Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūlijā palielinājās par 0,9 %
2018. gada jūlijā salīdzinājumā ar jūniju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 1,3 %, savukārt eksportētajai produkcijai – par 0,5 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis nemainījās, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm pieauga par 0,9 %.
Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī elektroenerģijas tirdzniecībai, elektroenerģijas ražošanai, gāzveida kurināmā realizācijai pa cauruļvadiem, kā arī tvaika piegādei un gaisa kondicionēšanai. Cenu pazeminošā ietekme bija elektroenerģijas sadalē un farmaceitisko preparātu ražošanā.
2018. gada jūlijā, salīdzinot ar 2017. gada jūliju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 4,8 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 5,7 %, savukārt eksportētajai produkcijai par 3,9 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,5 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 4,2 %.
Būtiskākā ietekme cenu pieaugumam bija koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, elektroenerģijai, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas apgādes pakalpojumiem, kā arī pārtikas ražošanā. Lielākā pazeminošā ietekme bija elektrisko iekārtu ražošanā, kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā.
Šogad informāciju par ražotāju cenām rūpniecībā sniedz vairāk nekā 600 uzņēmumi, kuri indeksa aprēķiniem katru mēnesi CSP paziņo ap 2,6 tūkstošiem cenu, no tām ap 1,4 tūkstošiem par vietējā tirgū un ap 1,2 tūkstošiem par eksporta tirgos realizēto produkciju un rūpnieciskajiem pakalpojumiem.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālākUzņēmumu finanšu direktori sagaida ekonomikas atgūšanos un attīstību
2024. gads Baltijas valstu uzņēmumiem ir bijis kopumā labvēlīgāks, nekā iepriekšējais gads, bet attiecībā uz 2025. gadu ir virkne faktoru, kas ļauj saglabāt piesardzīgu optimismu, liecina...
Lasīt tālāk