Pirmā maksājumu karte bērnam: kādā vecumā tāda vajadzīga?
Sākoties rudenim un jaunajai mācību sezonai, vecāki bieži vien pārskata līdzšinējo bērna kabatas naudas apjomu un pielāgo to atbilstoši skolēna ikdienas vajadzībām. Vecākiem tas var likt aizdomāties arī par pirmā bankas konta atvēršanu un kartes noformēšanu bērnam, tomēr visbiežāk rodas jautājums – kad ir īstais laiks? Luminor bankas novērojumi liecina, ka pirmā bankas karte bērnam tiek izveidota dažādos vecumos, sākot pat no pirmās vai otrās klases. Bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča stāsta, kad ir optimālākais laiks atvērt bankas kontu bērnam, kas ir jāņem vērā un kādu maksājuma kartes veidu izvēlēties.
Kad bērnam ir jāatver bankas konts?
Lai gan pirmo bankas karti vecāki izvēlas noformēt dažādos vecumos, balstoties uz saviem ieskatiem un ņemot vērā bērna personīgās iezīmes, pirmo maksājumu karti bērnam mēdz piešķirt pat tik agri kā 7 gadu vecumā. Vidējais vecums, kad vecāki bērnam izvēlas atvērt bankas kontu, gan mēdz gadu laikā mainīties – ja vēl pirms diviem gadiem tas bija aptuveni 14 gadi, šobrīd pirmo maksājumu karti bērnam piešķir vidēji 11-12 gadu vecumā, liecina Luminor dati.
“Maksājumu kartes izveidošana bērnam nav pamats uztraukumam un bažām, jo vecāki var dažādos veidos uzraudzīt to, kā karte un caur to pieejamā nauda tiek lietota. Ir iespējams viegli mainīt pirkumu un pārskaitījumu limitus, pilnībā kontrolēt un pārskatīt bērna internetbanku, kā arī iespējot un atspējot pirkumus internetā un bezkontakta maksājumus pēc vajadzības,” skaidro eksperte. “Vienlaikus bērniem savs bankas konts un maksājumu karte var iemācīt kļūt atbildīgākiem un sākt izprast finanšu pamatus vēl vairāk un labāk – budžeta veidošanu, taupīšanu un sekošanu līdzi saviem izdevumiem arī digitāli savā mobilajā aplikācijā.”
Kā liecina Luminor bankas dati, vidēji par pirkumiem bērni tērē no 5 līdz 15 eiro nedēļā, savukārt mēnesī tēriņi ar karti sasniedz vidēji 50 līdz 70 eiro. Novērojumi liecina, ka pārsvarā bērni norēķinās, izmantojot bezskaidras naudas līdzekļus – 79% maksājumus veic ar karti, turpretim 14% izvēlas norēķiniem izmantot skaidru naudu, pirms tam to izņemot bankomātā. Pēc bankas novērojumiem, arī jaunākie kartes lietotāji ir iecienījuši bankomātu bezkontakta funkciju (nopīkstinot karti vai viedierīci, nevis fiziski ievietojot karti).
Debetkarte vai kredītkarte?
Visbiežāk vecāki izvēlas noformēt bankas piedāvātās debetkartes, ņemot vērā, ka bērnam nav vajadzība pēc papildu pakalpojumiem, ko piedāvā kredītkartes. Debetkarte piedāvā iespēju ērti tērēt bankas kontā esošo naudu, turklāt bieži vien bankas piedāvā bērniem tās noformēt bezmaksas. Ierasti bērnu debetkartes ir ar mazu izmaksu un pirkumu limitu, un vecāki var viegli pārskatīt bērna bankas kontu.
Savukārt, ja bērns ir aktīvs, brauc uz nometnēm ārzemēs vai regulāri piedalās kādās starptautiskās sacensībās, kā arī iegādājas kādu dārgāku lietu pats no saviem iekrājumiem, vecākiem varētu būt vērts apsvērt kredītkartes noformēšanu. Tas nebūt uzreiz nenozīmē kredītlīnijas esamību un izmantošanu – kredītkarte sniedz arī citas funkcijas un papildu iespējas, piemēram, pirkuma apdrošināšanu, skaidras naudas izņemšanu ārvalstīs un ceļojumu apdrošināšanu, kas sniedz sirdsmieru aktīvo bērnu vecākiem.
