Plāno noteikt stingrākas prasības kredītiestāžu amatpersonām un darbiniekiem
Otrdien, 19. jūnijā, Ministru kabinets (MK) izskatīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavotus grozījumus Kredītiestāžu likumā. To mērķis ir stiprināt Latvijas finanšu sistēmu un veicināt stabilu tās ilgtermiņa attīstību.
Likumprojektā ir noteikts, ka finanšu pakalpojumu sniegšanā tieši iesaistītie kredītiestādes darbinieki nedrīkstēs būt sodīti par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (kamēr sodāmība nav dzēsta vai noņemta). Tāpat finanšu pakalpojumus kredītiestādēs nevarēs sniegt tādas personas, kurām ir aktīvs fiziskās personas maksātnespējas process un nav pagājis viens gads kopš maksātnespējas procesa beigām. Šādi nosacījumi iekļauti, lai pārbaudītu kredītiestādēs strādāt gribošo un strādājošo personu atbilstību darba pienākumiem un nodrošinātu sabiedrības uzticību finanšu sektoram, kā arī sargātu klientu personas, kontu, noguldījumu un darījumu noslēpumu.
Vienlaikus likumprojektā ir iekļauta norma par aizliegumu kredītiestādes akcionāram – fiziskai personai ar tiešu vai netiešu būtisku līdzdalību (10% un vairāk) – būt par šīs pašas kredītiestādes valdes locekli, valdes priekšsēdētāju vai kredītiestādes augstākajā vadībā ietilpstošu darbinieku. Tas neizslēdz iespēju kredītiestādes valdei vai augstākajai vadībai iegūt mazāku daudzumu akciju, tādējādi nodrošinot izkliedētu akcionāru struktūru. Tāpat iespējams iegūt tāda veida akcijas, kas nedod balsstiesības, bet, piemēram, ir būtiskas kā motivācijas instruments. Akcionāra dalība kredītiestādes padomē netiek ierobežota. Neatkarīga un efektīva kredītiestādes padome labāk nodrošina ne tikai noguldītāju, bet arī mazākuma akcionāru intereses, kā arī vairāk rūpējas par savu un bankas reputāciju, un vairāk disciplinē valdi.
Ņemot vērā, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir apstiprinājusi esošo valdes locekļu iecelšanu amatā, un lai nodrošinātu iegūto tiesību aizsardzību, likumprojekts nosaka vispārēju izņēmumu tiem valdes locekļiem, kuri jau ir iecelti amatā.
Likumprojekts nodrošina finanšu sektora reputācijas uzlabošanu un drošību, kā arī ir vērsts uz finanšu noziegumu apkarošanu. FM vērtē, ka tādējādi tiks pozitīvi ietekmēta tautsaimniecība kopumā.
Pēc izskatīšanas MK par likumprojektu vēl lems Saeima.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Aptauja: vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju brīvos līdzekļus ieguldītu nekustamajā īpašumā
Šobrīd vairāk nekā puse jeb 57 % Latvijas iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus izvēlētos ieguldīt nekustamajā īpašumā, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Nekustamais īpašums...
Lasīt tālākMiljardi pensiju plānos: kā ietaupīt uz komisiju rēķina?
2024. gads finanšu tirgos aizvadīts stabili, bez būtiskiem satricinājumiem, un kopumā saglabājies augšupejošs. Tas veicinājis arī Latvijas pensiju plānu pozitīvu izaugsmi visa gada garumā....
Lasīt tālākPirkt vai īrēt – ko labāk izvēlēties? Skaidro eksperts
Mūžīgais jautājums, izvēloties dzīvesvietu, ir iegāde vai īre – kuru izvēlēties? Lai gan dažkārt dzirdami kādi apgalvojumi par labu vienam no variantiem, šajā jautājumā izvēle reti...
Lasīt tālākTrešdaļa iedzīvotāju nodokļu atmaksu tērēs ikdienas vajadzībām
Līdzīgi kā citus gadus, trešā daļa jeb 34 % Latvijas iedzīvotāju saņemto nodokļu atmaksu no ikgadējās ienākumu deklarācijas plāno izmantot ikdienas vajadzību segšanai, liecina bankas...
Lasīt tālākČetri mīti par mantošanu – kāda ir patiesība?
Mantojuma tiesības un ar tām saistītie finanšu jautājumi nereti rada neskaidrības, veidojot maldīgus priekšstatus par to, kas notiek pēc tuvinieka aiziešanas mūžībā. Izplatītākie mīti...
Lasīt tālākKurās valstīs pensionāri dzīvo vislabāk?
Latvijā pensiju sistēma sastāv no trīs līmeņiem, kur pirmo un otro līmeni veido obligātās sociālās iemaksas, savukārt trešajā dalība ir brīvprātīga. Arī citviet pasaulē pensijas...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji ziemā izvēlas atpūtu siltajās zemēs un kaimiņvalstīs
Ziemas sezonā ceļot ārpus valsts robežām izvēlas 41 % Latvijas iedzīvotāju, turklāt 16 % vislabprātāk dodas uz siltajām zemēm. Līdzīgas tendences vērojamas arī Lietuvā un Igaunijā....
Lasīt tālākLDDK nesaskaņo Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par budžeta plānošanu
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž neapmierinātību ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu un atsakās to saskaņot, norādot, ka šajā dokumentā (uz mērķi...
Lasīt tālākValsts prezidents aicina finanšu ministru nekavēties ar publisko iepirkumu sistēmas pārskatīšanu
27. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Sarunas laikā puses pārrunāja aizsardzības nozares budžeta jautājumus, darbu pie...
Lasīt tālākVecākus finansiāli atbalsta 39% cilvēku, daudzi to nevar atļauties
Latvijā liela daļa senioru finansiālā ziņā paļaujas uz saviem bērniem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja . Savus vecākus ikdienā finansiāli atbalsta 39% iedzīvotāju,...
Lasīt tālāk