Portugālei jāmeklē citi taupības paņēmieni
Pēc tam, kad pagājušonedēļ Portugāles Konstitucionālā tiesa par neatbilstošiem likumam atzinusi vairākus šā gada budžetā ietvertos taupības pasākumus, labējai valdībai nāksies meklēt jaunus paņēmienus, lai apmierinātu starptautisko aizdevēju prasības.
Jau ir puslīdz skaidrs, ka tiks samazināti budžeta izdevumi veselības aizsardzībai, izglītībai un citiem sociāliem mērķiem. Svētdienas vakarā uzstājoties valsts televīzijā Portugāles premjerministrs Pedro Pasušs Koelju atzina, ka valsts stāvoklis šobrīd ir «daudz trauslāks» nekā iepriekš un tiesas spriedums varētu gan apgrūtināt Portugāles centienus risināt sarunas ar Briseli par 78 miljardus eiro lielā aizdevuma atmaksas termiņa pagarināšanu, gan radīt jaunas problēmas iedzīvotājiem. Tomēr valdība ir noskaņota darīt visu iespējamo, lai izpildītu līdzšinējā aizdevuma saņemšanas nosacījumus. Reuters norāda, ka tas nozīmē – tai nāksies atrast veidu, kā samazināt budžeta izdevumus par 900 miljoniem līdz 1,2 miljardam eiro gadā.
Tieši tik lielu robu budžetā iecirtis Konstitucionālās tiesas spriedums. Tajā par neatbilstošiem valsts pamatlikumam atzīti četri no deviņiem budžeta papildināšanas mehānismiem. Konstitucionālā tiesa nospriedusi, ka valdībai nebija tiesību liegt brīvdienu prēmijas (tā dēvētās 14. algas) civildienesta ierēdņiem, kā arī samazināt bezdarbnieku pabalstus, pensijas un pabalstus, kas tiek izmaksāti slimības gadījumos. Konstitucionālās tiesas prezidents Joahims Souza Ribeiru skaidrojis, ka valdība pārkāpusi savas pilnvaras, vēršoties pret atsevišķām iedzīvotāju grupām un tādējādi pārkāpjot līdztiesības principu. Viņš norādījis, ka ministru kabinetam nav bijis tiesību liegt prēmijas tikai valsts sektorā nodarbinātajiem, neattiecinot to pašu uz privātajā sektorā strādājošajiem. Tas pats attiecināms uz bezdarbnieku, pensionāru un slimo cilvēku tiesību ierobežošanu, spriedusi tiesa. Reuters atgādina, ka valdības lēmumu bija kritizējis arī valdošo labēji centrisko partiju pārstāvošais prezidents Anibals Kavaku Silva, kurš bija norādījis, ka saskaņā ar ministru kabineta izstrādāto plānu nav ievērots taisnīguma princips – dažas sociālās grupas kopēja mērķa jeb Portugāles ekonomikas glābšanas labad būs spiestas ziedot vairāk.
Eiropas Komisija vakar strikti paziņojusi, ka Konstitucionālās tiesas lēmums neatbrīvo Portugāli no saistībām attiecībā pret aizdevējiem un šai valstij jāmeklē citi ceļi, lai ietaupītu līdzekļus un samazinātu budžeta deficītu. «Jebkura atteikšanās no programmas mērķiem vai mēģinājums panākt citus nosacījumus faktiski padarīs par nevērtīgiem visus tos sasniegumus, ko jau panākuši Portugāles pilsoņi,» sacīts BBC citētajā EK paziņojumā. Ar līdzīgu paziņojumu nācis klajā arī Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible. AFP norāda, ka starptautiskie aizdevēji jau izrādījuši pretimnākšanu Portugālei – martā tai tika piešķirts papildu laiks, lai budžeta deficītu atbilstoši Māstrihtas kritērijiem samazinātu līdz 3% no iekšzemes kopprodukta.
Jāatgādina, ka pērn šis deficīts sasniedza 6,4%, bet šogad bija plānots 5,5% apjomā no iekšzemes kopprodukta.
Nepieciešamība samazināt budžeta izdevumus vēl vairāk saspīlēs situāciju Portugālē, norāda BBC. Iedzīvotāju neapmierinātība pieaug – neraugoties uz to, ka, sākot arī šā gada sākumu, viņiem nākas maksāt krietni augstākus nodokļus, ekonomikas lejupslīde turpinās (gaidāms, ka šogad ekonomika saruks par 2,3%), bet bezdarba līmenis turpina pieaugt un drīz varētu sasniegt 18,2% atzīmi. Opozīcijā esošie sociālisti jau pieprasījuši valdības demisiju, norādot, ka tai nav morālu tiesību turpināt pildīt savus pienākumus pēc tam, kad Konstitucionālā tiesa jau otro gadu pēc kārtas atzīst, ka budžets pieņemts, pārkāpjot valsts pamatlikumu. AP gan atgādina, ka pagājušajā nedēļā parlamentā jau notika balsojums par uzticību valdībai un tā šo balsojumu izturēja.
Avots: nra.lv /Māris Krūmiņš
Vēl par tēmu:
Valdība atļauj veikt stratēģiskas investīcijas Ukrainas dronu industrijā 10 miljonu eiro apmērā
Otrdien, 4. martā, Ministru kabinets slēgtajā sēdē izskatīja Aizsardzības ministrijas informatīvo ziņojumu par Dronu koalīcijas ietvaros īstenotajām iegādēm Ukrainas bruņoto spēku vajadzībām...
Lasīt tālākLembergs: Tramps sarunās ar Zelenski neko nepareizu nepateica
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir jāizbeidz un to var panākt tikai ar miera sarunām, uzskata politiķis Aivars Lembergs. Pēc Lemberga teiktā, Latvijas mediji izplata viltus informāciju...
Lasīt tālākMelbārde: ES 16. sankciju pakotne pret Krieviju – turpina graut jau brūkošo Krievijas ekonomiku
Apritot trešajai gadskārtai, kopš Krievija sāka brutālo agresijas karu Ukrainā, 24. februārī Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē ministri apstiprināja ES sankciju pret Krieviju 16. kārtu,...
Lasīt tālākValsts prezidents: Nedrīkst pieļaut situāciju, ka Krievijas agresijas noziegums paliek nesodīts
14. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Minhenes drošības konferences ietvaros tikās ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāru Alēnu Bersē (Alain Berset). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākLembergs: Trampam ASV intereses ir prioritāte, Eiropai nāksies pārkārtoties
Pēc Donalda Trampa atgriešanās ASV prezidenta amatā, Eiropā gaidāmas pārmaiņas, uzskata politiķis Aivars Lembergs. “Apmēram pirms sešiem gadiem tā laika ASV prezidents Donalds Tramps...
Lasīt tālākLatvijas un Lielbritānijas vadītā Dronu koalīcija Ukrainai piegādās 30 000 dronu, no kuriem 12 000 ir Latvijā ražoti droni
Starptautiskās Dronu koalīcijas ietvaros tika noslēgti līgumi par teju 54 miljonu eiro vērtām piegādēm no starptautiskā dronu fonda, lai nodrošinātu Ukrainu ar 30 000 droniem. Divi Latvijas...
Lasīt tālākAšeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālāk