Pirktspējas noskaņojuma barometrs: Baltijas iedzīvotāji piesardzīgi par nākotni, pieaug bažas par finansiālo situāciju
Kā liecina bankas Citadele “Pirktspējas noskaņojuma barometrs” dati, puse Baltijas valstu iedzīvotāju sagaida, ka viņu alga nākamo trīs mēnešu laikā saglabāsies nemainīg– Latvijā un Lietuvā to norāda 51 % aptaujāto, bet Igaunijā – 52 %. Taču vienlaikus ceturtā daļa Baltijas iedzīvotāju prognozē savas finansiālās situācijas pasliktināšanos.
Kamēr vairāk nekā trešdaļa Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju sagaida, ka viņu finansiālā situācija saglabāsies nemainīga (Latvijā – 41 %, Lietuvā – 39 %), Igaunijā šis rādītājs ir zemāks – tikai 32 %. Turklāt Igaunijā finansiālās situācijas ievērojamu pasliktināšanos prognozē 14 % iedzīvotāju, kas ir izteikti vairāk kā Latvijā un Lietuvā, kur šādu viedokli pauž tikai 6 % respondentu.
Pēdējos gados fiskālais atbalsts ekonomikai Igaunijā ir samazinājies, vienlaikus ievērojami pieaugot nodokļu sloga apmēram. Palielināts ir gan pievienotās vērtības nodoklis, gan uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļi, kas negatīvi ietekmējis patērētāju un uzņēmēju noskaņojumu.
Lai gan algu stabilitāte dod zināmu drošības sajūtu, ekonomiskās nenoteiktības dēļ Baltijas valstu iedzīvotāji ir piesardzīgi attiecībā uz lieliem pirkumiem. Latvijā 26 % aptaujāto norāda, ka nākamo trīs mēnešu laikā neplāno veikt nozīmīgus ilgtermiņa pirkumus, Lietuvā – 29 %, bet Igaunijā – 35 %.
“Aptaujas dati liecina, ka Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst arvien piesardzīgāki attiecībā uz savām finansiālajām perspektīvām. Lai arī algu līmenis lielākajai daļai cilvēku saglabāsies nemainīgs vai pat palielināsies, kopējais patērētāju noskaņojums liecina par bažām ekonomiskajā stabilitātē. Īpaši satraucoša ir situācija Igaunijā, kur pesimisms ir izteiktāks un vairāk iedzīvotāju sagaida finansiālās situācijas pasliktināšanos. Patērētāju piesardzība un atturība no lieliem pirkumiem var nozīmēt mērenāku ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē,” barometra datus komentē bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.
Iedzīvotāju ekonomiskā uzvedība tuvākajā laikā var kļūt konservatīvāka – patērētāji, visticamāk, izvēlēsies atlikt lielākus pirkumus un rūpīgāk pārdomās savus tēriņus. Šāda piesardzība var ietekmēt dažādas nozares, īpaši mazumtirdzniecību un nekustamā īpašuma tirgu, kur lēmumi par iegādēm bieži vien tiek balstīti ekonomiskajā stabilitātē un nākotnes ienākumu prognozēs.
“Pirktspējas noskaņojuma barometrs” ir bankas Citadele ceturkšņa aptauja, kas veikta 2025. gada februārī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Vēl par tēmu:
Ieviesīs elastīgā pieslēguma pakalpojumu
Lai nodrošinātu efektīvu elektroenerģijas sistēmas jaudu ieviešanu un izmantošanu, plānots izveidot elastīgā pieslēguma pakalpojumu. To paredz ceturtdien, 6. martā, trešajā – galīgajā...
Lasīt tālākDarba devēja atbalstu darbiniekam zāļu iegādei smagu slimību ārstēšanai neapliks ar ienākuma nodokli
Darba devēja sniegto atbalstu naudā darbiniekam zāļu iegādei smagu saslimšanu gadījumos neapliks ar ienākuma nodokli. To noteikusi Saeima, ceturtdien, 6. martā, galīgajā lasījumā pieņemot...
Lasīt tālākValdība akceptē izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā
Ir paredzēts pilnveidot Valsts fondēto pensiju sistēmu (VFPS) jeb pensiju otrā līmeņa regulējumu maksājuma pastāvīgās daļas ierobežojumam, paredzot samērīgu līdzsvaru apjoma radīto...
Lasīt tālākValsts prezidents aicina Latvijas Banku piedāvāt konkrētas iniciatīvas finanšu sistēmas attīstībai
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Sarunas laikā puses pārrunāja Latvijas Bankas stratēģiskās prioritātes, kā arī finanšu...
Lasīt tālākRīgas pašvaldība nodrošina dzīvokļus 11 000 ģimeņu; piecu gadu laikā rinda uz mājokļiem samazinājusies par 50 %
Piecu gadu laikā rinda uz Rīgas pašvaldības nodrošinātajiem mājokļiem samazinājusies uz pusi – ja 2020. gadā rindā bija 3186 personas (ģimenes), tad 2025. gada sākumā rindā bija reģistrētas...
Lasīt tālākTeju puse iedzīvotāju, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, cer atgūt līdz 300 eiro
Sākot ar šo sestdienu, 1.martu, iedzīvotāji varēs uzsākt gada ienākumu deklarāciju izveidi un iesniegšanu Valsts Ieņēmumu dienestam (VID) par 2024. gadu. Kā liecina Swedbank Finanšu institūta...
Lasīt tālākIeviesīs elastīgā pieslēguma pakalpojumu, lemj Tautsaimniecības komisija
Lai nodrošinātu efektīvu elektroenerģijas sistēmas jaudu ieviešanu un izmantošanu, plānots ieviest elastīgā pieslēguma pakalpojumu. To paredz otrdien, 26.februārī, Tautsaimniecības, agrārās,...
Lasīt tālākDrīz jau klāt marts! Kas jāzina par ienākumu deklarāciju
Martā sākas gada ienākumu deklarācijas par 2024. gadu iesniegšanas periods. Iedzīvotājiem, kam deklarācija jāsniedz obligāti, tas jāizdara līdz 2.jūnijam vai, ja kopējie ienākumi pērn...
Lasīt tālākFM: Nodokļu atvieglojumi – lielāks atbalsts ģimenēm, pensionāriem un uzņēmējiem
Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi nodokļu atvieglojumu ziņojumu par 2023. gadu. Tas izstrādāts, lai veidotu labāku sabiedrības izpratni par nodokļu atvieglojumiem un valsts negūtajiem...
Lasīt tālākLatvija novirza 50 000 eiro Moldovai enerģētiskās krīzes seku mazināšanai
2025. gada 18. februārī Ministru kabinets pieņēma lēmumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu Moldovai 50 000 eiro apmērā no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”....
Lasīt tālāk