Piena produktu veikali “Daugava” pārdoti lietuviešiem
Vispirms no SIA DK Daugava veikaliem pazuda Latvijas izcelsmes gaļa, bet atgriezās lietuviešu ražota, vienlaikus pēkšņi saruka piena produktu izvēle, bet tagad no uzņēmuma mājaslapas internetā pazuduši veikali un arī visās vecajās adresēs reālajā dzīvē tie vairs nav sastopami.
Uzņēmējs Aigars Vaivars, kurš pazīstams ar Daugavas produktu preču zīmju radīšanu un sāpīgu karu ar Swedbank, savus veikalus ir daļēji pārdevis. Sarunā ar Neatkarīgo viņš apstiprina, ka pašlaik veikalu tīklā Daugavas delikateses viņam pieder vien 20% daļu, un arī no tām tuvākajā laikā A. Vaivars iecerējis atbrīvoties. Tādējādi mazumtirdzniecību pilnībā nodalīs no ražošanas. «Daugava turpmāk nodarbosies tikai ar ražošanu,» rezumē uzņēmējs. Savukārt ar tirdzniecību turpmāk nodarbosies uzņēmums, kas vairs nebūs saistīts ar A. Vaivaru.
Aģentūra LETA vēsta, ka veikalu tīkls ir pārdots Lietuvas uzņēmējam Viļus Kaikaram. Viņš ir Jonišķos reģistrēta autotransporta uzņēmuma Šiaures vilkas (ziemeļu vilks) ģenerāldirektors, vada Lietuvas Lauksaimniecības kompāniju asociāciju, kā arī nodarbojas ar gaļas un gaļas produkcijas tirdzniecību. A. Vaivara izveidoto veikalu rūpalu tagad pārņēmis lietuvieša uzņēmums Kalida.
Tieši pārmaiņas gaļas sortimentā veikalu darbiniekus mudināja minēt, ka briest nozīmīgas pārmaiņas. Vietējie ražojumi vienubrīd no letēm pazuda pavisam, bet tad atgriezās jau no citas izcelsmes valsts. Pirms pāris nedēļām Neatkarīgā nejauši kļuva par liecinieci kādas pārdevējas sarunai ar pircējiem. Viņa priecīga stāstīja, ka jaunais īpašnieks ir laipns lietuvietis un tagad gan darbiniekiem, gan veikaliem gaidāmas vieglas dienas – saimniekam Vaivaram grūti gājis, jo bija jācīnās ar naudas grūtībām un banku. Pircēji, savukārt, nedaudz šķobīja degunus par šīm pārmaiņām, jo ar Daugavas zīmolu pierasts saprast Latvijā audzētas un ražotas ēdmaņas, bez visādām ķīmijas piedevām. Taču pārdevēja dievojās, ka arī šitā leišu gaļa būšot ļoti laba. Un piena produkti arī nekur nepazudīšot.
A. Vaivars apstiprina, ka Daugavas veikalos arī turpmāk varēs nopirkt viņa uzņēmuma ražotos piena produktus un maizīti, savukārt par gaļas produktu izvēli pilnībā atbildēšot veikalu īpašnieks. Acīmredzot lietuvietis nolēmis vispirms paeksperimentēt ar latviešu ēšanas paradumiem. Viņš piedāvā nobaudīt zirga gaļas desu.
Veikalu pārdošanas darījuma summa netiek atklāta. Taču A. Vaivars nav slēpis, ka vēlas daļēji pārdot arī savu centrālo uzņēmumu. Viņš joprojām meklējot investorus Krievijā, lai tādējādi ienāktu lielajos Krievijas tirdzniecības tīklos. Piedāvājumi jau esot saņemti, taču A. Vaivars ir izvēlīgs – viņu interesē tāds investors, kas pats būtu gatavs iesaistīties Daugavas zīmola produktu kvalitātes uzturēšanā. Pērn, kad A. Vaivars cīnījās ar banku, aģentūra TRIA ROBIT novērtēja uzņēmuma preču zīmes. Tobrīd Daugavas zīmolu tirgus vērtība bija 1 068 142 lati.
Jāpiebilst, ka uzņēmuma konflikts ar Swedbank tika izsmelts pērnā gada nogalē, noslēdzot civillietā mierizlīgumu. Strīds bija par 1,17 miljonu liela aizdevuma atmaksas grafikiem.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk