Prognozes: strauji pieaugs bezdarnieka pabalsta saņēmēju skaits, arī pabalsta apmērs
Nākamgad gaidāmas izmaiņas bezdarbnieku pabalstu izmaksā – neatkarīgi no darba stāža bezdarbnieki pabalstu varēs saņemt deviņus mēnešus. Pašlaik bezdarbniekam ar stāžu līdz deviņiem gadiem pabalstu maksā vien četrus mēnešus. Labklājības ministrija (LM) plāno, ka bezdarbnieku pabalsta saņēmēju skaits strauji pieaugs, bet 2015. gadā strauji palielināsies arī pabalsta vidējais apmērs.
Bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits gan nepalielināsies bezdarba pieauguma dēļ, bet gan tieši tāpēc, ka to varēs saņemt deviņus mēnešus. Pašlaik pabalstu saņem vien trešā daļa bezdarbnieku un tas vidēji ir tikai 100 latu liels. 2015. gadā tiek prognozēts vidējais pabalsta pieaugums līdz 150 latiem.
Lai arī tas prasa ievērojamus papildu līdzekļus, valdība pieņēmusi lēmumu pagarināt bezdarbnieku pabalsta izmaksas ilgumu. Labklājības ministrijā (LM) Neatkarīgajai pastāstīja, ka no 2013. gada 1. janvāra kopējais bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums visiem bezdarbniekiem būs deviņi mēneši, savukārt bezdarbnieka pabalsta apmērs gan joprojām būs atkarīgs no cilvēka veiktajām sociālajām iemaksām un darba stāža, savukārt pabalsta izmaksa – atkarīga no bezdarba ilguma. «Pirmos trīs mēnešus bezdarbnieki pabalstu varēs saņemt pilnā apmērā, nākamos trīs mēnešus – 75 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta, savukārt pēdējos trīs mēnešus – 50 procentus,» skaidro LM pabalstu politikas nodaļas eksperte Ināra Baranovska.
Pašlaik bezdarbniekiem pabalsts tiek izmaksāts saskaņā ar kārtību, kāda bija spēkā līdz 2009. gada 1. jūlijam, kas noteic, ka bezdarbnieka pabalstu izmaksā atkarībā no bezdarbnieka apdrošināšanas stāža. Līdz ar to pašlaik bezdarbnieks ar stāžu līdz deviņiem gadiem pabalstu saņem tikai četrus mēnešus, bezdarbnieks ar stāžu no desmit līdz 19 gadiem – sešus mēnešus, bet bezdarbniekam ar visgarāko darba stāžu no 20 gadiem un vairāk to maksā deviņus mēnešus.
Lai ieviestu šīs izmaiņas, nepieciešams papildu finansējums. Pēc LM aprēķiniem, bezdarbnieka pabalsta izmaksa visiem bezdarbniekiem deviņus mēnešus no 2013. gada 1. janvāra, salīdzinot ar 2012. gadā plānotiem izdevumiem, papildus prasīs 818 800 latus. Savukārt 2014. un 2015. gadā bezdarbnieku pabalstu izmaksai salīdzinājumā ar šo gadu jau nepieciešamas ievērojami lielākas – miljonos mērāmas – summas, proti, 2014. gadā papildus vajadzēs 3,4 miljonus latu, bet 2015. gadā – jau 7,9 miljonus latu. LM pabalstu politikas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Maksims Ivanovs skaidro, ka papildu izdevumu palielinājums tieši 2014.–2015. gadā saistīts ar to, ka, pēc bāzes prognozēm, tiek plānots bezdarbnieku pabalsta saņēmēju skaita samazinājums, bet, pagarinot bezdarbnieku pabalsta izmaksu, pabalsta saņēmēju skaits var pieaugt. 2015. gadam tiek plānots arī bezdarbnieka pabalsta apmēra pieaugums, norāda LM. Tas vidēji varētu sasniegt vismaz 150 latus.
No Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē esošajiem 117 606 bezdarbniekiem pabalstu saņem tikai 33 000 cilvēku. Pabalsta vidējais apmērs mēnesī ir tikai 101 lats.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk