Piešķir 7,2 miljonus eiro skolu ventilācijas un gaisa apmaiņas sistēmu modernizācijai
Lai nodrošinātu pašvaldību dibinātu vispārējās izglītības skolu ventilācijas un gaisa apmaiņas sistēmu būvniecību vai ierīkošanu, pašvaldības varēs saņemt valsts budžeta finansējumu 7,2 miljonu eiro apmērā augstas gatavības projektu īstenošanai. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par augstas gatavības pašvaldību investīciju projektu pieteikšanas, izskatīšanas un finansēšanas kārtību, kas šodien, 2021. gada 18. maijā, apstiprināti valdībā.
Investīciju projektu pieteikumus pašvaldības var iesniegt līdz šā gada 7.jūnijam. Atbalstītie investīciju projekti ir jāuzsāk ne vēlāk kā 1.augustā un jāīsteno līdz 2022.gada beigām.
Iesniegto investīciju projektu izvērtēšanai izveidos komisiju, kuras sastāvā būs pārstāvji no Izglītības un zinātnes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
IZM 2021. gada aprīlī apzināja pašvaldību ieceres vispārējās izglītības iestāžu ventilācijas augstas gatavības projektu īstenošanai. Atbilstoši pašvaldību aptaujas rezultātiem, kopumā šādas ieceres ir 28 pašvaldībām par 54 dažādas gatavības pakāpju ventilācijas investīciju projektiem. Provizoriski paredzams, ka ar šo finansējuma avotu būs iespējams realizēt ventilācijas un gaisa apmaiņas sistēmu uzlabošanu aptuveni 25 skolās.
Pašvaldībām finanšu līdzekļi ventilācijas un gaisa apmaiņas sistēmu modernizācijai skolās pieejami arī valsts budžeta aizņēmumu programmas ietvaros. Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2021.gadam” pašvaldībām pieejamais kopējais Valsts kases aizņēmumu apjoms ir 150 miljoni eiro. Aizdevumu programmu pašvaldības var izmantot, lai nodrošinātu vispārizglīttojošo un profesionālās ievirzes izglītības iestāžu infrastruktūras modernizācijai un mācību vides labiekārtošanai, tostarp informācijas tehnoloģiju risinājumiem attālinātam un tiešsaistes mācību procesam, mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības pieejamībai veselībai drošos apstākļos. Provizoriski paredzams, ka valsts aizdevumu programmas finanšu avots tiks izmantots 25 – 30 skolu modernizācijas projektu īstenošanai.
Paredzams, ka 30,7 miljoni eiro pašvaldībām būs pieejami arī Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda programmas ietvaros. Finansējumu paredzēts ieguldīt 18 – 20 reģionāli nozīmīgās pamatskolās, tajās uzlabojot mācību vidi vidusskolu tīkla sakārtošanas ietvaros, kur realizējamo projektu ietvaros būs iespēja veikt arī ventilācijas un gaisa apmaiņas sistēmu uzlabošanu.
Pašvaldības turpina īstenot arī ES fondu ieguldījumu programmu skolu infrastruktūras un mācību vides modernizācijā, kuras ietvaros tiek veikta arī ventilācijas un gaisa apmaiņas sistēmu uzlabošana. Kopumā ES fondu programmas ietvaros Latvijā līdz 2023. gada beigām būs modernizētas 95 vispārējās izglītības iestādes, ieguldot vairāk nekā 369 miljonus eiro, no tiem 137 miljoni eiro ES fondu, 22 miljoni eiro valsts budžeta un vairāk nekā 209 miljoni eiro pašvaldību finansējums.
Vēl par tēmu:
Cilvēktiesību komisija aicina turpināt pilnveidot rīcības algoritmu vardarbības novēršanai skolās
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 12. martā, iepazīstoties ar rīcības algoritmu vardarbības novēršanai izglītības iestādēs un plānotajām izmaiņām...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu pamatskolā
[caption id="attachment_33908" align="alignnone" width="300"] Hands raised in classroom[/caption] Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, ceturtdien, 6. martā,...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija rosina ierobežot tālmācības iespējas pamatskolā
Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, trešdien, 26.februārī, lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Deputāti vienojās iesniegt...
Lasīt tālākDeputāti aicina nekavējoties atjaunot veselības mācību kā atsevišķu priekšmetu skolu mācību programmās
Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas un Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas deputāti vēstulē Valsts prezidentam un Ministru prezidentei, kā arī...
Lasīt tālākTiesībsargs: Audzēkņiem ir tiesības laicīgi zināt par izmaiņām stipendiju piešķiršanas kārtībā
Stipendijas saņemšanas kritērijus un piešķiršanas kārtību var mainīt, taču šim procesam jābūt savlaicīgi zināmam un skaidri saprotamam visiem, uz kuriem tas attiecas. 2024. gada...
Lasīt tālākMācību kvalitāte, skola vai pedagogs – kurš atbildīgs par skolēnu sasniegumiem?
Nav noslēpums, ka reizēm skolēni intensīvi mācās tieši pirms pārbaudes darbiem, bet ātri aizmirst apgūto pēc to nokārtošanas. Tas var radīt grūtības, jo nākamās tēmas bieži balstās...
Lasīt tālākTiesībsarga birojs: Pedagogu ētikas normām jābūt vienotām, un arī pārkāpumi jāvērtē pēc vienotas kārtības
Izvērtēt, vai pedagogs ievērojis profesionālās ētikas principus, šobrīd ir katras izglītības iestādes vadības kompetencē. Arī ētikas kodeksu izstrādā katra izglītības iestāde pati....
Lasīt tālākSaeima apstiprina jaunu Augstākās izglītības padomi
Saeima ceturtdien, 16.janvārī, apstiprināja jaunu Augstākās izglītības padomi. Augstākās izglītības padomē apstiprināta Baiba Rivža, Artūrs Zeps, Andris Teikmanis, Jeļena Vediščeva,...
Lasīt tālākČeslavs Batņa kritizē nepārdomātu līdzekļu izlietojumu izglītības nozarē
Pērn Ministru kabinets lēma par pasākuma „Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana” īstenošanas noteikumiem, šim projektam atvēlot vairāk nekā 21...
Lasīt tālākLembergs: Valdība strādā pie tā, lai slēgtu skolas, bet tai būtu jādomā kā celt izglītības līmeni
Tas ir kauns, ka neviena Latvijas augstskola nav iekļuvusi starp 1000 labākajām pasaules universitāšu reitingā, sacīja politiķis Aivars Lembergs. “Tikko olimpiskajās spēlēs mūsu puiši...
Lasīt tālāk