Pretēji IUB iebildumiem, Rīgas centrāltirgus slēdz 222 000 eiro vērtus mediju līgumus
Pretēji Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) iebildēm AS “Rīgas centrāltirgus” slēdzis 222 000 eiro vērtus mediju līgumus, svētdien vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Raidījums jau ir ziņojis par šaubīgo Rīgas centrāltirgus izsludinātu iepirkumu. Tajā pašvaldības uzņēmums bija nolēmis maksāt 200 tūkstošus eiro, lai īpaši izraudzīti mediji raidītu un rakstītu par uzņēmumu tikai labas ziņas. Iepirkumu uzraudzības birojs tajā saredzēja negodīgu pretendentu izraudzīšanos. Tāpēc ieteica noteikumus mainīt. Tomēr tirgus vadība iebildes vērā nav ņēmusi un maija vidū konkurss noslēdzies. Par uzvarētājiem kļuvušas tieši tās radiostacijas, televīzijas un preses izdevumi, par kuru īpašu atlasi TV3 izteica bažas pirms pusotra mēneša.
Kopš februāra sākuma “Rīgas Centrāltirgus” konkursā meklēja piecus radio, divas televīzijas, trīs laikrakstus un vienu žurnālu, kas varētu publicēt nekritisku un tikai pozitīvu informāciju par centrāltirgū notiekošo. Protams, konkursa nolikumā tas nebija rakstīts, bet dīvaini būtu, ja mediji, kam naudu dod Rīgas pašvaldības uzņēmums, mestos kritizēt naudas maksātājus.
Kritēriji mediju atlasē bija īpaši specifiski un radīja bažas, ka tie uzrakstīti jau iepriekš zinot, kam konkursā vajadzētu uzvarēt. Piemēram, tika meklēts radio, kam ir gan populārās krievu mūzikas, gan popmūzikas kanāls. Tam atbilst tikai firmai “Komunikatīvo risinājumu projekti” piederošais “Eiropas hitu radio” un “Krievu hiti”.
Radio SWH grupas radiostacijas kā vienīgās kvalificējās konkursa daļā, kur meklēja radio, kam ir rokmūzikas, aktuālās mūzikas, 70./ 80.gadu mūzikas un krievu mūzikas kanāls.
Aizķeršanās radās 50 tūkstoš eiro vērtajā konkursa sadaļā, kas bija īpaši piemērota Pirmajam Baltijas kanālam un Mix FM jeb radio Baltcom. Abi atlasē pieteikumus neiesniedza. Tāpēc centrāltirgus sludināja jaunu pieteikumu. Tajā meklēja televīziju, kam biznesa ziņu auditorija sasniedz 80 tūkstošus kā tas ir PBK gadījumā. Bet radio, kam ir džeza un blūza, humora, ziņu un interviju kanāls. Atkārtotajā konkursā uzvarēja Pirmais Baltijas kanāls un radio FITFM – firma, kas pieder tiem pašiem cilvēkiem, kam MIX fm.
Centrāltirgus turpina apgalvot, ka nekādā gadījumā konkursa atlases kritērijus nevar uzskatīt par īpaši piemeklētiem.
Pirms diviem gadiem Centrāltirgus rīkoja līdzīgu iepirkumu un sava tēla celšanai pirktiem rakstiem un sižetiem iztērēja 192 tūkstošus eiro. Aizvadītajā priekšvēlēšanu gadā tirgus pozitiviem sižetiem iztērēja salīdzinoši maz – 30 tūkstošus, kas tika Pirmajam baltijas kanālam. Šīs televīzijas agrākais jurists tagad Rīgas vicemērs Vadims Baraņņiks vērtēt konkursa lietderību izvairās. Ja centrāltirgus uzskata, ka vajag reklamēt iespēju nopirkt un arī pārdot kartupeļus, burkānus un bietes, tad tas noteikti esot jādara.
Iepirkuma uzraugi tomēr nepiekrīt, ka viss ir kārtībā. Rīgas domes uzņēmumam prasīti paskaidrojumi. Pretī saņemti desmitiem lapu ar papīriem, bet atbildes, kas pamatotu šādu negodīgu konkursu atlasi starp dokumentiem nebija.
Iepirkumu uzraudzības biroja direktore Dace Gaile norāda, ka tas, ko iespējams darīt, ir vēlreiz vērst centrāltirgus uzmanību uz to, ka pamatojums nav atbilstošs. “Iepirkums nav noticis tā kā tam būtu jānotiek. Un mēs arī pieprasīsim šo te ziņojumu precizēt un pamatojumus normāli norādīt, ja viņiem tādi ir. Vai arī domāt par līgumiem. Un otrs – pie viena sūtšisim RD ar ieteikumu kā citādāk varētu veikt šos iepirkumus. Ir cits iepirkumu veids jāatrod, kurā var piedalīties visām radiostacijām. Dažādām nevis vienai, kas var nodrošināt visu. Ir jākonsultējas ar ekspertiem un jebkurā ziņā šis ziņojums nav sagatavots atbilstoši likumam. Tas pamatojums tam, kāpēc šis piegādātājs tur ir tikai viens un cik tas ir bijis objektīvi, šī pamatojuma dokumentos nav,” norāda Gaile.
IUB direktore skaidroja, ka viņas vadītā iestāde šādos gadījumos var tikai rakstīt vēstules. Pretējā puse to var neņemt vērā un ar šaubīgos konkursos atlasītiem pretendentiem netraucēti slēgt līgumu, kā tas noticis šajā gadījumā. Kopā šogad Centrāltirgus gatavs sevis popularizēšanai tērēt pēdējos gados rekordaugstu summu – 220 tūkstošus eiro.
RCT pirmā iepirkuma rezultāti
SIA Komunikatīvo risinājumu projekti 15 000 eiro
AS Radio SWH – 15 000 eiro
SIA XO.fm Production 5000 eiro
SIA Sales House 4960 eiro
AS Mediju nams 14 000 eiro
AS TV Latvija 20 000 eiro
SIA Media profile 5000 eiro
SIA Media Service 25 000 eiro
SIA Media reklama 30 000 eiro
SIA Izdevniecība Dienas mediji 15 000 eiro
KOPĀ: 148 960 eiro
RCT otrā iepirkuma rezultāti
SIA FITfm 20 000 eiro
SIA Pirmais Baltijas Kanāls 30 000 eiro
KOPĀ: 50 000 eiro
RCT iepirkums par sižetiem LNT
23 100 eiro – SIA Letmo Ltd (700 eiro par sižetu)
Centrāltirgus ir ne tikai gatavs par teju ceturtdaļ miljonu gadā pirkt rakstus un sižetus medijos, lai stāstītu par domes uzņēmuma labajiem darbiem. Tirgus administrācija tradicionāli bijusi vieta, kur pie algas tikuši Saskaņas un Gods Kalpot Rīgai biedri un atbalstītāji. Tā savulaik direktora amatā nonāca Saskaņas līdera Jāņa Urbanoviča uzticamības persona Anatolijs Abramovs, kurš šobrīd tiek tiesāts par korupciju. Viņa pēctecis amatā – arī saskaņietis Andrejs Morozovs, kurš nu kļuvis par Saeimas deputātu. Morozova laikā pie Gaļas paviljona direktora amata tika Arturs Zolotihs. Viņš tā pat kā Morozovs ir saistāms ar tā saucamajiem “Maskačkas sportistiem”, kuri savulaik solīja rīkot nekārtības ielās, lai izteiktu atbalstu Nilam Ušakovam. Gaļas paviljona direktors gan pirms 10 gadiem ticis sodīts ar nosacītu cietumsodu uz pusotru gadu par darbošanos noziedzīgā grupējumā, kas izjauca un iztirgoja detaļās vairākas zagtas automašīnas.
Bet Piena paviljona direktora amatā no 2016.gada maija strādā Ivars Jermolovičs. Viņš ir dēls pirms nedēļas KNAB aizturētajai nu jau bijušajai Rīgas tūrisma un attīstības biroja vadītājai Vitai Jermolovičai. Aleksandrs Šuņins apgalvo, ka visi ar Jermoloviča darbu tirgū esot apmierināti un viņa mātei ar dēla nonākšanu amatā neesot nekādas saistības.
Foto: RCT
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk