Polijas prezidents: Daudzu ātrumu Eiropa var novest pie jauniem “Breksitiem”
Reģionālā ekonomikas forumā Polijas kalnu kūrortpilsētā Kriņicā, Polijas prezidents Andžejs Duda brīdināja, ka daudzu ātrumu Eiropa var novest pie jauniem “Breksitiem” un Eiropas Savienības (ES) sabrukuma, ņemot vērā, ka ietekmīgās ES un eirozonas valstis Francija un Vācija atbalstīja daudzu ātrumu Eiropas modeli.
“Eiropas Savienība ar dažām valstīm, kurām ir spēcīgāks attīstības potenciāls un lielāka lemšanas spēja, un kuras oficiāli varēs pieņemt lēmumus par citu valstu labklājību, kļūs mazāk pievilcīga,” norādīja Duda.
Lielbritānijai, gatavojoties atstāt ES, ir pastiprinājušās debates par daudzu ātrumu ES ideju, kurā dažas dalībvalstis izvēlētos integrēties straujāk par pārējām zināmās politikas jomās.
Polija un citas ES austrumu dalībvalstis, kas vēl nav pievienojušās eirozonai, uztraucas, ka 19 valstu eirozona varētu integrēties dziļāk un straujāk, atstājot šīs valstis tālu aizmugurē.
Par daudzu ātrumu Eiropu sācis runāt Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš aicināja veidot daudzu ātrumu Eiropu, sakot, ka „avangarda” valstu kodolam vajadzētu būt vadībā, padziļinot ES integrāciju.
Šis plāns ietver eirozonas budžeta izveidošanu, kuru pārraudzītu eirozonas finanšu ministrs un jauns parlaments, un tā būtu ievērojama institucionāla pārmaiņa.
Šai idejai atbalstu sniedz arī Vācijas kanclere Angela Merkele, sakot, ka ideja par eirozonas budžetu ir laba, jo no tā varētu piešķirt naudu vājākām eirozonas valstīm, kurām var būt vajadzīgs atbalsts grūtu ekonomikas reformu veikšanas gaitā.
Foto: Robfoto/ https://pixabay.com/en/users/Robfoto-2051168/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Ašeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālākIgaunijā sāk būvēt lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā
Šonedēļ Igaunijā, Kīsā, uzņēmums Baltic Storage Platform sāka 330 kV apakšstacijas būvdarbus. Mērķis – izveidot lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā. Baltic Storage...
Lasīt tālākPabriks: Krievija eskalē spriedzi, spekulējot ar Rietumu bailēm
Vairākas pazīmes liecina, ka Krievijas plānos ir pastāvīga eskalācija un spriedzes kāpināšana, vienlaikus gatavojoties ilglaicīgai karadarbībai un ilglaicīgai spriedzei ar rietumu valstīm....
Lasīt tālākRajevs: Karadarbībā ir gaidīšanas periods – visi gaida lielo Krievijas uzbrukumu vasarā
Visi gaida lielo Krievijas vasaras uzbrukumu, vērtējot karadarbību Ukrainā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja rezerves pulkvedis, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs. "Tagad...
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālāk