Pircēji turpmāk uzskatāmāk saņems informāciju par pārtikas produkta ražotājvalsti
Lai uzlabotu pārtikas pircēju informētību par iegādājamo produktu izcelsmes valsti, valdība otrdien, 13. augustā, atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā pārtikas tirdzniecības vietās jāizvieto norāde par valsti, kurā ražots pārtikas produkts.
Šādu norāžu mērķis ir vairot patērētāju informētību, ļaujot tiem izdarīt personīgajās vērtībās un prioritātēs balstītus lēmumus. Pārtikas produktu izcelsme ir īpaši svarīga pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kurā liela daļa Latvijas sabiedrības nevēlas atbalstīt agresorvalstis, nepērkot tajās ražotos produktus, vai vēlas atbalstīt kādu citu valsti, piemēram, izvēloties mūsu valstī ražoto produkciju.
Informācija par ražošanas valsti pēc tirgotāja izvēles būs jānorāda produkta cenu zīmē, pie produkta vai produktu grupas vai pie tirdzniecības vietas, ja visi tajā esošie produkti ražoti vienā valstī. Valsti, kurā ražots pārtikas produkts, varēs norādīt rakstveidā ar valsts nosaukumu vai tās karoga attēlu. Lai neizceltu agresorvalstu produktus, kuri ražoti Krievijā vai Baltkrievijā, valsti paredzēts norādīt tikai rakstveidā.
Norāde jāveido atbilstoši pārtikas produkta marķējumā, pavaddokumentos vai piegādātāja citā veidā tirdzniecības uzņēmumam sniegtajai informācijai par attiecīgo produktu. Tā kā noteikumi neparedz papildu prasības informācijas iegūšanai par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, tirdzniecības uzņēmumi izmantos tikai tās ziņas, kuras par pārtikas produktu informāciju atbildīgais pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs būs norādījis atbilstoši ES tiesību aktos noteiktajām prasībām vai brīvprātīgi. Ja informācija par valsti tirgotājam nebūs pieejama, valsts nosaukuma vietā tiks norādīts teksts “Valsts – nav ziņu”.
Vienlaikus, norādes nav obligāti jāizvieto sabiedriskās ēdināšanas iestādēs, pārtikas tirdzniecības vietā, kurā sniedz izbraukuma pakalpojumu, kā arī pārtikas tirdzniecības automātos.
Pārtikas aprites uzraudzības likuma prasība tirdzniecības vietā izvietot norādi par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, piemērojama no 2024. gada 1. septembra. Lai gan pārtikas tirdzniecības uzņēmumiem nebūs pieejams papildu laiks prasību ieviešanai, Pārtikas un veterinārais dienests, kontrolējot noteikumu izpildi, līdz 2025. gada 28. februārim piemēros principu “Konsultē vispirms”.
ZM arī savā tīmekļvietnē publicēs vadlīnijas, kurās skaidros, kā no marķējumā vai pavaddokumentos, vai preces piegādātāja citā veidā sniegtajā informācijā pieejamajām ziņām identificēt valsti, kurā produkts ražots.
Vienlaikus, valdība lēma, ka nepieciešams veikt izvērtējumu par valsts, kurā ražots pārtikas produkts, norāžu ietekmi uz patērētāju izvēli un tirgus attīstību. Ziņojums Ministru kabinetā jāiesniedz līdz 2025. gada 1. jūnijam.
Vēl par tēmu:
Latvijas Restorānu biedrība aicina samazināt svētku dienu skaitu Latvijā
Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir vērsusies pie Latvijas Republikas Saeimas frakcijām un atbildīgajām komisijām, aicinot pārskatīt un samazināt valstī noteikto svētku dienu skaitu. Biedrība...
Lasīt tālākRīgas lidosta vasarā piedāvās plašāko galamērķu tīklu Baltijā
Vasaras lidojumu sezonā, kas sāksies šajā nedēļas nogalē līdz ar pāreju uz vasaras laiku, Rīgas lidosta piedāvās plašāko galamērķu klāstu Baltijā – gandrīz simts tiešo lidojumu...
Lasīt tālākRīgā sākas āra kafejnīcu sezona
Ceturtdien, 27. martā, Rīgā oficiāli sākas āra kafejnīcu sezona. Šogad āra kafejnīcu darbībai pašvaldībā jau saņemts 251 pieteikums un izsniegtas 138 atļaujas. Ņemot vērā, ka...
Lasīt tālāk“Lidl” apņemas saglabāt nemainīgas cenas vairākiem simtiem produktu
“Lidl” jau atkal apliecina savu apņemšanos klientiem nodrošināt ikdienā nepieciešamos produktus par vislabākajām cenām. Kamēr citi plāno cenu pieaugumu, “Lidl” iestājas par patērētāju...
Lasīt tālākIedzīvotāju vairākums atbalsta vēja enerģijas attīstību Latvijā
Vēja enerģija ir viens no perspektīvākajiem risinājumiem Latvijas enerģētiskajai neatkarībai un klimata neitralitātei, un Latvijas iedzīvotāju vidū kopumā ir vērojams atbalsts tās izmantošanai....
Lasīt tālāk20 gadu laikā spēļu zāļu skaits Latvijā samazinājies par vairāk nekā 70%
Kopš 2005. gada azartspēļu zāļu skaits Latvijā ir sarucis par vairāk nekā 70% – 2005. gadā Latvijā bija 636 zāles, bet 2025. gada martā – 174. Spēļu zāļu skaits turpinās sarukt...
Lasīt tālākMazo un vidējo uzņēmēju vidū lielākie optimisti Lietuvā, skeptiskākie – Igaunijā
Mazo un vidējo uzņēmēju aptauja Baltic Business Outlook, ko SEB banka Baltijas valstīs veic kopš 2014. gada, atklāj būtiskas atšķirības uzņēmēju attieksmē ekonomiski strauji augošajā...
Lasīt tālākAšeradens: Latvija atbalsta jaunu ES aizsardzības finansēšanas modeli
Ceturtdien, 20. martā, finanšu ministrs Arvils Ašeradens iepazīšanās vizītē tikās ar Vācijas vēstnieci Latvijā Gudrunu Maslohu (Gudrun Masloch). Viņi pārrunāja ģeopolitiskās norises,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis februārī bez būtiskām izmaiņām
2025. gada februārī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,3 %, un kopš janvāra tas ir pieaudzis par 0,1 procentpunktu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākPatiesības brīdis valdībai: birokrātija un tēriņi vai nauda valsts aizsardzībai?
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav...
Lasīt tālāk