Plāno noteikt gadījumus, kad pārtiku varēs izplatīt arī pēc derīguma termiņa beigām
Saeimas deputāti ceturtdien, 13.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā. Tie Ministru kabinetam paredz uzdevumu noteikt, kādos gadījumos pārtiku varēs izplatīt arī pēc derīguma termiņa beigām.
Likumā patlaban noteikts, ka pārtika, kurai beidzies derīguma termiņš, jāatzīst par izplatīšanai nederīgu. Tas attiecas gan uz pārtiku, kurai ražotājs norādījis termiņu “Izlietot līdz…” (pārtikai, kas ātri bojājas), gan uz pārtiku ar minimālo derīguma termiņu “Ieteicams līdz…”. Likumprojekts valdībai deleģē uzdevumu noteikt produktu grupas, izplatīšanas veidu un kārtību, kā arī laikposmu, kādā pārtiku, kura marķēta ar norādi “Ieteicams līdz…”, atļauts izplatīt pēc minimālā derīguma termiņa beigām. Plānots, ka attiecīgās normas stāsies spēkā 2019.gada 1.jūlijā.
Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti nenosaka, ka pārtika, kurai beidzies minimālais derīguma termiņš, uzskatāma par nederīgu, tāpēc, lai mazinātu pārtikas atkritumu rašanos, nepieciešams noteikt, ka konkrētā laikposmā un kārtībā normatīvajos aktos norādītas produktu grupas ir atļauts izplatīt, piemēram, nodot labdarības iestādēm, atzīmēts likumprojekta anotācijā.
Izmaiņas iecerētas, balstoties uz ES pārtikas ziedošanas pamatnostādnēm, kurās norādīts, ka pārtikas izšķērdēšanai ir būtiska ekonomiska un sociāla ietekme, turklāt tā rada pārmērīgu spiedienu uz izsmeļamiem dabas resursiem un vidi. Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, aptuveni trešdaļa no visas pasaulē saražotās pārtikas iet zudumā vai tiek izšķērdēta. Pārtikas ziedošana ne tikai atbalsta cīņu pret pārtikas trūkumu, bet var būt arī efektīvs instruments to pārtikas pārpalikumu daudzuma mazināšanai, ko izmanto rūpnieciskām vajadzībām vai nosūta uz atkritumu apstrādi, norādījuši likumprojekta izstrādātāji.
Likuma izmaiņas vēl divos lasījumos jāskata Saeimai.
Foto: Shutterstock
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālākUzņēmumu finanšu direktori sagaida ekonomikas atgūšanos un attīstību
2024. gads Baltijas valstu uzņēmumiem ir bijis kopumā labvēlīgāks, nekā iepriekšējais gads, bet attiecībā uz 2025. gadu ir virkne faktoru, kas ļauj saglabāt piesardzīgu optimismu, liecina...
Lasīt tālāk