• Tweet

Rīgas domes atlaišanai pirms diviem gadiem formālais iemesls bija trīs kvoruma trūkuma dēļ nenotikušas domes sēdes. Jelgavas novadā septembra beigās bija sasauktas trīs ārkārtas sēdes. Deputāti uz tām neieradās. Neraugoties uz to, VARAM pašvaldības deputātu atlaišanu nerosina. Jelgavas novada domi vada Madars Lasmanis, VARAM ministra partijas biedrs un padomnieks, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Jelgavas novada domē 29. septembrī bija izsludināta ārkārtas sēde, taču attālināti nepieslēdzās pietiekams deputātu skaits un tā nenotika. Tajā pašā dienā bija sasaukta vēl viena domes sēde.

Arī nākamajā dienā izsludinātajā ārkārtas sēdē atkal pieslēdzās tikai daži deputāti.

Likums “Par pašvaldībām” paredz ka Saeima var atlaist domi, ja trīs sēdēs pēc kārtas nav kvoruma. 2020. gadā parlaments, izmantojot šo pantu, atlaida Rīgas domi. Tā laika Rīgas mērs sasauca divas sēdes vienā dienā un trešo – nākamajā. Uz visām trim ieradās mazāk par pusi deputātu, tā Rīgas dome apzināti izbeidza ilgstošās nesaskaņas un radīja pamatu atlaišanai un ārkārtas vēlēšanām. Nedēļu vēlāk Saeima jau bija apstiprinājusi Rīgas domes atlaišanas likumu.

Pēc trim norautajām Jelgavas domes sēdēm par pašvaldībām atbildīgā VARAM ministrija valdību vai Saeimu nav informējusi.

Vaicāts, vai redzama risks vai vajadzība apsvērt domes atlaišanu, Toms Plešs pauda: “Es nemācēšu komentēt. Šobrīd tur noteikti ministrijas eksperti seko līdzi jautājumiem, kas ir ar domes sēžu organizāciju, kā jebkurā pašvaldībā. Šobrīd es nevarēšu sīkāk komentēt. Man nav informācijas šobrīd sīkākas.”

Ministrija “Nekā personīga” apstiprināja, ka 3. oktobrī saņēmusi sūdzību par nenotikušām ārkārtas domes sēdēm. Atbilde pagaidām vēl tiekot gatavota. Jelgavas novada mērs apgalvo, ka mutiski saņēmis atbildi, ka atlaišana deputātiem nedraud.

“Ja mēs paskatāmies uz Rīgas domi, 2020. gada notikumi – ceturtdien bija trīs nenotikušas domes sēdes pēc kārtas, otrdien jau bija ziņojums Saeimā. Šeit pagaidām nekas nenotiek,” sacīja Jelgavas novada domes deputāts Uldis Ainārs.

Savukārt Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis norādīja: “Formāli ir bijušas divas sēdes, un nākamajā dienā mums bija trešā sēde. Bet pēc būtības šos pašus jautājumus esam izskatījuši tikai divreiz. Ar VARAM esam mutiski pārrunājuši šo situāciju. Viņi tajā būtiskus pārkāpumus nesaskata. Formāli būs par to kaut kad atbilde.”

Madars Lasmanis pats līdz pat šī gada sākumam bija VARAM štata darbinieks. Kopš ministrija 2019. gadā nonāca “Attīstībai/Par” pārziņā, ministra padomnieka amats ir bijis viņa pamatdarbs. Lasmaņa amatpersonas deklarācija rāda, ka ministrijas maksātā alga bijusi daudzkārt lielāka nekā Jelgavas novada domē.

Pagājušajā gadā sāka ļodzīties līdzšinējā mēra Ziedoņa Caunes krēsls. To veicināja Ozolnieku un Jelgavas novadu apvienošana, kā arī VARAM ministra Pleša atkārtoti aizrādījumi, piemēram, par domes sēžu patvaļīgu pārtraukšanu.

