• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
26/05/2017, Kategorija: Bizness, Ekonomika, Svarīgākais
Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pauž pārliecību, ka neskatoties uz Ārvalstu investīciju padomes Latvijā (ĀIPL) ieteikumu atlikt reformu, tas termiņš nebūtu jāmaina.

Žurnālistiem, komentējot ĀIP ieteikumu atlikt reformu saistībā ar bažām par to kvalitāti, Reizniece – Ozola pauž, ka plānotās nodokļu reformas ieviešanas termiņš nebūtu jāmaina un ieviest reformu paredzēts saskaņā ar iepriekš iecerēto plānu.

Viņa min, ka nākamgad, kad būs Saeimas vēlēšanu gads, pieņemt lēmumus varētu būt ārkārtīgi grūti, piebilstot, ka jo ātrāk reforma tiks ieviesta, jo ātrāk būs sajūtami tās ieguvumi.

Jau vēstīts, ka valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, tomēr par atsevišķiem jautājumiem, piemēram, veselības nozares finansējums, risinājums tiks meklēts līdz šā gada 1.jūnijam.

Darbaspēka nodokļu reformas mērķis ir samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) slogu un palielināt strādājošo iedzīvotāju ienākumus, nosakot zemāku IIN likmi, paaugstinot neapliekamo minimumu, kā arī minimālo algu. Nodokļu politikas reforma padarīs Latviju konkurētspējīgu ar pārējām Baltijas valstīm, pie tam pēc reformas Latvijā būs lielākais IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu starp pārējām Baltijas valstīm.

Nodokļu sloga samazinājumu darbaspēka ienākumiem izjutīs visi valsts iedzīvotāji, iegūstot lielākus neto ienākumus. IIN likmes samazinājums no 23% līdz 20% ienākumiem, kuri nepārsniedz 45 000 eiro gadā, skars visus strādājošos, palielinot to rīcībā esošo ienākumus, kurus varēs izmantot patēriņam, investīcijām vai uzkrājumiem. Arī nodarbinātie ar ienākumiem, kas ir augstāki par 45 000 eiro gadā, iegūs no IIN likmes samazinājuma, jo 23% IIN likme tiks piemērota tikai tiem ienākumiem, kuri pārsniedz minēto slieksni.

Papildus pozitīva ietekme uz strādājošo iedzīvotāju ienākumiem būs IIN neapliekamā minimuma paaugstināšanai, kas visbūtiskāk ietekmēs tieši zemāk atalgoto iedzīvotāju ienākumus, vienlaikus ar diferencētās IIN likmes ieviešanu mazinot ienākumu nevienlīdzību.

Balstoties uz Finanšu ministrijas (FM) nodokļu reformas novērtējumu, vidējā termiņā darba samaksas pieaugums pārsniegs 5%. Darbaspēka nodokļu sloga samazināšana ar pozitīvu ietekmi uz privāto patēriņu vidējā termiņā samazinās arī uzņēmumu izmaksas, palielinot to konkurētspēju un uzlabojot darbaspēka piesaistes iespējas. Tāpat arī darbaspēka izmaksu samazināšanās var stimulēt uzņēmumu investīcijas, atbrīvojot tam papildus pašu līdzekļus.

Paredzētais minimālās mēneša darba algas palielinājums no pašreizējiem 380 uz 430 eiro palielinās iedzīvotāju ienākumus, kā arī mazinās strādājošo ienākumu nevienlīdzību. Vienlaikus arī jāatzīmē, ka minimālās algas paaugstinājums šādā apmērā, ja tas tiek realizēts vienlaikus ar būtisku darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu, nemazinās uzņēmumu ārējo konkurētspēju, kā arī nepasliktinās uzņēmumu finansiālo situāciju, kas īpaši aktuāli ir Latvijas reģionos, kur kopējais darba samaksas līmenis ir ievērojami zemāks.

Nodokļu politikas reforma padarīs darbaspēka izmaksas līdzīgas kā pārējās Baltijas valstīs, pie tam pēc reformas Latvijā būs lielākais IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu starp pārējām Baltijas valstīm.

Tā, piemēram, Igaunijā minimālā mēneša darba alga pašreiz ir būtiski augstāka nekā Latvijā un Lietuvā (2017. gadā Igaunijā tā ir 470 eiro mēnesī, bet Latvijā un Lietuvā – 380 eiro mēnesī). Pēc reformas Latvijā tā būs 430 eiro mēnesī, kas ir būtiski augstāka kā Lietuvā, bet joprojām zemāka kā Igaunijā. Arī Latvijā noteiktā IIN pamatlikme, kas pašreiz ir 23%, tiks pielīdzināta Igaunijā noteiktajai – 20% (Lietuvā tā ir 15%).

Tāpat ar IIN neapliekamais minimums tiks tuvināts pārējo Baltijas valstu līmenim (Igaunijā 2017. gadā tas ir 180 eiro mēnesī, bet no 2018.gada to plānots diferencēt no 0-500 eiro mēnesī atkarībā no ienākumu līmeņa, Lietuvā – 2017. gadā neapliekamais minimums ir noteikts 0-310 eiro mēnesī, ko arī piemēro atkarībā no ienākuma līmeņa, bet Latvijā 2017. gadā tas ir 60-115 eiro mēnesī (tāpat piemēro atkarībā no ienākuma līmeņa), bet pēc reformas to plānots paaugstināt uz 0-250 eiro mēnesī.

Tāpat nodokļu politikas pamatnostādņu apstiprināšana nodrošinātu to, ka nodokļu sistēma būtu prognozējama līdz 2021. gadam.

Foto: Finanšu ministrija

933 skatījumi




Video

LBAS piedāvā četrus rīcības virzienus atbalsta pilnveidošanai vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni

04/04/2025

2025. gada 2. aprīlī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā tika skatīts Labklājības ministrijas ziņojums par pētījumu...

Lasīt tālāk
Video

Rīgā pie Olimpiskā centra būs piemineklis hokeja leģendai Kārlim Skrastiņam

04/04/2025

Rīgas domes Pieminekļu padome ir atbalstījusi pieminekļa “Dzelzs vīrs”, kas veltīts hokejistam Kārlim Skrastiņam, tālāku virzību. Rīgas pašvaldība plāno ieguldīt 115 000 eiro piemiņas...

Lasīt tālāk
Video

Brīvdienās gaidāms sniegs un brāzmains vējš

04/04/2025

Lai arī aizvadītās dienas bija saulainas un pavasarīgi siltas, turpmākajās dienās laika apstākļi strauji mainīsies - valsts teritorijā ieplūdīs krietni aukstāka gaisa masa un sestdien...

Lasīt tālāk
Video

Pagarina Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu Latvijā

03/04/2025

Aizliegums patēriņam Latvijā ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas būs spēkā vēl gadu, paredz ceturtdien, 3.aprīlī, Saeimā galīgajā lasījumā...

Lasīt tālāk
Video

Apstrādes rūpniecība palielinās jau trešo mēnesi pēc kārtas, februārī sasniedzot 4,1% izaugsmi

03/04/2025

Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada februārī pieauga par 4,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi pieauguši jau trešo mēnesi pēc kārtas, turklāt pieaugums...

Lasīt tālāk
Video

Saeima konceptuāli atbalsta Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas

03/04/2025

Saeima ceturtdien, 3.aprīlī, konceptuāli atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no dalības konvencijā par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas...

Lasīt tālāk
Video

Valsts policija noliktavās Rīgā un Ogrē uziet vairāk nekā 43 miljonus nelegālo cigarešu

02/04/2025

Šā gada martā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes likumsargi, cīnoties pret nelikumīgu akcīzes preču apriti, noliktavās Rīgā un Ogrē konstatēja kopumā...

Lasīt tālāk
Video

Paredz īsākus termiņus iestāžu atbildēm uz iedzīvotāju iesniegumiem

02/04/2025

Lai mazinātu birokrātiju iedzīvotāju saziņā ar iestādēm, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 2. aprīlī, konceptuāli atbalstīja rosinātās izmaiņas Iesniegumu...

Lasīt tālāk
Video

Valsts kontrole: Ostu attīstības fondā no 2019. līdz 2023. gadam vismaz 161 770 EUR izmantoti neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski

02/04/2025

Valsts kontrole lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski. Lielākā daļa...

Lasīt tālāk
Video

Armandu Ruku pārvēl uz vēl vienu termiņu Valsts policijas priekšnieka amatā

01/04/2025

Otrdien, 1. aprīlī, Ministru kabinets izdeva rīkojumu par Valsts policijas priekšnieka ģenerāļa Armanda Ruka termiņa pagarināšanu Valsts policijas priekšnieka amatā uz pieciem gadiem –...

Lasīt tālāk