Reformu partija grib kā brīvdienu noteikt 31. oktobri – ebreju svētku dienu
Gada nogale Saeimā tradicionāli iezīmējas ar diskusiju par jaunas brīvdienas ieviešanu, pamatā to attiecinot uz pareizticīgo Ziemassvētkiem.
Jau desmit gadus par šo jautājumu bez rezultātiem cīnās parlamenta kreisais spārns, kam ir piebiedrojusies arī Reformu partija, taču maz ticams, ka šogad valdošā elite būs piekāpīgāka.
Koalīcijas sastāvā esošā Reformu partija (RP) rosina mainīt likumdošanu, nosakot, ka ikvienam strādājošajam reizi gadā ir tiesības, vienojoties ar darba devēju, izvēlēties un svinēt sev nozīmīgu reliģisko svētku dienu. Balstoties uz Latvijas tradicionālo konfesiju vadītāju viedokļiem, par potenciāli svinamām dienām tiek piedāvāts noteikt: 6. janvāri – Zvaigznes dienu, 7. janvāri – pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus, 15. augustu – Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus, kā arī 31. oktobri – Reformācijas dienu un ebreju svētkus Jom Kipur jeb Grēku izpirkšanas dienu.
RP norāda uz koalīcijas partneru gatavību apspriest svinamo dienu jautājumu, taču šāds situācijas vērtējums drīzāk ir vēlamā uzdošana par esošo, jo Neatkarīgās aptaujātie Vienotības, kā arī Nacionālās apvienības pārstāvji pauž pretēju nostāju. Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK līderis Imants Parādnieks akcentē, ka tā dēvēto sarkano datumu jautājumā ir jāievēro valstiskuma principi, lai sabiedrību saliedētu, nevis šķeltu. Tieši tāpēc daudz būtiskāk būtu par svinamu dienu noteikt, piemēram, 11. novembri jeb Lāčplēša dienu, kas joprojām neesot brīvdiena. «Savukārt dažādu reliģisko svētku atzīmēšanai strādājošie arī šobrīd saskaņā ar Darba likumu var lūgt brīvu dienu uz sava rēķina,» atzina politiķis. Skepsi par RP piedāvājumu pauž arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, atgādinot, ka līdzīgas ierosmes jau vairākus gadus nespēj gūt parlamenta vairākuma atbalstu.
Arī Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins sarunā ar Neatkarīgo atgādināja, ka jautājums par pareizticīgo Ziemassvētkiem Saeimā tiekot skatīts jau vairāk nekā desmit gadu, taču vēl nekad valdošā elite nav šajā jautājumā piekāpusies. «Arī Reformu partijas ierosinājums problēmu neatrisinās – formulējums «vienojoties ar darba devēju» ir pārāk nekonkrēts, jo sniedz uzņēmējam iespēju brīvdienu tomēr nepiešķirt. Tieši tādēļ SC jau gadiem piedāvā ļoti konkrētu normu – 7. janvāris kalendārā ierakstāms kā sarkanais datums, kas visā valstī, visiem strādājošajiem ir brīvdiena,» uzsvēra kreisā flanga līderis, piebilstot, ka, iespējams, jau nākamnedēļ SC varētu vērsties pie parlamenta ar ierosmi par brīvdienas ieviešanu pareizticīgo Ziemassvētkos.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Lembergs: Valdība nerūpējas par valsti
Valdība neko nedara, lai apturētu iedzīvotāju skaita samazināšanos, uzskata partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Runājot par to, ko valdība piedāvā...
Lasīt tālākLembergs: Lielbritānija ignorē manas cilvēktiesības
Lielbritānija pakļāvusi sankcijām bijušo Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu, liecina Lielbritānijas oficiālās valdības informācijas vietnē publicētā ziņa. Komentējot...
Lasīt tālākSaeima atbalsta efektīvāku nacionālo un starptautisko sankciju ieviešanu
Lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu efektīvu nacionālo un starptautisko sankciju ieviešanu un īstenošanu, tostarp cīņā pret terorismu un tā finansēšanu, Saeima ceturtdien, 10.oktobrī,...
Lasīt tālākIesaldē politisko partiju finansējumu
Saeima “iesaldē” politisko partiju finansējumu, paredz ceturtdien, 26.septembrī, pieņemtais grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā. Šīs izmaiņas rosināja Saeimas...
Lasīt tālākLembergs: ukraiņiem mēs varam palīdzēt, bet paši sev nē – vai tas nav nožēlojami?
Gar Latvijas–Baltkrievijas robežu pabeigta žoga izbūve gandrīz 145 kilometru garumā. Līdz šī gada beigām vēl turpināsies nepieciešamās infrastruktūras, tostarp patruļtaku, laipu un...
Lasīt tālākLatvijas šogad trešā militārā atbalsta pakotne Ukrainai būs aptuveni 40 miljonu eiro apjomā
Latvijas šogad trešā militārā atbalsta pakotne Ukrainai būs aptuveni 40 miljonu eiro apjomā, un tajā būs rotas lieluma izlūkošanas kaujas kāpurķēžu bruņutehnikas vienības (CVRT), droni,...
Lasīt tālākAS vēršas prokuratūrā un gatavo lēmumu par “airBaltic” pamatkapitāla samazināšanu apturēšanu
Nesaņemot atbildes par sabiedrības ieguldīto līdzekļu atgūšanu, APVIENOTAIS SARAKSTS (AS) vēršas prokuratūrā un gatavo Saeimas lēmumu par tālāko darbību ar “airBaltic” pamatkapitāla...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija: vēlētāji būs jāinformē, ja priekšvēlēšanu aģitācijā izmantots mākslīgais intelekts
Priekšvēlēšanu aģitācijā būs jānorāda, ja tās tapšanā izmantots mākslīgais intelekts, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3.septembrī, otrajam lasījumam...
Lasīt tālākLembergs: Ja “Latvijai un Ventspilij” turpinās būt pie varas un es būšu atbalstīts no vēlētāju puses, es to procesu uzraudzīšu
Es jūtos gandarīts, ka varu strādāt piezemētākā režīmā, kādā neesmu dzīvojis 35 gadus, intervijā Ventas Balss sacīja politiķis Aivars Lembergs. “Šī gada maijā bija man svinīgs...
Lasīt tālākZZS aicina valdību un Saeimu lemt par Jelgavas novada domes atlaišanu
Ievērojot politiskās kaislības, kas var aizēnot pašvaldības funkciju izpildi, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) sadarbības partnerus aicinās diskutēt par Jelgavas novada domes atlaišanu. ZZS...
Lasīt tālāk