• Tweet

Opozīcijas līdera Šokri Belaida slepkavība izraisījusi nemierus un politisko krīzi Tunisijā. Pēc tam, kad opozīcijas pārstāvji pametuši Konstitucionālo asambleju un piedraudējuši ar ģenerālstreiku, premjeram Hamadi Džebali, kurš pārstāv mēreno islāmistu partiju Ennahda, nācies paziņot par valdības atlaišanu.

Tomēr vakar partijas amatpersonas apstrīdējušas šo lēmumu, norādot, ka prezidents neesot konsultējies ar partiju. Ja valdība netiks atlaista, Tunisija var tikt ierauta jaunā nemieru vilnī – opozīcija nu jau vēlas arī premjera demisiju.

48 gadus vecais Š. Belaids, kurš vadīja parlamentā pārstāvēto Tautas frontes bloku, ar četriem šāvieniem tika nogalināts trešdienas rītā, dodoties uz darbu. Viņa atraitne Basma Belaida, kura bija slepkavības aculieciniece, sarunā ar Francijas radiostaciju Europe 1 stāstījusi, ka tā bijusi tipiska pasūtījuma slepkavība. Noziedznieks aukstasinīgi raidījis uz Š. Belaidu vairākas lodes, pēc tam uzsēdies uz motocikla, ko vadījis viņa līdzzinātājs, un aizbraucis. Upura brālis Abdelmadžids sarunā ar AFP slepkavībā tieši apsūdzējis partiju Ennahda un tās vadītāju Rašedu Ganuči. Viņš uzsvēris, ka pēdējo nedēļu laikā Š. Belaids vairākkārt asi kritizējis islāmistu partiju, paziņojot, ka tā veido kaujinieku grupas, tā dēvētās Revolūcijas aizstāvības līgas, kas regulāri uzbrūkot opozīcijas partiju mītiņu dalībniekiem. «Ennahda iekšienē ir grupas, kas kūda uz vardarbību. Ganuči tās uzskata par nācijas sirdsapziņu, līdz ar to ir skaidrs, kurš ir galvenais vardarbības aizstāvis. Vardarbība tiek vērsta pret visiem, kuri nepiekrīt Ennahda,» televīzijas kompānijai Nessma sniegtā intervijā vēl šīs nedēļas sākumā sacījis Š. Belaids. AFP atgādina, ka šī ir pirmā politiskā slepkavība Tunisijā kopš Arābu pavasara sākuma 2011. gada janvārī un prezidenta Zinalabidina Ben Alī režīma gāšanas.

Reakcija uz slepkavību bija nekavējoša un tik asa, ka Reuters pat velk paralēles ar Arābu pavasara dienām. Galvaspilsētas Tunisas ielās izgāja tūkstošiem demonstrantu, kuri savu sašutumu vēlējās paust pie Iekšlietu ministrijas ēkas. Protestētāji, gluži tāpat kā opozīcijas pārstāvji, uzskata, ka tieši iekšlietu ministrs Alī Laraidehs, kurš arī ir Ennahda biedrs, ir atbildīgs par Š. Belaida bojāeju. «Viņš zināja, kādas briesmas draud Belaidam, taču nedarīja nekā, lai to novērstu,» uzsvēris opozīcijas pārstāvis Nedžibs Čebi. Jau pēcpusdienā līdz tam mierīgā demonstrācija izvērsās protestētāju sadursmēs ar policiju. Lai nepieļautu Iekšlietu ministrijas ieņemšanu, policisti bijuši spiesti izmantot stekus un asaru gāzi, nekārtībās vismaz viens policists gājis bojā. Demonstrantus vēl vairāk uzkurinājušas ziņas par to, ka opozīcijas partiju deputāti nolēmuši boikotēt parlamenta darbu – Konstitucionālajā asamblejā opozīcijai ir ap 80 no 200 mandātiem. Turklāt izskanējuši aicinājumi uz ģenerālstreika izsludināšanu. Trešdienas vakarā nemieri bija pārņēmuši arī citas Tunisijas pilsētas, tika ziņots, ka daudzviet notikuši uzbrukumi partijas Ennahda birojiem, vismaz trijās pilsētās tie tikuši aizdedzināti.

Pievakarē, pēc H. Džebali uzstāšanās televīzijā, kuras laikā paziņots par līdzšinējās valdības atlaišanu, kaislības gan mazliet nomierinājušās – premjers solījis veidot tehnokrātu valdību, kuras vienīgais uzdevums būs pēc iespējas ātrāk sagatavot Tunisiju jaunām parlamenta vēlēšanām. Līdz šim bija paredzēts, ka vēlēšanas notiks vasarā, taču to norises laiks ir atkarīgs no tā, cik ātri pašreizējā parlamenta funkcijas pildošā Konstitucionālā asambleja sagatavos valsts pamatlikuma projektu, kuru jānodod tautas nobalsošanai. Sekulārās Republikas partijas vadītājs Muldi Fahems sarunā ar Reuters paziņojis, ka premjera lēmums atbilst opozīcijas vēlmēm, opozīcija to principā atbalsta, taču gaida detalizētāku skaidrojumu, pirms lemt par atgriešanos parlamentā. «Tas ir novēlots, bet tomēr svarīgs lēmums,» piekritis cits sekulārās opozīcijas pārstāvis Bedži Saids Sebsi.

Reuters norāda, ka pēc premjera uzrunas opozīcija vairs nav atkārtojusi aicinājumus rīkot ģenerālstreiku, radies iespaids, ka puses ir apmierinātas ar panākto kompromisu, taču vakar pēcpusdienā kļuvis skaidrs, ka krīze vēl nav pārvarēta. «Premjerministrs nav pavaicājis partijas viedokli, bet mēs, Ennahda, uzskatām, ka Tunisijai pašlaik ir nepieciešama spēcīga politiska valdība. Tādēļ mēs turpināsim diskusijas ar citu partiju pārstāvjiem par koalīcijas valdības izveidošanu,» negaidīti paziņojis viens no Ennahda vadošajiem politiķiem Abdelhamids Dželasi. Arī vairāku opozīcijas partiju pārstāvji vakar tomēr iebilduši pret tehnokrātu valdības veidošanu, pieprasot sarunas ar premjeru. Republikāņu partijas pārstāvis Maija Džribi uzsvēris, ka situācija ir mainījusies un nepieciešams, lai premjers konsultētos ar visām partijām, savukārt B. S. Sebsi uzsvēris, ka pašreizējā situācijā labākais risinājums būtu gan valdības, gan premjera demisija. Pazīstamais tunisiešu politologs Salems Labjeds norādījis, ka opozīcija no pašreizējās situācijas mēģina izspiest maksimālo labumu, bet, ja tas neizdosies, pastāv liels risks, ka opozīcijas pārstāvji atkal izies ielās. Situācija var saasināties jau rīt, kad paredzētas Š. Belaida bēres, – Reuters atgādina, ka musulmaņu valstīs bēres regulāri izvēršas politiskos pasākumos.

Pagaidām par savu nostāju nav paziņojis Tunisijas prezidents Monsefs Marzuki, kurš trešdien, uzzinot par Š. Belaida slepkavību, ātrāk, nekā paredzēts, uzstājās ar runu Eiroparlamenta deputātu priekšā Strasbūrā, bet pēc tam pavēstīja par iecerētās Ēģiptes vizītes atcelšanu un devās uz dzimteni. Iepriekš M. Marzuki, kurš pārstāv vienu no valdošajā koalīcijā iesaistītajām sekulārajām partijām, bija brīdinājis premjeru, ka paziņos par savu demisiju, ja Ennahda nepiekritīs plašākai sadarbībai ar opozīciju un turpinās koķetēt ar radikālajiem islāmistiem.