Drošība un zināšanu pamati
Tiklīdz bērnam tiek atvērts pirmais bankas konts, drošība un finanšu zināšanas kļūst par jo īpaši nozīmīgiem jautājumiem, kam pievērst uzmanību. Pirms maksājumu kartes noformēšanas ir būtiski bērnam iemācīt galvenos finanšu pamatus un informēt par krāpniecības riskiem. Bankas piedāvā dažādus drošības risinājumus, kas palīdz vecākiem uzraudzīt un kontrolēt bērnu finanšu aktivitātes, piemēram, atslēgt tiešsaistes pirkumus līdz noteiktam vecumam, paziņojumus par darījumiem, izdevumu limitus un iespēju bloķēt karti ārkārtas situācijās, kas nodrošina aizsardzību pret krāpšanu un pārmērīgu tēriņu risku. Noteikti bērni un jaunieši ir aktīvākie digitālā maka lietotāji, izmantojot viedierīces, un tā ir vēl papildus drošība sajuta pašam bērnam, jo telefons vai pulkstenis ir vienmēr līdzi, un – pat ja karte ir pazudusi –, to var nobloķēt, bet turpināt lietot digitālo maku un nepalikt bez naudas. Ņemot vērā visas drošības iespējas, ko sniedz mūsdienīga maksājumu karte un bankas konts bērnam, vecākiem tas var būt pat drošāk nekā dot bērnam skaidru naudu, īpaši dodoties uz kādiem pasākumiem vai nometnēm.
Vēl par tēmu:
Aptauja: vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju brīvos līdzekļus ieguldītu nekustamajā īpašumā
Šobrīd vairāk nekā puse jeb 57 % Latvijas iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus izvēlētos ieguldīt nekustamajā īpašumā, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Nekustamais īpašums...
Lasīt tālākMiljardi pensiju plānos: kā ietaupīt uz komisiju rēķina?
2024. gads finanšu tirgos aizvadīts stabili, bez būtiskiem satricinājumiem, un kopumā saglabājies augšupejošs. Tas veicinājis arī Latvijas pensiju plānu pozitīvu izaugsmi visa gada garumā....
Lasīt tālākPirkt vai īrēt – ko labāk izvēlēties? Skaidro eksperts
Mūžīgais jautājums, izvēloties dzīvesvietu, ir iegāde vai īre – kuru izvēlēties? Lai gan dažkārt dzirdami kādi apgalvojumi par labu vienam no variantiem, šajā jautājumā izvēle reti...
Lasīt tālākTrešdaļa iedzīvotāju nodokļu atmaksu tērēs ikdienas vajadzībām
Līdzīgi kā citus gadus, trešā daļa jeb 34 % Latvijas iedzīvotāju saņemto nodokļu atmaksu no ikgadējās ienākumu deklarācijas plāno izmantot ikdienas vajadzību segšanai, liecina bankas...
Lasīt tālākČetri mīti par mantošanu – kāda ir patiesība?
Mantojuma tiesības un ar tām saistītie finanšu jautājumi nereti rada neskaidrības, veidojot maldīgus priekšstatus par to, kas notiek pēc tuvinieka aiziešanas mūžībā. Izplatītākie mīti...
Lasīt tālākKurās valstīs pensionāri dzīvo vislabāk?
Latvijā pensiju sistēma sastāv no trīs līmeņiem, kur pirmo un otro līmeni veido obligātās sociālās iemaksas, savukārt trešajā dalība ir brīvprātīga. Arī citviet pasaulē pensijas...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji ziemā izvēlas atpūtu siltajās zemēs un kaimiņvalstīs
Ziemas sezonā ceļot ārpus valsts robežām izvēlas 41 % Latvijas iedzīvotāju, turklāt 16 % vislabprātāk dodas uz siltajām zemēm. Līdzīgas tendences vērojamas arī Lietuvā un Igaunijā....
Lasīt tālākLDDK nesaskaņo Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par budžeta plānošanu
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž neapmierinātību ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu un atsakās to saskaņot, norādot, ka šajā dokumentā (uz mērķi...
Lasīt tālākValsts prezidents aicina finanšu ministru nekavēties ar publisko iepirkumu sistēmas pārskatīšanu
27. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Sarunas laikā puses pārrunāja aizsardzības nozares budžeta jautājumus, darbu pie...
Lasīt tālākVecākus finansiāli atbalsta 39% cilvēku, daudzi to nevar atļauties
Latvijā liela daļa senioru finansiālā ziņā paļaujas uz saviem bērniem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja . Savus vecākus ikdienā finansiāli atbalsta 39% iedzīvotāju,...
Lasīt tālāk