Ražotāji: Piena produkti nav piemēroti depozīta sistēmai
Piena produktu ražotāji neatbalsta piena produktu iepakojuma iekļaušanu depozīta sistēmā un ir pret paplašināto depozīta sistēmu. Ražotāji norāda, ka tās izveidei nav risinājumu un ekonomiska pamatojuma. Depozīta sistēma ļauj panākt augstus nodošanas rezultātus atkritumiem, kam ir risks nokļūt vidē (PET, stikls, skārdenes), kā arī sniedz iespēju ražotājiem vairākas reizes izmantot dzērienu iepakojumu. Šis raksturojums nav attiecināms uz piena produktu iepakojumu.
Jānis Šolks, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs, norāda: “Depozīta sistēma ir solis pareizajā virzienā, lai izveidotu kvalitatīvu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Latvijā. Tomēr piena ražotāji stingri iebilst pret nesen izskanējušo risinājumu veidot paplašinātu depozīta sistēmu, kurā iekļautu arī piena produktus un tetrapakas. Dotais priekšlikums mums nav saprotams – piena produktu iepakojums nav iekļauts nevienas citas valsts depozīta sistēmā vairāku iemeslu dēļ un tam nav nekāda ekonomiska pamatojuma.”
Tādus produktus kā piens un jogurts iedzīvotāji visbiežāk patērē mājās. Izmantotais iepakojums jau tagad nonāk šķirošanas konteineros, kas izvietoti māju tuvumā, un tālāk tiek nodots pārstrādei. Lai depozīta sistēma veiksmīgi papildinātu esošo atkritumu apsaimniekošanas modeli, tajā nepieciešams iekļaut tos dzērienus, kuriem ir vislielākais risks nonākt dabā vai pilsētvidē un kuri visbiežāk tiek patērēti, esot ceļā vai pie dabas, nevis piena produktus.
Piena produkti un to īpašības ievērojami atšķiras no pārējiem dzērieniem, kas tiek iekļauti depozīta sistēmā. Piena produkti daudz ātrāk bojājas, tie ir biezi šķidrumi, kā arī to atliekas saglabājas iepakojumos. Šādu iepakojumu uzglabāšana mājsaimniecībās, lai tos vēlāk nogādātu uz pieņemšanas punktiem, iedzīvotājiem nav ērta – jārēķinās ar nepatīkamu aromātu un iespēju, ka ātri parādīsies pelējums. Jāņem vērā, ka šo iepakojumu mazgāšana nav lietderīga no energoefektivitātes un emisiju viedokļa un ūdens patēriņš, rada liekas izmaksas un padara šo ideju neizdevīgu patērētājiem. Produktu nodošana radītu higiēnas riskus arī mazumtirgotājiem, kuru telpās tiek izvietoti depozīta sistēmas savākšanas punkti. Problēmas radītu arī taras pieņemšanas automātu pielāgošana. Papildu funkciju ieviešana prasītu nesamērīgas investīcijas, kā arī aizkavētu sistēmas ieviešanu kopumā.
Jānis Šolks papildina: “Piena ražotāji ir pievienojušies citu Latvijas dzērienu ražotāju aicinājumam nekavēties ar jau izstrādāto depozīta likumdošanas projektu. Depozīta sistēmas ieviešana ir liels izaicinājums, to pierāda arī citu valstu pieredze. Uzskatu, ka ritenis nav jāizgudro no jauna, lai Latvijā nodrošinātu efektīvu dzērienu iepakojuma savākšanu un pārstrādi. Ir jāņem piemērs no tām valstīm, kur sistēma jau veiksmīgi darbojas un jau ir sasniegusu augstus rādītājus.”
Vēl par tēmu:
Ēģiptes izcelsmes kartupeļos atklāj augu veselībai bīstamu baktēriju
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) iznīcināšanai nosūtījis Ēģiptes izcelsmes kartupeļu kravu, jo kartupeļu paraugā, kas noņemts, veicot importa kontroli uz robežas, Valsts augu aizsardzības...
Lasīt tālākNoskaidroti pasaules lielākie uzņēmumi
Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY un Sanktgallenes Universitātes Pasaules 500 Lielāko Ģimenes Uzņēmumu Indekss par 2025. gadu atklāj, ka Indeksā iekļauto ģimenes uzņēmumu kopējie...
Lasīt tālākFebruārī tūristu mītnēs par 11,4% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada februārī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 145,4 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 11,4% pieaugumu salīdzinājumā ar 2024. gada februāri, liecina Centrālās statistikas...
Lasīt tālākĒrtākai iedzīvotāju mobilitātei plānots uzsākt vilciena un jauna autobusu maršruta pārrobežu satiksmi starp Igauniju un Latviju
Otrdien, 15. aprīlī, Ministru kabinets akceptēja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pārrobežu pasažieru vilcienu satiksmi maršrutā Tartu–Rīga Igaunijas Klimata...
Lasīt tālākPVD ir atļāvis PKS “Straupe” atjaunot darbību pilnā apjomā
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pieņēmis lēmumu atļaut piensaimnieku kooperatīvai sabiedrībai “Straupe” atjaunot darbību pilnā apjomā. Atgādinām, ka PVD pagājušās nedēļas...
Lasīt tālākPētījums: Baltijas valstīs pieprasījums pēc IKT speciālistiem turpina pieaugt
Neraugoties uz to, ka pēdējos gados tādas starptautiskas kompānijas kā “Google”, “Meta” un “Amazon” paziņojušas par darbinieku skaita samazināšanos, Latviju un Baltijas valstis...
Lasīt tālākSieviešu pārstāvība Latvijas uzņēmumos virs ES vidējā rādītāja
Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm Latvijā ir lielākais to uzņēmumu īpatsvars, kur vismaz 40% no augstākā līmeņa vadības veido sievietes, liecina Eiropas Investīciju...
Lasīt tālākPamatojoties uz SPKC sniegto informāciju, PVD daļēji aptur PKS “Straupe” darbību
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uz laiku daļēji apturējis piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Straupe” darbību, jo no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) saņemtā...
Lasīt tālākPopularitāti atgūst divu dienu ceļojumi nedēļas nogalēs pa Baltijas valstīm
Divu dienu ceļojumi nedēļās nogalēs atkal ieinteresējuši tos, kuri vēlas apskatīt neredzētas vietas tepat Baltijas valstīs, kā arī pašreizējos ekonomiskajos apstākļos daudziem būtiski...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk