Ražotāji un mazumtirgotāji atbalsta dzērienu depozīta sistēmu
Meklējot efektīvāko depozīta sistēmas modeli, kas atbilstu sabiedrības, nevis atkritumu apsaimniekotāju interesēm, Latvijas dzērienu ražotāji un mazumtirgotāji ir izteikuši atbalstu ražotāju un tirgotāju pārvaldītai dzērienu depozīta sistēmai. Šāda pieeja ir pamatota, balstoties gan uz citu valstu pozitīvo pieredzi, gan arī tas būtu pirmais solis, kas spētu sekmīgi un mērķtiecīgi izpildīt Eiropas Savienības noteiktos iepakojuma atgūšanas mērķus jau tuvākajā laikā.
Nozīmīgs faktors efektīvai depozīta sistēmas ieviešanai ir ražotāju cieša sadarbība ar mazumtirgotājiem, kas kontrolē gan pārdošanas, gan savākšanas puses pilnīgu pārredzamību no paša procesa sākuma. Ne mazāk būtiski ir tas, ka vietējiem tirgotājiem depozīta sistēma ir labākā vides un sociālās atbildības prakse. Ir svarīgi, lai tie, kas ir atbildīgi par lielu dzērienu iepakojuma daudzuma laišanu tirgū, ir tikpat atbildīgi arī par šo iepakojumu savākšanu.
“Atkritumu apsaimniekotāju dalība depozīta sistēmas operatorā neatbilst Eiropas Savienības papildinātajai Iepakojuma direktīvai, kas nosaka, ka visām iepakojumu savākšanas sistēmām jābūt balstītām uz ražotāju paplašinātās atbildības principu. Esam ļoti gandarīti, ka Tautsaimniecības komisija apzinās efektīvāko risinājumu un tādēļ paplašinātā depozīta sistēma deputātu vidū neguva atbalstu, tomēr aicinām deputātus neatbalstīt arī atkritumu apsaimniekotāju iekļaušanu depozīta sistēmas operatorā, lai nepieļautu Tīrīgas situācijas atkārtošanos. Ražotāju interese ir iespējami samazināt depozīta iepakojuma apsaimniekošanas izmaksas, kam ir tieša ietekme uz gala produkta izmaksām, savukārt atkritumu apsaimniekotāju interese ir tieši pretēja – iespējami lēti nopirkt depozīta iepakojumu,” komentē Pēteris Liniņš, Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors.
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis stāsta: ”Dzērienu iepakojuma depozīta veiksmīga un efektīva apsaimniekošana ir ražotāju un importētāju atbildība, to nosaka arī Eiropas Savienības Iepakojuma direktīva. Tieši tāpēc ir loģisks Saeimas Tautsaimniecības komisijas lēmums ieviest depozītu sistēmu tikai dzērienu iepakojumam, nejaucot to ar citiem iepakojumu veidiem, kurus jau savāc dalītā atkritumu vākšanas sistēma. Mazumtirgotāji jau pašlaik aktīvi iesaistās diskusijās par veiksmīgāko depozīta sistēmas izstrādi, lai pircējiem radītu iespējami ērtāku un vienkāršāku sistēmu dzērienu iepakojumu nodošanai.”
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure papildina: “Latvijā tiks īstenota moderna dzērienu depozīta sistēma, un tā būs piemērota īpaši Latvijas apstākļiem. Sistēmas izveidē tiks izmantotas jaunākās tirgū pieejamās tehnoloģijas, kā arī nodrošināsim sadarbību ar Latvijas risinājumu izstrādātājiem.”
“Sabiedrības un tirgotāju intereses sakrīt – mēs vēlamies, lai iedzīvotājiem ir pēc iespējas vairāk naudas, ko tērēt savām vajadzībām, atvēlot tikai saprātīgu daļu depozīta sistēmai. Tīrgotāji atbalsta depozīta sistēmu, vienlaikus mums vēl priekšā ir garas un detalizētas diskusijas ar ražotājiem par 9 principiem, ko tirgotāji izvirzījuši kā priekšnoteikumu veiksmīgai depozīta sistēmas darbībai. Šobrīd vēl tirgotājiem un ražotājiem jāpanāk kompromiss par paritāti (4.princips) un regulatora lomu (5.princips) depozīta sistēmā. Mēs arī pēdējos mēnešos esam aicinājuši ražotājus publiski paust savu nostāju par visiem 9 principiem un joprojām uzturam šo aicinājumu,” stāsta Jānis Vanags, “Maxima Latvija” valdes loceklis.
Līdz šim diskusijas par dzērienu un paplašināto depozīta sistēmu ir veicinājušas neskaidrības sabiedrībā par pamatotāko modeli. Divpadsmit ES dalībvalstīs darbojas depozīta sistēmas, kas balstītas uz ražotāju atbildības modeli, un vēl trīspadsmit plāno tādas ieviest, kur likumdošana nosaka galvenos darbības noteikumus, t.i. sistēmas bezpeļņas un centralizēto modeli, depozīta maksu, sistēmas uzraudzības mehānismus, kārtību un citus.
Runājot par preču sadārdzinājumu, jāņem vērā, ka efektīvas sistēmas gadījumā, ko pārvalda ražotāji un tirgotāji, izmaksas būs maksimāli zemas – līdzvērtīgas pašreizējai iepakojuma apsaimniekošanas piemaksai. Turklāt iepakojuma savākšanas infrastruktūru nodrošinās depozīta sistēmas operators, ko veido ražotāji un tirgotāji.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk