Polijas prezidents rosina īstenot tiesu sistēmas reformu
Polijā jau vairākus mēnešus turpinās konstitucionālās tiesas krīze. Polijas prezidents Andžejs Duda rosinājis izmaiņas pretrunīgi vērtētajos valsts tiesu sistēmas reformas likumos, par kuriem bažas pauduši gan opozīcijas deputāti, gan Eiropas Komisija (EK).
Izmaiņas likumā par Polijas Konstitucionālo tiesu ir kļuvušas par Briseles un Varšavas nesaskaņu cēloni. Likuma izmaiņas izsaukušas kritiku no opozīcijas puses un neapmierinātību daļā sabiedrības.
EK janvārī sāka izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai pretrunīgi vērtētie likumi nav pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību normām. Diskusijas ar Poliju aizvien turpinās, taču, ja EK neizdosies Poliju atsaukt savas reformas, Brisele ir gatava izvērst pret pasākumus pret Varšavu, tai skaitā sankcijas, kas tostarp aizliegs Polijai balsot par ES tiesību aktiem.
Savas bažas paudušas arī Eiropas Savienība un ASV. Tās kritizējušas, ka jaunie grozījumi apdraud Polijas Konstitucionālā tribunāla spējas darboties kā drošības vai kā pārbaudes mehānismam attiecībā uz valdības pieņemtajiem un īstenotajiem lēmumiem, ierobežojot demokrātijas un brīvības vērtības, kuras ir arī vienas no Eiropas pamatvērtībām.
“Tiesu sistēma ir ļoti nopietna problēma, ir nepieciešamas reformas, bet saprātīgas reformas. Es piekrītu, ka nepieciešams mainīt Nacionālo tiesnešu padomi, un atbalstu izmaiņu galvenos virzienus,” sacīja Duda, piebilstot, ka pārmaiņām jānotiek mierīgi un izsvērti.
Polijas parlaments jau apstiprinājis divus pretrunīgi vērtētus likumprojektus, kas piešķir deputātiem tiesības iecelt apriņķu un apelācijas tiesu tiesnešus, kā arī Nacionālās tiesnešu padomes locekļus. Opozīcija uzskata, ka politiķi cenšas pakļaut savai kontrolei tiesu varu.
Tāpēc prezidents Duda rosinājis izmaiņas, kas ļaus ievēlēt Nacionālās tiesnešu padomes locekļus tikai ar trīs piektdaļu deputātu balsīm.
Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija paziņojusi, ka saredz sistemātiskus draudus tiesiskumam Polijā. No tā izriet arī neveiksmīgais pēdējo mēnešu dialogs starp EK un tiesiskumu partijām Polijā, kas ir pie varas kopš pagājušā gada novembra.
EK viceprezidents Franss Timmermanss atkārtoti aicinājis Poliju ievērot savas saistības, kas ir kopīgas visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. “Tiesnešiem ir jābūt iespējai tiešā veidā piekļūt Eiropas tiesai. Ne jau tāpēc, ka tās ir katra pilsoņa tiesības, bet gan tāpēc, ka uz šiem pamatiem darbojas arī mūsu iekšējais tirgus, ” atgādināja Timmermanss.
Polijā jau vairākus mēnešus turpinās konstitucionālās tiesas krīze. Polijas prezidents Andžejs Duda rosinājis izmaiņas pretrunīgi vērtētajos valsts tiesu sistēmas reformas likumos, par kuriem bažas pauduši gan opozīcijas deputāti, gan Eiropas Komisija (EK).
Izmaiņas likumā par Polijas Konstitucionālo tiesu ir kļuvušas par Briseles un Varšavas nesaskaņu cēloni. Likuma izmaiņas izsaukušas kritiku no opozīcijas puses un neapmierinātību daļā sabiedrības.
EK janvārī sāka izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai pretrunīgi vērtētie likumi nav pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību normām. Diskusijas ar Poliju aizvien turpinās, taču, ja EK neizdosies Poliju atsaukt savas reformas, Brisele ir gatava izvērst pret pasākumus pret Varšavu, tai skaitā sankcijas, kas tostarp aizliegs Polijai balsot par ES tiesību aktiem.
Savas bažas paudušas arī Eiropas Savienība un ASV. Tās kritizējušas, ka jaunie grozījumi apdraud Polijas Konstitucionālā tribunāla spējas darboties kā drošības vai kā pārbaudes mehānismam attiecībā uz valdības pieņemtajiem un īstenotajiem lēmumiem, ierobežojot demokrātijas un brīvības vērtības, kuras ir arī vienas no Eiropas pamatvērtībām.
“Tiesu sistēma ir ļoti nopietna problēma, ir nepieciešamas reformas, bet saprātīgas reformas. Es piekrītu, ka nepieciešams mainīt Nacionālo tiesnešu padomi, un atbalstu izmaiņu galvenos virzienus,” sacīja Duda, piebilstot, ka pārmaiņām jānotiek mierīgi un izsvērti.
Polijas parlaments jau apstiprinājis divus pretrunīgi vērtētus likumprojektus, kas piešķir deputātiem tiesības iecelt apriņķu un apelācijas tiesu tiesnešus, kā arī Nacionālās tiesnešu padomes locekļus. Opozīcija uzskata, ka politiķi cenšas pakļaut savai kontrolei tiesu varu.
Tāpēc prezidents Duda rosinājis izmaiņas, kas ļaus ievēlēt Nacionālās tiesnešu padomes locekļus tikai ar trīs piektdaļu deputātu balsīm.
Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija paziņojusi, ka saredz sistemātiskus draudus tiesiskumam Polijā. No tā izriet arī neveiksmīgais pēdējo mēnešu dialogs starp EK un tiesiskumu partijām Polijā, kas ir pie varas kopš pagājušā gada novembra.
EK viceprezidents Franss Timmermanss atkārtoti aicinājis Poliju ievērot savas saistības, kas ir kopīgas visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. “Tiesnešiem ir jābūt iespējai tiešā veidā piekļūt Eiropas tiesai. Ne jau tāpēc, ka tās ir katra pilsoņa tiesības, bet gan tāpēc, ka uz šiem pamatiem darbojas arī mūsu iekšējais tirgus, ” atgādināja Timmermanss.
Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Valdība atļauj veikt stratēģiskas investīcijas Ukrainas dronu industrijā 10 miljonu eiro apmērā
Otrdien, 4. martā, Ministru kabinets slēgtajā sēdē izskatīja Aizsardzības ministrijas informatīvo ziņojumu par Dronu koalīcijas ietvaros īstenotajām iegādēm Ukrainas bruņoto spēku vajadzībām...
Lasīt tālākLembergs: Tramps sarunās ar Zelenski neko nepareizu nepateica
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir jāizbeidz un to var panākt tikai ar miera sarunām, uzskata politiķis Aivars Lembergs. Pēc Lemberga teiktā, Latvijas mediji izplata viltus informāciju...
Lasīt tālākMelbārde: ES 16. sankciju pakotne pret Krieviju – turpina graut jau brūkošo Krievijas ekonomiku
Apritot trešajai gadskārtai, kopš Krievija sāka brutālo agresijas karu Ukrainā, 24. februārī Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē ministri apstiprināja ES sankciju pret Krieviju 16. kārtu,...
Lasīt tālākValsts prezidents: Nedrīkst pieļaut situāciju, ka Krievijas agresijas noziegums paliek nesodīts
14. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Minhenes drošības konferences ietvaros tikās ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāru Alēnu Bersē (Alain Berset). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākLembergs: Trampam ASV intereses ir prioritāte, Eiropai nāksies pārkārtoties
Pēc Donalda Trampa atgriešanās ASV prezidenta amatā, Eiropā gaidāmas pārmaiņas, uzskata politiķis Aivars Lembergs. “Apmēram pirms sešiem gadiem tā laika ASV prezidents Donalds Tramps...
Lasīt tālākLatvijas un Lielbritānijas vadītā Dronu koalīcija Ukrainai piegādās 30 000 dronu, no kuriem 12 000 ir Latvijā ražoti droni
Starptautiskās Dronu koalīcijas ietvaros tika noslēgti līgumi par teju 54 miljonu eiro vērtām piegādēm no starptautiskā dronu fonda, lai nodrošinātu Ukrainu ar 30 000 droniem. Divi Latvijas...
Lasīt tālākAšeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālāk