Rimšēvičs: “Latvijas Krājbankas” dienas ir skaitītas
Latvijas Krājbankas darbības dienas ir skaitītas, tā Latvijas radio raidījumā Krustpunktā sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Intervijā Latvijas Bankas prezidents gan to neapgalvoja, bet sacīja pieļāvuma formā: „tā izskatās – krājbankas darbība ir cauri”. Pēc viņa domām, tas notiks līdz gada beigām. Viņš apgalvoja, ka informācija saņemta vēlu pirmdienas vakarā, taču nekādas sīkākas informācijas par to, kas bankā noticis viņam neesot. „Izskatās, ka līdzekļi ieķīlāti, bet neesam redzējuši dokumentus kam, šī nauda pašlaik nav pieejama,” stāstīja I. Rimšēvičs. Viņš atzina, ka ikdienas bankas darbības ir redzamas un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) seko līdzi, tomēr ir lietas, kuras parādās vēlāk, piemēram, bilancē nevarot redzēt, vai kaut kas ir ieķīlāts.
I. Rimšēvičs, mierinot iedzīvotājus, sacīja, ka Latvijas Krājbanka „nav sistēmiska banka” un tās slēgšana neraisīs domino efektu, no kā varētu ciest visa banku sistēma Latvijā. Viņaprāt, galvenais valdības uzdevumus pietiekami ātri pieņemt lēmumus, kā rīkoties, iecelt bankas administratoru. „Šis gadījums būs pirmais, kad Latvijas vēsturē tiks iedarbināts noguldījumu aizsardzības fonds, tāpēc cilvēkiem nevajadzētu satraukties,” klāstīja I. Rimšēvičs, „krājbankas saistība ar citām bankām neliela, visticamāk, cilvēki savu naudu dabūs pietiekami ātri. Neredzam neko dramatisku, protams, tās ir neērtības cilvēkiem. Ceru, ka FKTK rūpēsies, lai cilvēki saņemtu naudu jau tuvākajās dienās.” Garantiju fondu finansē bankas, taču gadījumā, ja tajā nepietiks naudas, varētu iesaistīties valsts.
Attiecībā par uzņēmumiem, kuru nauda ir krājbankas kontos, I. Rimšēvičs sacīja: jāskatās likumā, kā arī tas būs atkarīgs no tā, ko noteiks administrators jeb bankas likvidators. Visticamāk, uzņēmumi saņems, kad tiks pārdoti bankas aktīvi. Viņa rīcībā arī nebija informācijas, cik liels iztrūkums pašlaik ir Latvijas Krājbankā.
„Šī situācija nedraud banku sistēmai nekādā gadījumā – Latvijas banku sistēma ir stabilākā Eiropā,” šādu pārliecību pauda Latvijas Bankas prezidents. Uz kāda klausītāja jautājumu: kā tas var būt, ka stabilākā sistēma, bet mana naudiņa ir „tu-tū”, I. Rimšēvičs teica: svarīgi saprast, ka šoreiz nauda nav „tu-tū”.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk