Rīgas domes satiksmes departaments bez konkursa izvēlas bruģa ražotāju
Rīgas pašvaldība kopš jūlija drudžaini maina ielas segumu astoņās ielās pilsētas centrā. Uz ietvēm pelēko bruģi aizstājot ar gaišākām, lielākām betona plāksnēm. Tās būšot skaistākas un ziemā mazāk slīdēšot. Ietvēm nepieciešams ap 50 000 kvadrātmetru bruģa, konkurss par tā iepirkšanu nav sludināts. Bruģis jāsagādā būvfirmām, kas maina ielas segumu. Ielu rekonstrukciju projekti sagatavoti tā, ka visiem būvniekiem bruģis jāpērk no viena ražotāja. Rīgas domes Satiksmes departaments un projektētājs liedzas, ka būtu lobējuši konkrēto firmu. Citi bruģa ražotāji paši esot vainīgi, ka nav laikus pielāgojuši savas iekārtas Rīgas bruģa prasībām, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Tīši vai nejauši, bet Rīgas Satiksmes departamentā atklāta ģeniāla shēma, kā apiet konkursus. Atslēgas figūra tajā ir arhitekts ar vīziju, kāds produkts pasūtītājam jānopērk.
Šoruden Rīgas centrā notiek plaši ielu remonti. 12 miljonu vērtos darbus veic piecas firmas, kas lej jaunu asfaltu uz brauktuvēm un liek bruģi uz ietvēm.
Šoreiz ielu remonti ir īpaši ar apjomu un steigu. Darbi kopš jūlija beigām vienlaikus notiek astoņās ielās. Pa ietvēm vienlaikus staigā gājēji un rosās strādnieki. Veco, pelēko betona bruģi ņem nost, tā vietā liekot lielākas gaišākas betona bruģa plāksnes ar raupjāku virsmu. Rīgas domes Satiksmes departamentā skaidro, kas tas ir rīdzinieku interesēs – ziemās tās neslīdēšot un skats būšot labāks.
RD Satiksmes departamenta Būvniecības pārvaldes priekšnieks Edmunds Valpēters skaidro: “Tika izsludināts konkurss par projektēšanu, vinnēja projektētājs un viņam arī bija prasība piesaistīt ainavu arhitektus, kas vairāk piestrādātu pie dizaina elementiem. Šis lielais bruģis tika akceptēts, jo tas ir diezgan populārs visā Eiropā, likt šīs te lielās plāksnes, jo tas tomēr uzlabo ērtības gājējiem, vides pieejamību un tamlīdzīgi.”
Jaunais bruģis jāieklāj 50 tūkstošos kvadrātmetru. Tas ir ļoti liels pasūtījums ražotājiem. Latvijā ir desmitiem betona bruģa ražotāju, taču projekta prasības konkurenci izslēdz. Bruģim jābūt ar raupju virsmu. To panāk ražošanas procesā, pusgatavo klucīša virsmu skalojot, kamēr uz virsmas paliek lielāki akmentiņi. Šādu bruģi Latvijā var piedāvāt divas firmas. Savukārt pieprasītos bruģa izmērus ražo tikai viena.
Bruģi Barons 8 ražo kompānija Brikers Latvija. Zīmīgais nosaukums izvēlēts, jo tas radīts īpaši Krišjāņa Barona ielas bruģēšanai. Arī citi betona bruģakmeņi projektā atbilst Brikers katalogam.
Satiksmes departamenta Būvniecības pārvaldes priekšnieks Valpēters noliedz, ka projekts būtu rakstīts vienai firmai. Tādu varot piegādāt daudzi ražotāji, ja atbilstoši piemērotu ražošanas iekārtas.
“Mums nav speciāli teiksim, mēs speciāli nepētījām, cik šie piegādātāji ir. Ņemot vērā mūsu apjomu ir skaidrs, ka šis te bruģis nav kaut kas ļoti ekskluzīvs, vai tamlīdzīgi, tātad jebkurā brīdī var šo te formu iegādāties izgatavot un šo te bruģi saražot,” pauž Valpēters.
Satiksmes departamentā apgalvo, ka par izvēlēto bruģi bijis zināms jau jūnijā. Neviens ražotājs par iecerētā bruģa parametriem neesot īpaši informēts. Tas būtu bijis jādara būvniekiem, jo pēc līguma noslēgšanas viņiem jāmeklē materiāli, ar ko izpildīt pasūtījumu. Iekārtas ar ko var saražot īpašo bruģi ar skaloto virmu ir arī uzņēmumam Ventbetons. Taču firma par pieprasījumu uzzinājusi tikai jūlijā un nevarēja pagūt sagatavot vajadzīgās formas.
“Tur jau tā interesanti. Tur pašā pēdējā brīdī paprasīja cenu piedāvājumu tādai produkcijai, kur formas mums nebija. Lai īpašu formu, tur vismaz trīs mēneši. Tur bija mēneša laikā jāiedod cena un forma. Vācieši var izgatavot trīs mēnešu laikā šo te formu. Septembra beigas, mēs varētu uzsākt ražot tikai,” norāda SIA Ventbetons pārstāvis.
Projektu, kurā pieprasīts tieši firmas Brikers bruģis, gatavoja projektētāju uzņēmums BRD projekti. Galvenais projektētājs Jānis Bidzāns liedzas, ka projekts dotu priekšrocības vienai firmai.
“Diemžēl tā ir, ka es nedrīkstu pat norādīt projektā, ka tieši tāds vai šāds ražojums. Es varu pateikt tikai ģeometrija, krāsa. Viss.
Bet jūs trāpījāt vienam ražotājam, kam tā ir medusmaize, pilnīgi nejauša biznesa veiksme (…) Es neesmu tas, kurš rasējumā zīmē izmērus. Es vadu procesu, lai viņš aizietu, procesu, lai saskaņotos, tad man jāprasa arhitektei,” norāda Bidzāns.
