PTAC vadītāja: Latvijas iedzīvotāji “ātros” kredītus nereti uztver kā savu “otro maku”
Latvijas iedzīvotāji “ātros” kredītus nereti uztver kā savu “otro maku”, intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa.
Trešdien Latvijas universitāte plānots prezentēt pētījumu saistībā ar distances jeb t.s. “ātrajiem” kredītiem. Vienlaikus ar to PTAC informēs par informatīvi izglītojošo kampaņu “Atbildīga aizņemšanās – sauc lietas īstajos vārdos!”
Kā atklāj Vītoliņa, lai arī latviešiem ir sena gudrība “parāds nav brālis”, pētījums liecina, ka daudzi “ātros” kredītus uztver kā savu otro maku un bieži vien ņem tos impulsīvi, neaizdomājoties par to, vai spēs to atdot.
“Finanšu pratība Latvijā patērētajiem nav pietiekama (…) Par to liecina, kādiem mērķiem cilvēki šos ātros kredītus ņem,” norāda Vītoliņa, skaidrojot, ka 38% ņem kredītu rēķinu un parādu atmaksai, 30% – sadzīves preču, tostarp auto iegādei, savukārt 21% elektronikas un sakaru iegādei.
Pēc Vītoliņas domām, šie nav pareizie iemesli, bieži vien izvēlēts arī nepareizais kredītu veids. “Cilvēki neapzinās, kādiem mērķiem domāts, katrs kredītu veids,” norādīja PTAC vadītāja.
Vienlaikus viņa piebilda, ka nebanku kredītportfelis pieaug ik gadu, tas nozīmē, ka “ātros” kredītus ņem arvien vairāk.
LU pētījums atklājis, ka patērētāju finanšu pratība praksē ir zema – 32% Latvijas iedzīvotāju nav uzkrājumu veidošanas pieredzes, bet 90% sabiedrības nav gandrīz nekādu zināšanu par ieguldījumiem.
Vienlaikus pētījumā 27% kredītņēmēju atzinuši, ka nav lasījuši kredītsaistību līgumu, teju 30% kavē saistību atmaksu, savukārt vēl gandrīz puse pagarina kredīta atmaksas grafiku, bet 39% uzņemas kredītsaistības rēķinu un kredīta maksājumu segšanai.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
SEB grupa vienkāršos juridisko struktūru Baltijā
SEB grupa pieņēmusi lēmumu juridiski apvienot savu darbību Baltijas valstīs. Lai stiprinātu savu pozīciju Baltijas tirgū, palielinātu spēju finansēt uzņēmējdarbību un vienkāršotu pārvaldību,...
Lasīt tālākFinanšu situācija šogad uzlabojusies tikai 19% Latvijas iedzīvotāju, kopumā noskaņojums negatīvs
Iedzīvotāju vērtējums par savas mājsaimniecības finansēm 2024.gadā saglabājas negatīvs – 40% ģimeņu atzīst, ka viņu finansiālā situācija šogad ir pasliktinājusies, 38% palikusi...
Lasīt tālākČetri ieteikumi, kā sagatavoties svētkiem finansiāli gudri un ietaupīt
Straujiem soļiem tuvojas svētku sezona un arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, lai gatavošanās Ziemassvētkiem nesagādātu pārāk lielas finansiālas raizes. Svētku laikā daudziem...
Lasīt tālākTēriņi Ziemassvētku svinībām daudziem nemainīgi – 37% tērēs tikpat cik pērn
Ziemassvētki tradicionāli ir laiks, kad būtiski palielinās ikdienas tēriņi, cilvēki biežāk iegādājās dāvanas, svētku rotājumus un īpašus ēdienus svētku galdam. Turklāt, neskatoties...
Lasīt tālākPensijas turpmāk pārrēķinās automātiski
Ja par periodu pēc vecuma vai invaliditātes pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) ir veiktas apdrošināšanas iemaksas, pensiju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra turpmāk pārrēķinās...
Lasīt tālākVai procentu likmes Eiropā var atgriezties nulles līmenī?
Aplūkojot eirozonas inflācijas un makroekonomiskos rādītājus, ir skaidrs, ka ar diviem bāzes likmes samazinājumiem nepietiks. Tomēr vēl nesenā tirgus dalībnieku pārliecība par to,...
Lasīt tālākLatvijā augusi iedzīvotāju apmierinātība ar mājokli
Jaunākajā Luminor bankas aptaujā noskaidrots, ka šogad Baltijas iedzīvotāju apmierinātība ar savu mājokli ir pieaugusi par vairāk nekā 20%, Latvijā pieaugumam palielinoties pat divas reizes,...
Lasīt tālākMiljonārs uz nedēļu – cik ātri izgaist veiksminieku loteriju laimesti?
Vēl nesen pārsteidza ziņa par lietuvieti, kurš laimēja loterijā vēsturiski lielāko summu Baltijā – 81 miljonu eiro. Lai gan par šādu veiksmi sapņo teju ikviens, daudzi, iespējams, nemaz...
Lasīt tālākRolands Zauls: Iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņas – kas jāzina investoram?
Nākamais gads sola izmaiņas vairākos nodokļos, arī tajos, kas investoram jāsamaksā par gūtajiem ienākumiem finanšu tirgos. To paredz nupat uz Saeimu nogādātais 2025.gada budžets, kurā...
Lasīt tālākNo lietu uz identitātes zagšanu – kādas ir krāpniecības mūsdienu tendences?
No fizisku lietu zagšanas krāpnieki jau kādu laiku ir pārgājuši uz bīstamāku krāpniecības veidu – identitātes zādzībām. Lai gan abas šīs darbības rada ievērojamu kaitējumu cietušajiem,...
Lasīt tālāk