Pūces piedāvātā novadu reforma liecina par ministrijas gara nabadzību
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā administratīvi teritoriālā reforma, kuras ietvaros līdz 2021. gadam pašvaldību skaitu plānots samazināt līdz aptuveni 35 pašvaldībām un ap tām veidot reģionālās nozīmes attīstības centrus, joprojām neatbild uz jautājumiem par to, kā iecerēts attīstīt reģionus un kā tieši robežu grozīšana palīdzēs nest labumu attiecīgajai teritorijai un tās iedzīvotājiem.
Lai arī reformas likumprojekta anotācijā norādīts, ka pašvaldību apvienošana palīdzēs pašvaldību domēm nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām, nozares atbildīgais ministrs Juris Pūce (AP) LTV pats minējis, ka Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās un vietvaru nodrošinātos pakalpojumus dažviet izmanto visai maz. “Mums ir jāreaģē uz to, kas ir noticis. Tāpēc ir modelis, kurā mēs piedāvājam lielākas administratīvās vienības, caur to panākot arī lielāku elastību attiecībā uz administratīvajiem izdevumiem,” teic ministrs.
Taču, tā vietā, lai skatītos uz šiem novadiem kā uz atsevišķām teritorijām un veicinātu sadarbību jautājumos, kur nepieciešams apvienoties, tādējādi pilnībā palīdzot iedzīvotājiem nodrošināt likumā par pašvaldībām noteiktos pakalpojumus, ministra skatījums uz iespējamajiem risinājumiem ir visai šaurs – novilkt robežas.
Jāsaka gan, ka eksistē arī cita pieeja, kas neprasa novadu kartē iejaukties kā ar ķirurga nazi un nogriezt to, kas it kā vairs nav vajadzīgs. Turklāt šāds risinājums nodrošinātu tādu pat ekonomiju un, iespējams, pat daudz labāku rezultātu nekā primitīva robežu dalīšana.
Ņemot vērā, ka pašvaldību uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus (pārvaldes iestādes, sociālās un veselības aprūpes, izglītības, kultūras, sporta un citas iestādes), ir konkrēts pakalpojumu loks – tas nav nekas, par ko mums nav pieejama informācija, vai kas būtu jāveido no jauna. Sadarbība atsevišķās jomās ir pavisam reāls risinājums, un ir vietas Latvijas reģionos, kur šāda pieeja jau tiek īstenota.
Sadarbības teritorijās pašvaldības jau iepriekš ir apvienojušās brīvprātīgi. Piemēram, no šī gada februāra tika likvidētas vairāku novadu bāriņtiesas, bet no marta izveidota pašvaldības iestāde “Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Raunas un Vecpiebalgas novadu bāriņtiesa”. Lēmumu pieņēmuši iesaistīto novadu domes deputāti ar mērķi uzlabot un pilnveidot iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā arī nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu.
Uzskatāms piemērs ir arī Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, kas ir daudzprofilu slimnīca un rūpējas, lai nodrošinātu augsti kvalitatīvus stacionāros un ambulatoros medicīniskos pakalpojumus Ventspils, Talsu, Dundagas un Rojas pilsētu un novadu iedzīvotājiem pēc iespējas tuvāk viņu dzīves vietai.
Un tieši šādā pat veidā ir iespējams apvienot pašvaldību spēkus arī ceļu uzturēšanā, veselības aprūpē, izglītībā un citu pakalpojumu sniegšanā. Uz reformu jāskatās ne kā uz pīrāga gabaliem, kā tos sadalīt un mēģināt apēst, bet pavisam savādāk.
Nodrošinot pašvaldību sadarbību atsevišķos jautājumos, tiek ietaupīti gan resursi, gan nodrošināta pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, kā arī saglabāta novadu identitāte, kas ir ļoti svarīga katram novadam. Piemēram, Baltinavas novadam Latgalē ir ļoti nacionāla indentitāte, kuru tas nevēlētos zaudēt, apvienojoties, piemēram, ar kaimiņu novadiem. Tas pats attiecināms uz Alsungas vai Tērvetes novadiem – šie nosaukumi ir katram lokālpatriotam īpaši, bet pievienojot tos citiem novadiem, identitāte var zust.
Raugoties uz visu iepriekšminēto vien jāsecina, ka Pūces piedāvātā reģionālā reforma ir tikai tukša gaisa tricināšana, kas norāda vien uz ministrijas gara nabadzību, tostarp tās nevēlēšanos strādāt un meklēt labākos risinājumus iedzīvotājiem un valstij. Ministra izgājieni atgādina pamatskolnieku bariņu, kas aiz skolas pamēģinājuši kausu bairīša nu cenšas visiem iestāstīt, ka ar to mutēm runā nepārprotama un neapstrīdama patiesība. Tā sanāk samērā primitīva pieeja pamatskolas līmenī. Varbūt Pūcem tomēr vajadzētu apstāties un papētīt daudz dziļāk, kādu ietekmi atstās šī reforma jebkurā jomā, pirms mesties ar putām uz lūpām aizstāvēt to.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Latvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālākĒrtākai iedzīvotāju mobilitātei plānots uzsākt vilciena un jauna autobusu maršruta pārrobežu satiksmi starp Igauniju un Latviju
Otrdien, 15. aprīlī, Ministru kabinets akceptēja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pārrobežu pasažieru vilcienu satiksmi maršrutā Tartu–Rīga Igaunijas Klimata...
Lasīt tālākOlas, majonēze un tematiski saldumi: pircēji gatavojas Lieldienu svinēšanai
Tērēt vairāk un iegādāties augstākas kvalitātes produktus vai tādus gardumus, kurus ikdienā pērk retāk, – pošoties Lieldienu svinēšanai, šādu gatavību pauduši 35 % Rimi aptaujas*...
Lasīt tālākŠonedēļ gaidāms pat +20…+25° siltums
Aizvadītā nedēļa Latvijā ir bijusi vēsa, turklāt atsevišķās dienās pat sniga. Jaunnedēļ mūsu valstī ieplūdīs siltāka gaisa masa, pirmo reizi šajā pavasarī gaiss iesils pat līdz...
Lasīt tālākTuvākajā nedēļā laiks pakāpeniski kļūs siltāks
Nedēļas izskaņā vēl naktīs gaidāms sals, un sniegs, ziemeļrietumu vējš rietumu un centrālajos rajonos būs brāzmains, tomēr svētdien tas pierims un jaunnedēļ iegriezīsies no dienvidu...
Lasīt tālākRosina dot iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā
[caption id="attachment_35833" align="alignnone" width="300"] Teacher pointing to raised hands in classroom[/caption] Pēc Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvas iesniegti grozījumi Izglītības...
Lasīt tālākŠonedēļ gaidāms nokrišņiem bagāts un brāzmains laiks
Jaunajā nedēļā, Latvijai no austrumiem pievirzoties plašam ciklonam, valsts teritorijas lielākajā daļā palaikam ir gaidāmi nokrišņi, galvenokārt lietus un slapjš sniegs. Pastiprināsies...
Lasīt tālākRīgā pie Olimpiskā centra būs piemineklis hokeja leģendai Kārlim Skrastiņam
Rīgas domes Pieminekļu padome ir atbalstījusi pieminekļa “Dzelzs vīrs”, kas veltīts hokejistam Kārlim Skrastiņam, tālāku virzību. Rīgas pašvaldība plāno ieguldīt 115 000 eiro piemiņas...
Lasīt tālākBrīvdienās gaidāms sniegs un brāzmains vējš
Lai arī aizvadītās dienas bija saulainas un pavasarīgi siltas, turpmākajās dienās laika apstākļi strauji mainīsies - valsts teritorijā ieplūdīs krietni aukstāka gaisa masa un sestdien...
Lasīt tālāk