“Barona ielā ir izmantots tāds bruģītis. Kāpēc lai mēs neizmantotu to vēl kaut kur, ja atzīstam par labu esam. Un mēs skatāmies – ā šim ražotājam ir vēl kaut kāds piedāvājums, ko mēs varam izmantot,” min arhitekte Dace Cauka.
Uzņēmums Brikers ir no lielākajiem bruģa ražotājiem Latvijā. Firmas bruģis Rīgā ir Spīķeru kvartālos un Krastmalas promenādē. Arī kritizētajos Barona ielas pārbūves darbos daudzviet izmantoti viņu ražojumi.
SIA Brikers Latvija uzstāj, ka neko nezina par Rīgas pašvaldības projektiem, jo sadarbojas tikai ar būvniekiem. Rīgai domātais bruģis esot niecīga daļa no viņu apgrozījuma.
“Nevaram atbildēt un neesam informēti par visu Rīgas ielu seguma atjaunošanas darbiem un projektiem. Mūsu uzņēmums izpilda konkrētus būvnieku pasūtījumus, jo strādājam pa tiešo ar būvniekiem, kuri novērtē mūsu ražošanas jaudas iespējas, produkcijas plašo klāstu, kvalitāti, arī garantijas. Esam lielākais betona izstrādājumu ražotājs Baltijā. Mums nav līgumattiecību nedz ar Rīgas, nedz citām pašvaldībām vai pašvaldības institūcijām.”
SIA Brikers Latvija valdes priekšsēdētājs Eduards Cīrulis norāda, ka augustā bruģa ražotne salūza. Tā kā bruģi citur nopirkt nevar, drudžainā Rīgas bruģēšana gandrīz divas nedēļas pierima. Satiksmes departamenta lēmums likt bruģi, ko var saražot tikai viena rūpnīca, ir viens no iemesliem, kāpēc ielu remonti Rīgā ievelkušies.
Rīgas domes satiksmes departamenta prasība ielu remontos izmantot bruģi, ko ražo tikai viena firma, ir pretrunā ar iepirkumu likumu, kas aizliedz valsts un pašvaldību pasūtījumos ar īpašiem nosacījumiem dot priekšrocības vienam pretendentam.
Foto: Rīgas dome
Vēl par tēmu:
Trešo valstu pilsoņiem bez vīzas vai uzturēšanās atļaujas pirms ieceļošanas Latvijā būs jānorāda ziņas par sevi
Trešo valstu pilsoņiem, kuriem nav Latvijā izsniegta vīza vai uzturēšanās atļauja, pirms ieceļošanas Latvijā būs jāsniedz konkrētas ziņas par sevi, radiniekiem un ceļojuma mērķi....
Lasīt tālākRīgā pie Olimpiskā centra būs piemineklis hokeja leģendai Kārlim Skrastiņam
Rīgas domes Pieminekļu padome ir atbalstījusi pieminekļa “Dzelzs vīrs”, kas veltīts hokejistam Kārlim Skrastiņam, tālāku virzību. Rīgas pašvaldība plāno ieguldīt 115 000 eiro piemiņas...
Lasīt tālākBrīvdienās gaidāms sniegs un brāzmains vējš
Lai arī aizvadītās dienas bija saulainas un pavasarīgi siltas, turpmākajās dienās laika apstākļi strauji mainīsies - valsts teritorijā ieplūdīs krietni aukstāka gaisa masa un sestdien...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas
Saeima ceturtdien, 3.aprīlī, konceptuāli atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no dalības konvencijā par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas...
Lasīt tālākValsts policija noliktavās Rīgā un Ogrē uziet vairāk nekā 43 miljonus nelegālo cigarešu
Šā gada martā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes likumsargi, cīnoties pret nelikumīgu akcīzes preču apriti, noliktavās Rīgā un Ogrē konstatēja kopumā...
Lasīt tālākArmandu Ruku pārvēl uz vēl vienu termiņu Valsts policijas priekšnieka amatā
Otrdien, 1. aprīlī, Ministru kabinets izdeva rīkojumu par Valsts policijas priekšnieka ģenerāļa Armanda Ruka termiņa pagarināšanu Valsts policijas priekšnieka amatā uz pieciem gadiem –...
Lasīt tālākLatvijas Restorānu biedrība aicina samazināt svētku dienu skaitu Latvijā
Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir vērsusies pie Latvijas Republikas Saeimas frakcijām un atbildīgajām komisijām, aicinot pārskatīt un samazināt valstī noteikto svētku dienu skaitu. Biedrība...
Lasīt tālākLatvija iegādāsies pretgaisa aizsardzības sistēmas “RBS-70 NG”
Aizsardzības ministrija informē, ka Nacionālie bruņotie spēki ir iesnieguši pasūtījumu Zviedrijas uzņēmumam “Saab Dynamics AB” par tuvās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmu...
Lasīt tālākNedēļas pirmā puse būs silta, bet nedēļas izskaņā laiks kļūs auksts un vietām snigs
Aizvadītā nedēļa noslēdzās ar īpaši pavasarīgu laiku - sestdien, 29. martā, piecās novērojumu stacijās tika pārspēti šī datuma siltuma rekordi, bet vienā rekords tika atkārtots....
Lasīt tālāk40 % Latvijas iedzīvotāju mostas noguruši – eksperti skaidro, kāpēc tā
Jaunākajā globālajā IKEA pētījumā par miegu secināts, ka 4 no katriem 10 Latvijas iedzīvotājiem ir miega mīļi – viņi labprāt atsakās no pasākumiem un citām vakara aktivitātēm,...
Lasīt tālāk