Preču eksports pieaudzis, bet imports samazinājies
2014. gada pirmajos deviņos mēnešos preču eksporta apjoms faktiskajās cenās salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn palielinājies par 144,1 milj. eiro jeb 2,0%, bet importa apjoms samazinājies par 103,2 milj. eiro jeb 1,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.
Šā gada pirmajos deviņos mēnešos Latvija eksportējusi preces 7,5 miljardu eiro apmērā, bet importējusi par 9,3 miljardiem eiro.Preču ārējās tirdzniecības bilance ir nedaudz uzlabojusies – eksporta īpatsvars kopējā ārējās tirdzniecības apjomā sasniedzis 44,6%.2013. gada deviņos mēnešos eksporta īpatsvars bija 43,8%.
Izslēdzot cenu izmaiņu ietekmi, šogad janvārī – septembrī eksporta apjoms salīdzināmajās cenās pieauga par 3,3%, bet importa apjoms samazinājās par 0,8%.
2014. gada deviņos mēnešos vislielāko preču apjomu – vairāk nekā divas piektdaļas no eksporta kopapjoma – izveda uzņēmumi, kuru galvenā pamatnodarbošanās ir vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība.Salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri – septembri šo uzņēmumu eksports palielinājāspar 24,0 milj. eiro jeb 0,8%. Eksporta pieaugums bija vērojams arī būvniecības nozares uzņēmumos – par 16,3 milj. eiro jeb 29,2%.
Tajā pašā laikā otras lielākās nozares – apstrādes rūpniecības (gandrīz divas piektdaļas no eksporta kopapjoma) – uzņēmumu eksports samazinājās par 132,7 milj. eiro jeb 4,4%.
Arī importā vislielāko preču apjomu – vairāk nekā trīs piektdaļas no importa kopapjoma – ieveda uzņēmumi, kuru galvenā pamatnodarbošanās ir vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība. Tomēr, salīdzinot ar 2013. gada janvāri – septembri, šo uzņēmumu importēto preču apjoms samazinājās par 69,6 milj. eiro jeb 1,2%.
2014. gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar pērnā gada deviņiem mēnešiem kapitālpreču eksports ir pieaudzispar 2,4%, savukārt imports samazinājies par 6,1%. Šo preču īpatsvars eksportā bija 11,5%, bet importā – 12,8%. Kapitālpreces veido pamatlīdzekļi, izejvielas un citi materiāli, kas paredzēti tālākai pārstrādei.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk