās dienās dominējošā nokrišņu...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Lielbritānija ignorē manas cilvēktiesības

12/12/2024

Lielbritānija pakļāvusi sankcijām bijušo Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu, liecina Lielbritānijas oficiālās valdības informācijas vietnē publicētā ziņa. Komentējot...

Lasīt tālāk
Video

Šonedēļ laiks būs lietains un vējains, nedēļas nogalē gaidāms pirmais sniegs

28/10/2024

Aizvadītā nedēļa pagāja ar mainīgiem laika apstākļiem - nedēļa iesākās lietaina un ar brāzmainu vēju, bet nedēļas otrajā pusē vairāk spīdēja saule, nokrišņi mitējās un vējš...

Lasīt tālāk
Video

Ārvalstu investori rosina samazināt virsstundu apmaksu

25/10/2024

Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļas nogalē daudzviet gaidāms neliels lietus, jaunās nedēļas sākumā laikapstākļi būtiski nemainīsies

25/10/2024

Šīs nedēļas sākumā Latvijā valdīja mākoņains laiks, daudzviet tika novērots lietus, vietām pūta arī brāzmains vējš. Tomēr nedēļas otrajā pusē nokrišņu intensitāte mazinājās...

Lasīt tālāk
Video

Ar valodas prasību izmaiņām akadēmiskajam personālam plāno veicināt augstskolu konkurētspēju

25/10/2024

Lai stiprinātu augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti un veicinātu augstskolu konkurētspēju, Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, pieņēma grozījumus Augstskolu likumā par valodas prasībām...

Lasīt tālāk
Video

Ilgtspējīgi Halovīni – padomi, kā atzīmēt un dekorēt dabai draudzīgi

24/10/2024

Halovīni strauji tuvojas, un līdz ar to mājās sāk parādīties ķirbji, dažādi krāšņi kostīmi un spocīgas dekorācijas. Taču, kamēr mēs gatavojamies šī gada rudenīgākajai naktij,...

Lasīt tālāk
Video

Vai procentu likmes Eiropā var atgriezties nulles līmenī?

23/10/2024 | Autors: Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists.

Aplūkojot eirozonas inflācijas un makroekonomiskos rādītājus, ir skaidrs, ka ar diviem bāzes likmes samazinājumiem nepietiks. Tomēr vēl nesenā tirgus dalībnieku pārliecība par to,...

Lasīt tālāk
Video

Nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu apmērs Rīgā nākamgad nemainīsies

23/10/2024

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķinam 2025. gadā Rīgā nemainīsies kadastrālās vērtības un līdz ar to nemainīsies arī nodokļa maksājumu apmērs iedzīvotājiem. Tas var mainīties...

Lasīt tālāk