Ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājušās par 0,5%
Kopumā šī gada desmit mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,3 %. Vietējā tirgū realizētai produkcijai cenas samazinājās par 0,5 %, bet eksportētajai produkcijai – par 0,1 %, informē Ekonomikas ministrija.
Šī gada desmit mēnešos nozaru griezumā ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums bija koksnes izstrādājumu ražošanā – par 1 %. Ražotāju cenu pieaugumu koksnes izstrādājumu ražošanā noteica cenu kāpums gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai, gan eksportētajai produkcijai.
Lielākā pazeminošā ietekme šī gada desmit mēnešos bija ražotāju cenu samazinājumam pārtikas produktu ražošanā – par 2 %, ko lielā mērā ietekmēja cenu kritums tieši septembrī un oktobrī. Cenas samazinājās arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 15,1 %. Ražotāju cenu kritumu pārtikas produktu ražošanā noteica cenu kritums gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai, gan eksportētajai produkcijai, bet datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – cenu kritums eksportētajai produkcijai.
Gada griezumā 2014. gada oktobrī ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,1 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā oktobrī saglabājās iepriekšējā gada līmenī, eksportētajai produkcijai gada laikā samazinājās – par 0,2 %. Ražotāju cenu kritumu oktobrī turpināja noteikt Krievijas embargo pārtikas produktiem, kā arī ekonomiskā situācija starp ES un Krieviju un pasaules izejvielu cenu kritums. Jāatzīmē, ka 2014. gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, bija vērojams pasaules enerģijas un rūpniecības izejvielu straujš cenu kritums, bet lauksaimniecībā cenām bija vērojams tikai neliels kritums.
Sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos apstrādes rūpniecības ražotāju cenu dinamika būs mērena. To ietekmēs kopējais pieprasījums gan vietējā tirgū, gan eksporta tirgos. Tā kā lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, tad ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmē eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā noteiks cenu tendences pasaulē, kā arī tirdzniecības ierobežojumi starp ES un Krieviju.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk