Praktiski visas Latvijas mājsaimniecības energoresursu cenu kāpuma dēļ ikdienā ieviesušas kādus taupības pasākumus
Straujā energoresursu cenu kāpuma ietekmē tēriņu pārskatīšana un dažādu taupības pasākumu ieviešana ikdienā kļuvusi par realitāti daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Par augstajām elektrības, gāzes un siltuma izmaksām un “jostas savilkšanu” šķietami dzirdams ik uz soļa – ģimenes, kolēģu, kaimiņu sarunās, medijos un no “valsts galvām”. Bet kā ir patiesībā? Kā Latvijas mājsaimniecības prognozē savu spēju tikt galā ar pieaugošajām energoresursu un komunālo pakalpojumu izmaksām, un vai ikdienā iedzīvotāji ir ieviesuši kādus faktiskus taupības pasākumus? Vai esam gatavi ko darīt, lai mazinātu komunālo pakalpojumu izmaksu slogu un sabalansētu ģimenes budžetu? To pētījumu kompānija Kantar skaidroja pērnā gada nogalē veiktajā iedzīvotāju aptaujā par komunālo pakalpojumu jomu.
Kā Latvijas mājsaimniecības prognozē savu spēju tikt galā ar pieaugošajām komunālo pakalpojumu izmaksām?
Kantar veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka ~2/5 Latvijas mājsaimniecību varētu atrasties riska zonā un tām šoziem varētu būt sarežģījumi ar rēķinu apmaksu – 41% Latvijas iedzīvotāju, kuri mājsaimniecībā ir atbildīgi par komunālo pakalpojumu izmantošanu un norēķiniem, piekrīt, ka viņu mājsaimniecībā ir vai varētu būt grūtības šajā ziemā veikt komunālo pakalpojumu maksājumus (13% – pilnībā piekrīt, 28% – drīzāk piekrīt). Savukārt katrs otrais (49%) ir optimistiskāks un noraida to, ka viņu mājsaimniecībai varētu būt problēmas ar komunālo pakalpojumu rēķinu apmaksu (31% – drīzāk nepiekrīt, 18% – pilnībā nepiekrīt), bet 10% respondentu nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Būtiskākās riska grupas, kuras kopumā biežāk nekā pārējie norāda uz potenciāliem sarežģījumiem šajā ziemā veikt komunālo pakalpojumu maksājumus, ir iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 64 gadiem, cittautieši, bezdarbnieki, iedzīvotāji ar ienākumiem līdz 500 EUR uz vienu cilvēku ģimenē mēnesī, tie iedzīvotāji, kuri šobrīd īrē mājokli, kā arī tie, kuri kopumā ir atvērtāki jaunām mājokļa apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu alternatīvām.
Pētījums liecina, ka taupības pasākumu ieviešana tiek uzskatīta kā viena no mājsaimniecības budžeta kontrolēšanas stratēģijām – absolūts vairākums (81%) Latvijas iedzīvotāju, kuri ir atbildīgi mājsaimniecībā par komunālo pakalpojumu izmantošanu un norēķiniem, piekrīt, ka ir vērts veikt energoresursu un citu komunālo pakalpojumu taupības pasākumus, jo tas palīdz samazināt un kontrolēt komunālo pakalpojumu izmaksas (34% – pilnībā piekrīt, 47% – drīzāk piekrīt). Savukārt tikai 14% iedzīvotāju, kuri ir atbildīgi par komunālajiem pakalpojumiem savā mājsaimniecībā, nepiekrīt, ka energoresursu un komunālo pakalpojumu taupības pasākumi varētu samazināt un palīdzēt kontrolēt komunālo pakalpojumu izmaksas (10% – drīzāk nepiekrīt, 4% – pilnībā nepiekrīt), bet 6% respondentu nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā. Bet vai nodomi sakrīt arī ar faktiskajām darbībām un mājsaimniecības ir atteikušās no kaut kā un veic kādus taupības pasākumus energoresursu un komunālo pakalpojumu cenu kāpuma dēļ?
Vai mājsaimniecības ikdienā ievieš kādus taupības pasākumus?
Pētījums ļauj secināt, ka Latvijas iedzīvotāju energoresursu lietošanas paradumi ikdienā ir kļuvuši pārdomātāki – absolūts vairākums Latvijas iedzīvotāju (93%) pēdējā gada laikā energoresursu un komunālo pakalpojumu cenu kāpuma dēļ ir izjutuši spiedienu mājsaimniecības budžetā un ieviesuši kādus taupības pasākumus – 32% mājsaimniecību savā ikdienā ir ieviesušas līdz trīs dažādiem taupības pasākumiem, 33% mājsaimniecību četrus līdz piecus taupības pasākumus, savukārt 28% ir ieviesušas sešus un vairāk pasākumus, un tikai 7% atzīst, ka viņu paradumi ir palikuši nemainīgi un mājsaimniecība neveic nevienu taupības pasākumu.
Kādus tieši taupības pasākumus mājsaimniecības ir veikušas vai šobrīd veic energoresursu un citu komunālo pakalpojumu cenu sadārdzinājuma ietekmē? Kā atklāj Kantar veiktais pētījums, taktikas, kā ietaupīt, ir dažādas.
Visbiežāk mājsaimniecības ir ieviesušas dažādus elektroenerģijas taupības pasākumus. Vairums norāda, ka ir pārgājuši uz energo efektīvāku apgaismojumu, piemēram, LED lampām un spuldzēm (75%), kā arī mājsaimniecībā ir notikusi elektroierīču lietošanas paradumu maiņa, piemēram, izejot no telpas, tiek izslēgta gaisma, tiek sildīts tikai nepieciešamais ūdens daudzums, tiek sekots līdzi elektrības cenai biržā un tai pakārtota elektroierīču lietošana mājsaimniecībā utt. (72%). Divas piektdaļas (42%) mājsaimniecību elektrības patēriņa samazinājuma nolūkos ir arī iegādājušās augstākas energoefektivitātes klases sadzīves tehniku. Savukārt 8% mājsaimniecību ir uzsākušas elektroenerģijas ražošanu pašpatēriņam.
Mājsaimniecības aktīvi īsteno arī dažādus ūdens taupīšanas pasākumus. Vidēji divās trešdaļās (62%) mājsaimniecību ir notikusi ūdens lietošanas paradumu maiņa, piemēram, lieka ūdens netecināšana, savukārt 18% mājsaimniecību ir iegādājušās ūdens taupīgāku santehniku, piemēram, tualetes podu, kas taupa ūdeni, ūdens krānu, kas taupa ūdeni, ūdens taupīgu dušas sistēmu utt.
Mājsaimniecības piedomā arī pie siltuma enerģijas taupības un apkures izmaksu samazinājuma pasākumiem. Vairāk nekā trešajā daļā (37%) mājsaimniecību ir notikusi siltuma enerģijas patērēšanas paradumu maiņa, piemēram, telpās tiek samazināta temperatūra, tiek izslēgta vai uzturēta minimāla apkure, esot prombūtnē utt. Nedaudz mazāk nekā trešā daļa (31%) norāda, ka ir veikuši dažādus ar ēku un telpu siltināšanu saistītus pasākumus, tai skaitā, veikuši logu nomaiņu. Savukārt 14% norāda, ka mājsaimniecībā ir pārgājuši uz lētāku apkures risinājumu.
Jāatzīmē, ka katra otrā mājsaimniecība (51%) pēdējā gada laikā ir uzsākusi vai aktīvāk veic arī atkritumu šķirošanu.
Vēl par tēmu:
VK: Vairāku gadu periodā pieprasīts nepamatoti liels finansējums GMI pabalsta izmaksai
Veicot fokusēto atbilstības revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Labklājības ministrijas pieprasītais papildu finansējums mērķdotācijai pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma...
Lasīt tālākFM: ECB lēmumiem ir būtiska nozīme uz ekonomikas atkopšanos
Ceturtdien, 17. oktobrī, Eiropas Centrālā banka (ECB), visticamāk, trešo reizi šogad samazinās procentu likmes. Inflācija eirozonā arvien vairāk tiek kontrolēta, savukārt ekonomika neattīstās...
Lasīt tālākJuridiskā komisija: 15 eiro ir maksimālā, nevis obligātā summa par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu dalītā īpašuma gadījumos
Noteiktie 15 eiro par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu un nosūtīšanu dalītā īpašuma gadījumos ir maksimālā, nevis obligātā summa, kuru zemes īpašnieks var pieprasīt no dzīvokļa...
Lasīt tālākSaeimas deputāti: Sabiedriskā transporta pieejamība ir nepārdomāta, vecmodīga un nepiemērota iedzīvotāju paradumiem
Sabiedriskā transporta plānošana un pieejamība valsts dotētajos maršrutos, it īpaši reģionos un laukos, ir nepārdomāta, vecmodīga un nepiemērota iedzīvotāju paradumiem, to trešdien,...
Lasīt tālākBudžets iesniegts izskatīšanai valdībā
Finanšu ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā likumprojektu par 2025. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam. 2025. gada valsts konsolidētā...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta ieceri iesaldēt atalgojumu valsts un pašvaldību uzņēmumu vadībai
Lai uz laiku iesaldētu atalgojumu valsts un pašvaldību uzņēmumu valdēs un padomēs, ceturtdien, 10.oktobrī, Saeima konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos Valsts prezidenta rosinātos...
Lasīt tālākKredītiestāžu solidaritātes iemaksu ieņēmumi tiks novirzīti valsts drošībai
Otrdien, 8. oktobrī, valdība izskatīja Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas paredz rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai nacionālās...
Lasīt tālākFM: Inflācija attīstās atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm
Vidējais patēriņa cenu līmenis 2024. gada septembrī bija par 0,3% augstāks nekā augustā, ko visvairāk ietekmēja sezonāls cenu pieaugums svaigiem augļiem un dārzeņiem. Tikpat būtiski...
Lasīt tālākAr grozījumiem PVN likumā atvieglos prasības maziem un vidējiem uzņēmumiem
Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz atvieglot un vienādot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas noteikumus un prasības...
Lasīt tālākLSKA sagaida likumdevēja iesaisti senioru problēmu risināšanā
Senioru diena Saeimā dod cerības, ka likumdevējs un izpildvara senioru problēmas ne vien uzklausīs, bet arī sadzirdēs un risinās, norāda biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība”...
Lasīt tālāk