Plānots, ka mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varēs dienēt arī citu valstu pilsoņi
Lai mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varētu dienēt arī citu valstu pilsoņi, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 1.oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja Militārā dienesta likuma grozījumus.
Tie paredz, ka vispārējas un daļējas mobilizācijas gadījumā militārajam dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos varēs brīvprātīgi pieteikties Eiropas Savienības (ES), Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas un NATO dalībvalstu, Austrālijas, Brazīlijas, Jaunzēlandes vai Ukrainas pilsoņi.
Patlaban krīzes situācijās militārajā dienestā nevar pieņemt motivētus ārzemniekus. Savukārt Ukrainas pieredze rāda, ka bruņotajos spēkos efektīvi var karot arī citu valstu pilsoņi, norādījusi Aizsardzības ministrija.
Likumprojektā noteiktas prasības, lai ārzemnieku varētu pieņemt dienestā. Noteikts, ka ārzemnieks nedrīkstēs būt kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs. Ārzemnieka pieņemšanai Latvijas armijā jāatbilst nacionālās drošības interesēm. Tāpat viņš nedrīkstēs būt bijis PSRS vai Latvijas PSR dienestā. Tāpat noteikts, ka ārzemniekam jāprot valsts valoda vai vismaz viena no NATO oficiālajām valodām – angļu vai franču –, kā arī paredzēta virkne citu nosacījumu.
Militārā dienesta likuma grozījumi arī paredz, ka turpmāk ar Latvijas armijas karavīru pirms termiņa varēs izbeigt dienesta līgumu, ja viņam būs dubultpilsonība ar citu trešo valsti, piemēram, Krieviju vai Baltkrieviju, vai kādu citu, kas nav ES, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas vai NATO dalībvalsts, Austrālija, Brazīlija, Jaunzēlande vai Ukraina. Dubultpilsonības formalitātes karavīriem jāsakārto līdz nākamā gada 1.aprīlim, paredz likuma grozījumi.
Likuma izmaiņas arī paredz uzlabot nosacījumus topošajiem Latvijas karavīriem, tostarp atteikties no minimālā piecu gadu līguma termiņa noteikšanas, deleģējot aizsardzības ministram pienākumu noteikt šos termiņus. Patlaban pirms mācību uzsākšanas militārajā izglītības iestādē vai Nacionālo bruņoto spēku vienībā ar karavīru slēdz līgumu, kurā noteikts: pēc mācību kursa beigšanas obligāti jānodien līgumā noteiktais laiks, kas nav mazāks par pieciem gadiem. Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu lielāku elastību profesionālā dienesta līgumu slēgšanā un mudinātu karavīrus nodienēt līdz pirmā līguma termiņa beigām, deputātiem iepriekš sacīja Latvijas armijas pārstāvji.
Tāpat likuma grozījumi paredz turpmāk arī vecākajiem un augstākajiem instruktoriem prast vismaz vienu no NATO oficiālajām valodām atbilstošā līmenī. Pašreiz šī prasība ir noteikta tikai karavīriem, kas pretendē uz virsnieka dienesta pakāpi. Pieaugot gan instruktoru iesaistei starptautiskajā apritē, gan nepieciešamībai būt spējīgiem komunicēt ar sabiedroto karavīriem, arī vecākajiem un augstākajiem instruktoriem ir aktualizējusies nepieciešamība pārvaldīt angļu vai franču valodu, norādījuši likumprojekta autori. Paredzēts, ka šī prasība stāsies spēkā no nākamā gada 1.janvāra.
Lai Militārā dienesta likuma izmaiņas stātos spēkā, tās vēl galīgajā lasījumā jāpieņem Saeimai.
Foto: Latvijas armija
Vēl par tēmu:
Plāno veidot Tieslietu akadēmiju
Lai veicinātu efektīvu un profesionālu tiesu varas īstenošanu, nodrošinot ilgtspējīgu mācību sistēmu tieslietu jomā, Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 16.oktobrī, otrajam – galīgajam...
Lasīt tālākDauderu parkā īpašā noskaņā varēs baudīt lapkriti
Dauderu komplekss (Zāģeru ielā 7) Sarkandaugavā ar šovasar atjaunoto parku un dārzu daudziem jau kļuvis par iecienītu atjaunināšanās un izziņas vietu. Pašlaik to pārņēmis rudenīgs...
Lasīt tālākRīgā samazinās bezpajumtnieku skaits
Pēdējos trīs gados bezpajumtnieku skaits Rīgā samazinājies par kopumā 18 % un pašlaik nav indikāciju, ka bez pajumtes dzīvojošo skaits pašvaldības teritorijā varētu palielināties. Pašlaik...
Lasīt tālākŠoziem Rīgā darbosies publiskā slidotava Esplanādē
Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ceturtdien, 10. oktobrī, atbalstīja publiskās slidotavas izveidošanu Esplanādē šajā ziemā, sākot no 1. decembra. Slidotava darbosies...
Lasīt tālākMobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varēs dienēt arī citu valstu pilsoņi
Lai mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varētu dienēt arī citu valstu pilsoņi, Saeima ceturtdien, 10.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma Militārā dienesta likuma grozījumus. Tie...
Lasīt tālākViesturdārzā tagad pieejams tautasdziesmu motīvos veidots bērnu rotaļu laukums
Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments Viesturdārzā pabeidzis vērienīgu bērnu rotaļu laukuma atjaunošanu un paplašināšanu, kuras laikā uzstādītas tautasdziesmu motīvos veidotas...
Lasīt tālākJusts kopā ar TIKASHA SAKAMA izdod dziesmu “Atslēdziņas”
Talantīgais mūziķis Justs kopā ar TIKASHA SAKAMA izdevis melanholiski enerģisku dziesmu par pieaugšanu “Atslēdziņas”. Dziesmu pavada arī Toma Harjo veidota video versija, bet pats mūziķis...
Lasīt tālākLembergs: Priekšlikums saīsināt bērna kopšanas atvaļinājumu ir pretrunā bērnu un vecāku interesēm
Bērns viena gada vecumā par sevi parūpēties nevar, komentējot labklājības ministra Ulda Auguļa (ZZS) izteikumus, ka darbaroku trūkuma dēļ tiek apsvērta iespēja saīsināt bērna kopšanas...
Lasīt tālākAPVIENOTAIS SARAKSTS prasa labklājības ministram Uldim Augulim skaidrot ieceri par bērna kopšanas atvaļinājuma saīsināšanu
APVIENOTAIS SARAKSTS (AS) pieprasa labklājības ministram Uldim Augulim skaidrot viņa neseno paziņojumu par bērna kopšanas atvaļinājuma samazināšanu par pusgadu. Raidījumā «Spried ar Delfi»...
Lasīt tālākLembergs kritizē Latvijas aizsardzības spējas: kad reiz sāksim strādāt mūsu valsts labā?
Partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs norādīja, ka Latvijas nespēja notriekt krievu dronu Rēzeknes novadā liecina par to, ka Latvija nav tik aizsargāta,...
Lasīt tālāk