***

HRONOLOĢIJA

• 2010. gada 17. decembris – Sidibuzidas pilsētā, protestējot pret policistu patvaļu, aizdedzinās ielu tirgonis Mohameds Buazizi, kurš vēlāk slimnīcā mirst no gūtajiem ievainojumiem. Viņa bēres izvēršas par masveida protesta akciju, kuras laikā demonstranti pārmet valdībai represijas un nespēju nodrošināt pienācīgu labklājības līmeni

• 2011. gada 14. janvāris – pēc gandrīz mēnesi ilgām protesta akcijām, kas pārņēmušas visu valsti, un policijas sadursmēm ar demonstrantiem, kurās nogalināti desmitiem cilvēku, prezidents Zinalabidins Ben Alī kopā ar ģimeni aizbēg no valsts, tā arī neizpildot solījumu par reformu uzsākšanu un jaunu vēlēšanu sarīkošanu. Par pagaidu prezidentu kļūst parlamenta spīkers Fuads Mebaza, bet premjers Mohameds Ganuči saglabā savu amatu

• 27. februāris – protesta akcijām turpinoties, no amata spiests atkāpties arī M. Ganuči, kuru apsūdz pārāk ciešā sadarbībā ar Z. Ben Alī ģimeni. Tunisas un citu pilsētu ielās valda līksmība

• 7. marts – jaunieceltais premjers Bedži Saids Sebsi, kurš vēl pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados pildīja ārlietu ministra pienākumus, izveido tehnokrātu valdību, neviens no kuras locekļiem nav ieņēmis augstus amatus Z. Ben Alī valdīšanas gados. Iekšlietu ministrija paziņo par Z. Ben Alī izveidotās politiskās policijas un valsts drošības aparāta izformēšanu

• 20. jūnijs – tiesa aizmuguriski piespriež Saūda Arābijā patvērumu radušajiem Z. Ben Alī un viņa sievai Leilai Trabelsī 35 gadu cietumsodu par valsts īpašuma piesavināšanos un nelegāliem finanšu darījumiem, jūlijā bijušais prezidents tiek atzīts par vainīgu arī korupcijā, un viņam piespriež vēl 16 gadu ieslodzījumu

• 23. oktobris – Tunisijā notiek pirmās vēlēšanas kopš Arābu pavasara sākšanās. Tajās piedalās aptuveni 80 politisko partiju pārstāvji, kuri pretendē uz vietu asamblejā, kam gada laikā jāizstrādā konstitūcijas projekts

• 12./13. decembris – Konstitucionālās asamblejas locekļi par prezidentu ievēl bijušo disidentu Monsefu Marzuki, bet daudz

ietekmīgākais un nozīmīgākais premjera amats tiek mērenās islāmistu partijas Ennahda ģenerālsekretāram Hamadi Džebeli

• 2012. gada maijs/jūnijs – radikāli noskaņotie islāmisti jeb salafīti sarīko nekārtības Džendoubas pilsētā, pieprasot striktu islāma likumu ievērošanu, demolējot veikalus un bārus, kuros pārdod alkoholu, un izjaucot mākslas izstādes. Valdība spiesta noteikt pilsētā ārkārtas stāvokli

• 30. novembris – ANO cilvēktiesību komisārs Navi Pillejs paziņo, ka Tunisijas policijai ir jāpārtrauc lietot ieročus pret neapbruņotiem civiliedzīvotājiem, pēc tam, kad Silianas pilsētā tiek ievainoti vairāk nekā 220 cilvēku, kuri protestējuši pret augsto bezdarba līmeni

• 2013. gada janvāris – Tunisijas valdība un opozīcija bez panākumiem risina sarunas par valdošās koalīcijas paplašināšanu. Opozīcija brīdina, ka aizvien lielāku ietekmi valstī gūst radikālie islāmisti

• 6. februāris – kreisi noskaņotā opozīcijas līdera Šokri Belaida slepkavība izraisa plašus nemierus, premjers spiests paziņot par valdības atlaišanu

Avots: Reuters

Avots: nra.lv /Māris Krūmiņš