Pilnveidoti dīkstāves pabalsta piešķiršanas kritēriji un pagarināts pieteikšanās termiņš
Pilnveidoti dīkstāves pabalsta piešķiršanas kritēriji COVID-19 krīzes skarto uzņēmumu darbiniekiem un pagarināts pieteikšanās termiņš.
Lai Valsts ieņēmumu dienests (VID) varētu nodrošināt dīkstāves pabalstu arvien plašākam krīzes skarto uzņēmumu darbinieku lokam, ir pilnveidoti 2020. gada 26. marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem”. Grozījumi nosaka, ka turpmāk, lemjot par dīkstāves pabalsta un/vai “nodokļu brīvdienu” piešķiršanu, VID ņems vērā uzņēmumu ienākumus un to samazinājumu COVID-19 krīzes ietekmē kopš brīža, kad uzņēmums uzsācis reālu saimniecisko darbību, nevis no tā reģistrēšanas brīža.
Tāpat ir pagarināts arī dīkstāves pabalsta iesnieguma termiņš uz nākamā mēneša 30.datumu (dīkstāves pabalstu par martu var pieprasīt līdz 30.aprīlim ieskaitot).
Tas nozīmē, ka turpmāk dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem ir tiesīgi pieteikties krīzes skartie darba devēji un nodokļu maksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības sakarā ar Covid-19 izplatību 2020. gada martā vai aprīlī ir samazinājušies vismaz par 30 %, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības 2019.gada 12 mēnešos vai par faktiski nostrādātajiem mēnešiem 2019. gadā.
Tādu pašu atbalstu var saņemt arī tie darba devēji un nodokļu maksātāji, kuru ieņēmumu kritums ir bijis par 20 %, tomēr tad šo darba devēju un nodokļu maksātāju darbības rādītājiem par 2019. gadu jāatbilst vismaz vienam no trim kritērijiem: uzņēmuma eksporta apjoms ir bijis 10 % no kopējā apgrozījuma vai vismaz 500 000 eiro apmērā, vidējā bruto darba samaksa uzņēmumā ir bijusi vismaz 800 eiro vai, gadam beidzoties, uzņēmuma ieguldījumi pamatlīdzekļos ir bijuši vismaz 500 000 eiro.
Grozījumi nosaka arī to, ka dīkstāves pabalstu uzņēmuma darbinieks var saņemt arī tajā gadījumā, ja tā darba devējs vai uzņēmuma valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas saistīts ar pārkāpumiem nodokļu, muitas vai darba tiesisko attiecību jomā. Pats valdes loceklis, kurš ir sodīts par minētajiem pārkāpumiem, dīkstāves pabalstu saņemt joprojām nevarēs.
Kā uzņēmums var pieteikties dīkstāves pabalstam saviem darbiniekiem?
Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, darba devējs līdz katra nākamā mēneša 30. datumam iesniedz pieteikumu VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmā, aizpildot tam īpaši izveidoto veidlapu.
VID to izskata piecu darba dienu laikā un, ja uzņēmums atbilst visiem MK noteikumos Nr. 165 minētajiem kritērijiem, piecu darba dienu laikā pārskaita dīkstāves pabalstu uz darba devēja iesniegumā norādīto darbinieku kontiem kredītiestādēs vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā.
VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā par dīkstāves pabalstu izmaksu informē darba devēju, savukārt darba devējs – savus darbiniekus.
Ja darbinieks nodarbināts pie vairākiem darba devējiem, dīkstāves pabalstu piešķir, ņemot vērā, pie kura krīzes skartās nozares darba devēja darbiniekam ir iesniegta nodokļu grāmatiņa. Ja tā nav iesniegta nevienam darba devējam, dīkstāves pabalstu izmaksā, ņemot vērā, kurš darba devējs pirmais iesniedzis iesniegumu.
Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
Tiem darbiniekiem, kuri saņem dīkstāves pabalstu, VSAA piešķir piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru darbiniekam uz dīkstāves pabalsta piešķiršanas dienu tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums.
Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs palielina strādājošo skaitu, salīdzinot ar dīkstāves sākumu.
Darba devēju sarakstu, kuru darbinieki saņēmuši dīkstāves pabalstu, VID publicē savā tīmekļa vietnē.
Ar dīkstāves pabalstu paredzēts kompensēt neizmaksātās darba algas, sākot ar šī gada 14. martu un līdz 14. maijam, bet ne ilgāk kā ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju.
Kā tiek aprēķināts dīkstāves pabalsta apmērs?
Vispārējā nodokļu režīmā strādājošo uzņēmumu darbiniekiem dīkstāves pabalsts tiek aprēķināts 75 % apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par pēdējo 6 mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas vai atbilstoši par darbinieka faktiski deklarētajiem datiem iepriekšējos sešos mēnešos, bet ne vairāk kā 700 euro apmērā par kalendāra mēnesi.
Mikrouzņēmuma darbiniekiem dīkstāves pabalsts tiek izmaksāts 50% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas mikrouzņēmumā par 2019. gada trešo un ceturto ceturksni, bet ne vairāk kā 700 euro apmērā par kalendāra mēnesi. Atgādinām, ka uz dīkstāves pabalstu var pretendēt arī tie uzņēmuma darbinieki, kuri jau saņem vecuma vai izdienas pensiju, taču vienlaikus turpina darba gaitas.
Kādi ir valdības noteiktie kritēriji dīkstāves pabalsta atteikumam?
Valdība ir lēmusi, ka dīkstāves pabalstus saviem darbiniekiem var saņemt tikai tie uzņēmumi, kuri līdz šim ir bijuši atbildīgi un godprātīgi darba devēji. Tādēļ, izvērtējot saņemtos uzņēmumu iesniegumus par dīkstāves pabalsta izmaksu, VID ir stingri jāvadās pēc kritērijiem, kas noteikti MK noteikumos Nr. 165 .
Vēl par tēmu:
LBAS piedāvā četrus rīcības virzienus atbalsta pilnveidošanai vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni
2025. gada 2. aprīlī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā tika skatīts Labklājības ministrijas ziņojums par pētījumu...
Lasīt tālākPagarina Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu Latvijā
Aizliegums patēriņam Latvijā ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas būs spēkā vēl gadu, paredz ceturtdien, 3.aprīlī, Saeimā galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecība palielinās jau trešo mēnesi pēc kārtas, februārī sasniedzot 4,1% izaugsmi
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada februārī pieauga par 4,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi pieauguši jau trešo mēnesi pēc kārtas, turklāt pieaugums...
Lasīt tālākParedz īsākus termiņus iestāžu atbildēm uz iedzīvotāju iesniegumiem
Lai mazinātu birokrātiju iedzīvotāju saziņā ar iestādēm, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 2. aprīlī, konceptuāli atbalstīja rosinātās izmaiņas Iesniegumu...
Lasīt tālākValsts kontrole: Ostu attīstības fondā no 2019. līdz 2023. gadam vismaz 161 770 EUR izmantoti neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski
Valsts kontrole lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski. Lielākā daļa...
Lasīt tālākLatvijas Restorānu biedrība aicina samazināt svētku dienu skaitu Latvijā
Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir vērsusies pie Latvijas Republikas Saeimas frakcijām un atbildīgajām komisijām, aicinot pārskatīt un samazināt valstī noteikto svētku dienu skaitu. Biedrība...
Lasīt tālākNeplānota Zviedrijas-Lietuvas elektrokabeļa pārtraukuma dēļ cenas biržā ir svārstīgas
Sestdien, 29. martā, neplānoti tika pārtraukta Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa NordBalt darbība. Saskaņā ar sākotnēji publiskoto informāciju pārtraukuma iemesls ir saistīts...
Lasīt tālākRīgas lidosta vasarā piedāvās plašāko galamērķu tīklu Baltijā
Vasaras lidojumu sezonā, kas sāksies šajā nedēļas nogalē līdz ar pāreju uz vasaras laiku, Rīgas lidosta piedāvās plašāko galamērķu klāstu Baltijā – gandrīz simts tiešo lidojumu...
Lasīt tālākBrīvdienās pulkstenis jāpagriež par stundu uz priekšu
Šonedēļ naktī uz svētdienu, 30. martu, pulksten 3 Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, tāpēc pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākRīgā sākas āra kafejnīcu sezona
Ceturtdien, 27. martā, Rīgā oficiāli sākas āra kafejnīcu sezona. Šogad āra kafejnīcu darbībai pašvaldībā jau saņemts 251 pieteikums un izsniegtas 138 atļaujas. Ņemot vērā, ka...
Lasīt tālāk