Šī gada janvārī Cauni priekšsēdētāja amatā nomainīja Lasmanis. Ministrijā viņš kļuva par ārštata padomnieku.

Lasmanis uzskata, ka Jelgavas novada gadījums krasi atšķiras no Rīgas domes pieredzes. Dome nav zaudējusi lemtspēju un pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem nav apdraudēta, apgalvo mērs. Tomēr viņš atzīst, ka darbs sadrumstalotajā domē ir apgrūtināts: “Mums ir diezgan raiba tā politiskā virtuve šeit. Mēs esam 19 deputāti un septiņas partijas, līdz ar to viedokļu daudzšķautņainība ir diezgan liela. Protams, jautājumu pieņemšanā ir diezgan grūti tikt līdz tādam ātram, racionālam lēmumam. Mums ir daudz diskusijas, daudz laika tam patērējam.”

Koalīcijas un opozīcijas sastāvs ir mainīgs, bet šobrīd Lasmanim ir 11 deputātu atbalsts. Nenotikušās ārkārtas sēdes sasauca pēc septiņu opozīcijas deputātu pieprasījuma. Viņi prasīja izvērtēt pašvaldības uzņēmuma “Jelgavas novada KU” valdes locekļa izvēles procesu un izveidot komisiju, kas vētītu domes koncesijas līgumu par tai piederošo “Zemgales veselības centru”. Kad pēc trim nenotikušām sēdēm opozīcijas prasības tomēr skatīja, dome tās noraidīja.

Zemgales veselības centrs agrāk saucās “Jelgavas rajona slimnīca”. 2003. gada nogalē rajona padome nolēma, ka grib nodot slimnīcu privātās rokās. Taču tā nevis pārdeva pašvaldības uzņēmumu, bet piedāvāja to koncesijā. Pieteicās tikai viens uzņēmums: pilnsabiedrība “Kapitāla pārvaldes sistēmas”, kas šobrīd pieder trim personām – Gundaram Prolim, Andrim Glāzītim, Dagnijai Meikšānei.

Līgums paredz, ka privātā firma slimnīcā strādās 20 gadus un par to pašvaldībai samaksās 3000 latu. Savukārt pašvaldība apņēmās ik gadu privātajam uzņēmumam par resursa pārvaldīšanu maksāt līdz pat 10% no slimnīcas gada apgrozījuma.

Parasti uzņēmumi, kas kādu valsts vai pašvaldības labumu saņem koncesijā, pa šo labumu samaksā. Šajā gadījumā tā ir dome, kas maksā privātam uzņēmumam, ka tas viens pats saimnieko veselības centrā.

Līdz šim neviens dīvainajam līgumam nebija pievērsis uzmanību. Lemjot par šī gada atlīdzības 85 000 eiro apstiprināšanas “Kapitāla pārvaldes sistēmas” šogad, deputātiem tomēr radās jautājumi.

Andris Ozoliņš (Jelgavas novada domes deputāts): “Kas tas ir par pakalpojumu, par kuru mēs maksājam šos 2%?”

Madars Lasmanis (Jelgavas novada domes priekšsēdētājs): “Kāds no administrācijas, vai varat izstāstīt, kādas ir koncesionāra funkcijas?”

Sandra Kalvāne (Jelgavas novada domes Administratīvā departamenta vadītāja): “Koncesija ir izvērtējums, kapitālsabiedrības izvērtējums, kuru koncesionārs sniedz katru ceturksni, līdz ar to no šiem darbības rādītājiem pašvaldība analizē kapitālsabiedrības finanšu darbību.”

Līga Lonerte: “Jelgavas novada domes izpilddirektore0: “Koncesionārs uzrauga pašvaldības darbību, tiek novirzīti 2%. Šie 2% ir novirzīti visu šo laiku kopš 2003. gada.”

Ģirts Neija: (Jelgavas novada domes deputāts): “Būtībā mēs pa velti esam nodevuši pašvaldības īpašumu, kuru koncesionārs izmanto, pelna naudu, bet pašvaldība ne tikai nesaņem naudu, bet arī kā īpašnieks nesaņem dividendes, kuras tur ir – ja pareizi saprotu, pēc bilances izskatās – apmēram miljons uzkrātās, neizmaksātās dividendes.”

Pašvaldības opozīcijas deputātus pārsteidz tas, ka 19 gadu laikā nevienam nav radušies jautājumi par to, vai līgums un līdz ar to arī maksājumi vispār ir likumīgi.

Noslēgtais līgums, kuram ir nosaukums Koncesijas līgums, pēc būtības nemaz nav koncesija, bet aiz tā tiek slēpts cits darījums, kas ir kapitāldaļu turētāja tiesību nodošana privātpersonai. Kapitāldaļu tiesības likums neļauj nodot privātpersonai, ar šo jānodarbojas pašai iestādei – vai nu izpilddirektorei vai nu kādai zemākai amatpersonai.

“Tieši tādus pašus maksājumus veica Ozolnieku novada dome kādreiz, arī iepriekšējā Jelgavas novada dome. Tas ir 19 gadus ilgs saistību kopums,” sacīja Madars Lasmanis.

Mērs uzsver, ka atlīdzību izmaksā nevis no domes budžeta, bet no paša Zemgales veselības centra naudas. 20 gadu laikā pašvaldība no sev piederošā uzņēmuma nav guvusi nekādu peļņu. Tā atdota privātajam pārvaldniekam. Kad pēc pusotra gada beigsies līgums, tad varēs lemt par uzņēmuma pārdošanu.

Bet tagad pašvaldības daļa Zemgales veselības centrā vairs nav 100% kā pirms 19 gadiem. “Kapitāla pārvaldes sistēmas” ik gadu ieguldījusi naudu klīnikas pamatkapitālā, pamazā kļūstot par aizvien lielākas daļas īpašnieku. Tagad tai pieder 12% (11,81%) Zemgales veselības centra daļu.

Jelgavas novada domes deputāts Uldis Ainārs sacīja: “Laikam ejot uz priekšu, gan informācijas pieejamība palielinājās, gan pašvaldībai juridiskais dienests lēnām izveidojās. Šo vajadzēja pamanīt pašiem pašvaldības juristiem. Bet, ja mēs skatāmies uz juridisko dienestu, tad Jelgavas novada pašvaldība pēc apvienošanās ir atbrīvojusi visus Ozolnieku novada juristus un šobrīd ir pieņemti juristi, kas pat nespēj pārstāvēt pašvaldību tiesās.”

“Kapitāldaļu turētājs ir deleģējis privātpersonai tādas tiesības, ko viņš nevar deleģēt. Un tā privātpersona, mūsuprāt, atrodas interešu konfliktā. Mēs to informāciju esam nosūtījuši arī KNAB, lai viņi jau pēc savas kompetences izvērtē. Tur viennozīmīgi ir jāvērtē tā situācija tiesībaizsardzības institūcijām. Bet pirmsšķietami tā situācija nav normāla, viņa ir ilgstoši pastāvējusi, un, kāpēc neviens nav pamanījis, tas arī ir diezgan dīvaini,” sacīja Pēteris Vilks.

Interešu konfliktu Pārresoru koordinācijas centrs saskata tajā, ka viens no “Kapitāla pārvaldes sistēmu” īpašniekiem ir arī Zemgales veselības centra valdē. Tātad viņam pieder uzņēmums, kam jāuzrauga viņa paša vadīta uzņēmuma darbs. KNAB informē, ka par līgumu sācis resorisko pārbaudi, bet pagaidām plašākus komentārus nesniedz.

No sarunas Zemgales veselības centra vadība atteicās, uz rakstiski uzdotiem jautājumiem tā atbildēja, ka pašvaldība nekādus maksājumus neveic. Acīmredzot pašvaldības uzņēmuma peļņas novirzīšanu privātajam uzņēmumam tas neuzskata par šādu maksājumu.

Foto: Valsts kanceleja