• Tweet

Balvu deputātu Ivanu Baranovu Valsts valodas centrs iesūdzēja tiesā, jo viņam ir amatam neatbilstoši zemas latviešu valodas zināšanas. Lai arī valodas centrs pie Baranova pārbaudes ķērās uzreiz pēc vēlēšanām 2013.gadā, tūdaļ jau būs klāt nākamās vēlēšanas, bet lieta par mandāta atņemšanu tiesā pēdējā instancē vēl nebūs izskatīta.

Kā vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”‘, Balvu domes deputāts Ivans Baranovs ir pirmais tautas kalps pret kuru Valsts valodas centrs vērsies tiesā prasot viņam atņemt mandātu. Vispirms Balvu tiesa un tad Latgales apgabaltiesa pilnībā apmierināja Valodas centra prasību. Šobrīd Baranovs lietu pārsūdzējis Augstākajā tiesā.

Februārī deputāts no “Nekā personīga” aizmuka un savus komentārus par tiesvedību nesniedza. Bet Valsts valodas centra inspektori Baranovu burtiski “dzenāja rokās” pusotru gadu.

Valsts valodas centra valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna skaidro: “Mēs vispirms sazināmies ar domes priekšsēdētāju. Mēs rakstījām vēstules, ka mēs būsim konkrēti tajā un tajā dienā.. Lūdzu nodrošināt telpu un šim deputātam iespēju būt uz tikšanos ar inspektoru. Diemžēl, visbiežāk bija tā, ka no domes nāca vēstules, ka “mēs atvainojamies, bet šis deputāts nebūs, jo viņam ir kādas citas darīšanas”.

Nepilnu mēnesi pēc pašvaldību vēlēšanām 2013.gadā Valsts valodas centrs saņēma iesniegumu no vietējā laikraksta “Vaduguns”. Ka jau trešajā sasaukumā ievēlētais deputāts Baranovs nav pienācīgi apguvis latviešu valodu.

“To, ka viņš iespējams nepārzina valsts valodu, tas jau bija principā zināms. Un tad arī radās ideja, ka tā problēma ir kaut ka jārisina un mēs no laikraksta “Vaduguns” uzrakstījām oficiālu iesniegumu Valsts valodas centram,” norāda Balvu laikraksta “Vaduguns” žurnālists Artūrs Ločmelis.

2013.gada jūlijā uz domes sēdi ieradās valodas inspektore, lai pārliecinātos par Baranova valodas zināšanām. Deputāts sēdē nerunāja, bet pēc tam no inspektores aizbēga. Tāpēc noskaidrot viņa valodas prasmes neizdevās. Sazvanīts Baranovs attaisnojās, ka ir ļoti aizņemts un satikties nevar.

2013.gada 19.jūlijs – Balvu dome saņēma Valsts valodas centra vēstuli ar lūgumu nodrošināt, ka inspektors var satikt deputātu sēdē pēc divām nedēļām.

2013.gada augusts – Valodas inspektori vēl divas reizes brauca uz Balviem, bet Baranovam laiks sarunai neatradās.

2013.gada 12.septembris – uz domes sēdi kopā ar inspektori ieradās arī Valodas centra kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis. Arī no viņa Baranovs izvairījās.

2013.gada 7.novembris – Valodas centrs rakstīja kārtējo vēstuli Balvu mēram, lai viņš nodrošina iespēju satikt deputātu.

2013.gada 17.decembris – Decembrī beidzot notiek inspektora un deputāta saruna. Uz vairākiem jautājumiem Baranovs atbild tikai tad, ja tie pārfrāzēti krieviski. Uz jautājumu “Kādas ir viņa kā deputāta tiesības piedaloties domes sēdēs?” Baranova atbilde bijusi “katra ceturtdiena”. Inspektors secināja – “deputāts nemāk valsts valodu tādā līmenī, kāds nepieciešams pienākumu veikšanai”. Likums nosaka, ka deputātam jāļauj pamācīties 6 mēnešus un pēc tam jārīko atkārtota pārbaude. Baranovs apsolīja laboties.

2014.gada 4.augusts – inspektori mēģināja atkārtoti tikties ar deputātu. Bet tieši tajā nedēļā Baranovam bija darba nespējas lapa. Tikšanos pārcēla uz oktobri.

2014.gada 27.oktobris – deputāts iepriekš nebrīdinot uz sarunu ar uz Balviem atbraukušajiem valodas inspektoriem neieradās.

2015.gada 7.janvāris – Pienācis jauns gads. Valodas centra direktors Balvu domes priekšsēdētājam raksta lūgumu, lai viņš nodrošina sarunu ar deputātu 20.janvārī.

2015.gada 16.janvāris – Balvu mērs atbild, ka deputāts uz pārbaudi neieradīsies, jo Baranovs tieši tajā laikā atradīsies Krievijā, kur mācoties Tautsaimniecības un municipālā dienesta Krievijas akadēmijā. Valodas centrs lūdz iespēju ar deputātu tikties 16.februārī.

2015.gada marts – Tikšanās nenotiek un Valodas centrs pagājušā gada martā iesniedz pret deputātu prasību tiesā. Divās instancēs nolemts, ka Baranovam par valodas nezināšanu mandāts jāatņem.

Šonedēļ deputāts uz Balvu domes sēdi neieradās, jo kārtējo reizi pēkšņi esot kaut kur aizbraucis.

Augstākajā tiesā, kur Baranova lieta nonākusi, tā nevirzīsies strauji. Iemesls tam esot tiesu reforma, kuras dēļ tur izveidojies civillietu sastrēgums.

“Tā nosacītā problēmzona jeb kur šie termiņi ir atšķirīgi… Joprojām viņi ir pietiekami lieli. Tas ir apmēram gads, nedaudz virs gada – tas ir civildepartaments. Tāda ir situācija,” saka Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkvovičs.

“Tas sastrēgums ir radies reformējot… Kā zināt – mums tiesu līmeņi un instances nebija vienādi. Mums bija sadalīti. Un pārejot uz tīro instanču tiesu sistēmu acīmredzot ļoti daudz tās lietas, kas bija uzkrājušās vēl no krīzes un pēckrīzes laikiem izejot pirmo, otro, trešo līmeni tieši pēdējos 2-3 gados bija nonākušas Augstākajā tiesā,” situāciju raidījumam skaidro tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

Pēc aptuveni pusgada notiks tiesas Rīcības sēde. Tajā spriedīs, vai lietu pieņemt skatīšanai. Ja kasācijas lietu ierosinās, to varētu sākt skatīt vēl pēc gada vai pusotra. Bet deputāta 4 gadu mandāts jau būs beidzies un būs notikušas nākamās pašvaldību vēlēšanas. Ja Baranovs tiks atkal ievēlēts domē, Valodas centram pārbaudes un tiesvedība būs jāsāk no sākuma.

“Es uzskatu, ka procesam jābūt ātrākam. Bet es zinu, kas man uzreiz oponēs – man oponēs cilvēktiesību aizstāvji. Nu atradīsim vidusceļu. Bet tā situācija nav normāla,” norāda Rasnačs.

Savukārt uz jautājumu, vai nav tā, ka Valsts valodas centra darbs ir gandrīz bezjēdzīgs, ja sanāk, ka to procesu deputāts izvelk tik garu, ka beigās ir tā – termiņš beidzas un nav pat tiesa izspriesta, Pavulēna uzsver, ka ne jau sods vai mandāta atņemšana ir centra galvenais darbs. “Mūsu darbs ir panākt, lai deputāti saprot, ka viņiem ir jālieto valsts valoda. Mēs ļoti ceram, ka šādā veidā citi deputāti, kas turpmāk kandidēs uz vēlēšanām, padomās par to, ka ir jāprot valsts valoda augstākajā līmenī, lai varētu ieņemt deputāta amatu,” norāda Pavulēna.

Tiesvedību Valsts valodas centrs sācis arī pret deputātu Inčukalna domē Jekaterinu Šaroku. Pirmajā instancē tiesa nolēmusi, ka viņai mandāts par valodas nezināšanu jāatņem. Šonedēļ deputāte Šaroka ieradās uz domes sēdi. Bet pamanot “Nekā Personīga” kameru, viņa veikli no domes ēkas pazuda, izmantojot otru izeju un tā arī uz sēdi neaizgāja.

Šaroka ievēlēta no “Zaļo un zemnieku savienībā” ietilpstošā “Latvijas zemnieku savienības” saraksta. Tā pat kā Inčukalna domes priekšsēdētājs. Viņš par deputātes Šarokas valodas prasmi runā izvairīgi.

Inčukalna domes priekšsēdētājs Aivars Nalivaiko norāda, ka Šaroka ar kolēģiem komunicē un pārstāv cilvēkus. “Man nav bijusi problēma ar viņu komunicēt. Bet es arī ārpus darba telpām vai arī ārpus laika brīvā sarunā… Man netraucē arī komunicēt viņas valodā, kura viņai ir labāk saprotama. Jo viņa jau runā latviešu valodā. Ja kaut kas nav saprotams, pasaku kādu savu domu tā. Bet tā mums nav nekādu problēmu,” skaidro Nalivaiko.

Latvijas zemnieku savienības valdes loceklis Saeimas deputāts Armands Krauze par Inčukalna deputātes valodas nedienām nebija dzirdējis.

“Pirmkārt, es esmu pārsteigt, ka LZS ir tādi deputāti. Acīmredzot viņai bija pietiekoši ilgs laiks iemācīties. Bet tiešām – ne es viņu pazīstu… Es pazīstu domes priekšsēdētāju. Neko viņš nav teicis, ka viņiem ir deputāti, kuri nepārzina valsts valodu. Viņai nāksies mācīties vai arī nolikt deputāta mandātu. Citu variantu nav. Valsts valoda ir jāzina,” uzskata Krauze.

Sazvanījis Inčukalna mēru Krauze noskaidro, ka deputāte nav viņu partijas biedre, bet tikai izmantojusi Zemnieku savienību, lai startētu vēlēšanās.

Arī Daugavpilī ir deputāti, par kuru latviešu valodas zināšanām Valsts valodas centram radušās šaubas. Diviem tautas kalpiem dots 6 mēnešu laiks zināšanas uzlabot. Bet pret Vladislavu Bojarūnu pirms dažām nedēļām iesniegta lieta tiesā.

Pārbaudīt deputātu kandidātus pirms vēlēšanām neļauj kāds spriedums, ko pirms 15 gadiem pieņēma Cilvēktiesību tiesa Strasbūrā. Tur 9000 eiro no Latvijas valsts piedzina kāda Tautas saskaņas partijas kandidāte, kuru par sliktām valodas zināšanām Centrālā vēlēšanu komisija no vēlēšanu listes izslēdza.

Tieslietu ministrs sarunā ar “Nekā Personīga” minēja, ka problēmu varētu risināt palielinot Valodas centra pilnvaras. Lai nerastos tāda situācija kā Balvos, šī iestāde par latviešu valodas nezināšanu deputātam pēc visu pārbaužu veikšanas varētu mandātu uzreiz atņemt. Un ja deputāts tam nepiekritīs, viņš varēs centra lēmumu apstrīdēt tiesā. Tomēr par šādu ieceri ministrs nav runājis ar citiem politiķiem un visticamāk tik radikālas reformas diez vai izdosies īstenot.

Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/