Polijas prezidents rosina īstenot tiesu sistēmas reformu
Polijā jau vairākus mēnešus turpinās konstitucionālās tiesas krīze. Polijas prezidents Andžejs Duda rosinājis izmaiņas pretrunīgi vērtētajos valsts tiesu sistēmas reformas likumos, par kuriem bažas pauduši gan opozīcijas deputāti, gan Eiropas Komisija (EK).
Izmaiņas likumā par Polijas Konstitucionālo tiesu ir kļuvušas par Briseles un Varšavas nesaskaņu cēloni. Likuma izmaiņas izsaukušas kritiku no opozīcijas puses un neapmierinātību daļā sabiedrības.
EK janvārī sāka izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai pretrunīgi vērtētie likumi nav pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību normām. Diskusijas ar Poliju aizvien turpinās, taču, ja EK neizdosies Poliju atsaukt savas reformas, Brisele ir gatava izvērst pret pasākumus pret Varšavu, tai skaitā sankcijas, kas tostarp aizliegs Polijai balsot par ES tiesību aktiem.
Savas bažas paudušas arī Eiropas Savienība un ASV. Tās kritizējušas, ka jaunie grozījumi apdraud Polijas Konstitucionālā tribunāla spējas darboties kā drošības vai kā pārbaudes mehānismam attiecībā uz valdības pieņemtajiem un īstenotajiem lēmumiem, ierobežojot demokrātijas un brīvības vērtības, kuras ir arī vienas no Eiropas pamatvērtībām.
“Tiesu sistēma ir ļoti nopietna problēma, ir nepieciešamas reformas, bet saprātīgas reformas. Es piekrītu, ka nepieciešams mainīt Nacionālo tiesnešu padomi, un atbalstu izmaiņu galvenos virzienus,” sacīja Duda, piebilstot, ka pārmaiņām jānotiek mierīgi un izsvērti.
Polijas parlaments jau apstiprinājis divus pretrunīgi vērtētus likumprojektus, kas piešķir deputātiem tiesības iecelt apriņķu un apelācijas tiesu tiesnešus, kā arī Nacionālās tiesnešu padomes locekļus. Opozīcija uzskata, ka politiķi cenšas pakļaut savai kontrolei tiesu varu.
Tāpēc prezidents Duda rosinājis izmaiņas, kas ļaus ievēlēt Nacionālās tiesnešu padomes locekļus tikai ar trīs piektdaļu deputātu balsīm.
Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija paziņojusi, ka saredz sistemātiskus draudus tiesiskumam Polijā. No tā izriet arī neveiksmīgais pēdējo mēnešu dialogs starp EK un tiesiskumu partijām Polijā, kas ir pie varas kopš pagājušā gada novembra.
EK viceprezidents Franss Timmermanss atkārtoti aicinājis Poliju ievērot savas saistības, kas ir kopīgas visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. “Tiesnešiem ir jābūt iespējai tiešā veidā piekļūt Eiropas tiesai. Ne jau tāpēc, ka tās ir katra pilsoņa tiesības, bet gan tāpēc, ka uz šiem pamatiem darbojas arī mūsu iekšējais tirgus, ” atgādināja Timmermanss.
Polijā jau vairākus mēnešus turpinās konstitucionālās tiesas krīze. Polijas prezidents Andžejs Duda rosinājis izmaiņas pretrunīgi vērtētajos valsts tiesu sistēmas reformas likumos, par kuriem bažas pauduši gan opozīcijas deputāti, gan Eiropas Komisija (EK).
Izmaiņas likumā par Polijas Konstitucionālo tiesu ir kļuvušas par Briseles un Varšavas nesaskaņu cēloni. Likuma izmaiņas izsaukušas kritiku no opozīcijas puses un neapmierinātību daļā sabiedrības.
EK janvārī sāka izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai pretrunīgi vērtētie likumi nav pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību normām. Diskusijas ar Poliju aizvien turpinās, taču, ja EK neizdosies Poliju atsaukt savas reformas, Brisele ir gatava izvērst pret pasākumus pret Varšavu, tai skaitā sankcijas, kas tostarp aizliegs Polijai balsot par ES tiesību aktiem.
Savas bažas paudušas arī Eiropas Savienība un ASV. Tās kritizējušas, ka jaunie grozījumi apdraud Polijas Konstitucionālā tribunāla spējas darboties kā drošības vai kā pārbaudes mehānismam attiecībā uz valdības pieņemtajiem un īstenotajiem lēmumiem, ierobežojot demokrātijas un brīvības vērtības, kuras ir arī vienas no Eiropas pamatvērtībām.
“Tiesu sistēma ir ļoti nopietna problēma, ir nepieciešamas reformas, bet saprātīgas reformas. Es piekrītu, ka nepieciešams mainīt Nacionālo tiesnešu padomi, un atbalstu izmaiņu galvenos virzienus,” sacīja Duda, piebilstot, ka pārmaiņām jānotiek mierīgi un izsvērti.
Polijas parlaments jau apstiprinājis divus pretrunīgi vērtētus likumprojektus, kas piešķir deputātiem tiesības iecelt apriņķu un apelācijas tiesu tiesnešus, kā arī Nacionālās tiesnešu padomes locekļus. Opozīcija uzskata, ka politiķi cenšas pakļaut savai kontrolei tiesu varu.
Tāpēc prezidents Duda rosinājis izmaiņas, kas ļaus ievēlēt Nacionālās tiesnešu padomes locekļus tikai ar trīs piektdaļu deputātu balsīm.
Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija paziņojusi, ka saredz sistemātiskus draudus tiesiskumam Polijā. No tā izriet arī neveiksmīgais pēdējo mēnešu dialogs starp EK un tiesiskumu partijām Polijā, kas ir pie varas kopš pagājušā gada novembra.
EK viceprezidents Franss Timmermanss atkārtoti aicinājis Poliju ievērot savas saistības, kas ir kopīgas visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. “Tiesnešiem ir jābūt iespējai tiešā veidā piekļūt Eiropas tiesai. Ne jau tāpēc, ka tās ir katra pilsoņa tiesības, bet gan tāpēc, ka uz šiem pamatiem darbojas arī mūsu iekšējais tirgus, ” atgādināja Timmermanss.
Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Ašeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālākIgaunijā sāk būvēt lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā
Šonedēļ Igaunijā, Kīsā, uzņēmums Baltic Storage Platform sāka 330 kV apakšstacijas būvdarbus. Mērķis – izveidot lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā. Baltic Storage...
Lasīt tālākPabriks: Krievija eskalē spriedzi, spekulējot ar Rietumu bailēm
Vairākas pazīmes liecina, ka Krievijas plānos ir pastāvīga eskalācija un spriedzes kāpināšana, vienlaikus gatavojoties ilglaicīgai karadarbībai un ilglaicīgai spriedzei ar rietumu valstīm....
Lasīt tālākRajevs: Karadarbībā ir gaidīšanas periods – visi gaida lielo Krievijas uzbrukumu vasarā
Visi gaida lielo Krievijas vasaras uzbrukumu, vērtējot karadarbību Ukrainā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja rezerves pulkvedis, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs. "Tagad...
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālāk