Rindā pēc kājām, acīm un rokām
Rindā, lai saņemtu rokas, kājas protēzi, ortopēdiskos apavus, ratiņkrēslu vai acu protēzi, gaida arī cilvēki, kuriem ir likumā noteiktas tiesības saņemt šos palīglīdzekļus steidzamības kārtā, – bērni un cilvēki ar pirmreizēji noteiktu invaliditāti.
Rindā pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem reģistrēti vairāk nekā 10 000 cilvēku ar invaliditāti, rindas garums audzis visus pēdējos gadus nepietiekamā finansējuma dēļ. Labklājības ministrija aplēsusi, ka katru gadu tehnisko palīglīdzekļu finansējumam jābūt vismaz 4,5 miljonu latu apmērā, lai dzēstu rindas un attīstītu sistēmu. Reāli nākamgad paredzētais finansējums ir tikai 2,03 miljoni latu.
Jautājums par tehnisko palīglīdzekļu pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti sabiedrības uzmanības lokā ir vairākus gadus, pirms dažām nedēļām tas tika skatīts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, šonedēļ – Invalīdu nacionālajā lietu padomē. Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Ineta Pikše stāsta, ka bāzes jeb pamata finansējums tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanai visu laiku ir nepietiekams.
Vienīgais gads, kad izdevies būtiskāk samazināt rindas, bija 2009. gads, jo iepriekšējā gadā bija piešķirts pēdējos gados rekordliels finansējums, proti, 3,44 miljoni latu. Tas ļāva samazināt rindas garumu no vairāk nekā 7000 cilvēku līdz 2000. LM dati liecina, ka 2009. un 2010. gadā finansējums bija tikai nedaudz virs viena miljona latu, un, lai gan 2011. gadā tas sasniedza 2,69 miljonus latu, rinda tikai turpināja pagarināties, un šā gada sākumā tajā tehniskos palīglīdzekļus gaidīja jau 10 654 cilvēki.
«Lielākā problēma ir tā, ka nevienu gadu bāzes finansējums šim mērķim nav ticis palielināts,» atzina I. Pikše. Bāzes finansējums ir pamats, taču, ja tas ik gadu paliek iepriekšējā līmenī, tas nozīmē, ka risināt tehnisko palīglīdzekļu pieejamības problēmu praktiski nav iespējams, – cik cilvēkiem izsniedz, piemēram, ortopēdiskos apavus, tikpat daudziem tie atkal ir nepieciešami. Katru gadu gan tehniskajiem palīglīdzekļiem ar Saeimas vai valdības lēmumu tiek piešķirti papildu līdzekļi, taču, kā norāda eksperte, rindas ar to nodzēst nevar. Pēc LM aplēsēm, lai rindas likvidētu, nepieciešami vismaz 4,5 miljoni latu katru gadu.
Raksturojot rindu, precīzāk – datus par to, pēc kādiem palīglīdzekļiem ir vislielākais pieprasījums, I. Pikše saka: tie ir personiskās pārvietošanās līdzekļi – ratiņkrēsli, aktivitāšu krēsli – un ortopēdiskie apavi. Piemēram, rindā pēc ratiņkrēsla gaida vairāk nekā 2000 cilvēku, bet speciālie apavi nepieciešami vairāk nekā 1000 cilvēkiem. Situācijas traģiskumu ataino steidzamības kārtas rinda, kurai vispār nevajadzētu būt, jo šiem cilvēkiem tehniskie palīglīdzekļi saskaņā ar likumu jāpiešķir steidzamības kārtā, negaidot nekādās rindās. «Tas ir ļoti slikts rādītājs, ka bērni un cilvēki ar tikko kā noteiktu invaliditāti gaida rindā,» secina I. Pikše. Piemēram, ratiņkrēsls steidzamības kārtā nepieciešams 547 no rindā gaidošiem. Arī uz tiflotehniku neredzīgajiem steidzamības rindā gaida 188 cilvēki, bet uz surdotehniku nedzirdīgajiem – 73. LM gatavo dokumentu par tehnisko palīglīdzekļu sistēmas attīstību (laika periodam līdz 2019. gadam), un tajā viens no punktiem ir nosacījums, ka jāpalielina finansējums šo tehnisko palīglīdzekļu iegādei. Jebkurš cits punkts, kas šajā attīstības koncepcijā ietverts, praktiski ir risinājums tikai tad, ja tehniskos palīglīdzekļus adekvāti finansē, piemēram, jāiegādājas modernāki palīglīdzekļi, piemērojot tos konkrēti katra cilvēka individuālajām vajadzībām, jānodrošina tehnisko palīglīdzekļu pieejamība reģionos. Cilvēki ar invaliditāti vēlētos, lai tuvāk dzīvesvietai viņiem būtu pieejamas konsultācijas.
***
Tehniskie palīglīdzekļi
Cik cilvēku ar invaliditāti gaida rindā pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem?
Cilvēki ar kustību traucējumiem 4614
Cilvēki ar redzes traucējumiem (tiflotehnika) 2780
Cilvēki ir dzirdes traucējumiem (surdotehnika) 3260
Cilvēki ar kustību traucējumiem, kuri gaida:
Protēzes 214
Ortozes 453
Ortopēdiskos apavus 1096
Personiskos pārvietošanās līdzekļus (ratiņkrēslus) 2013, no tiem steidzamības kārtā 547
Personiskās aprūpes līdzekļus 838
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Latvijas Pasts atsāk sūtījumu plūsmu ar Kanādu
Kanādas pasta operators Canada Post no 23. decembra atjaunos starptautisko pasta sūtījumu pieņemšanu un piegādes adresātiem. Lai gan Kanādas uzņēmuma un tā streikojošo darbinieku sarunas...
Lasīt tālākKatram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam ir Ziemassvētku džemperis
Ziemassvētku laiks ir apvīts ar dažādām tradīcijām, kas gadu gaitā ir attīstījušās, vienai valstij no otras pārņemot dažādas ieražas. Viena no nesenākajām tradīcijām Rietumvalstīs...
Lasīt tālākPuse iedzīvotāju uzskata, ka pirmā rotātā Ziemassvētku eglīte bijusi Rīgā
Tradīcija rotāt Ziemassvētku eglīti ir populāra daudzviet pasaulē, taču joprojām nav vienprātības par to, kurā pilsētā bijusi pirmā izpušķotā svētku egle. Šo godu sev piedēvē vairākas...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļai Latvijas iedzīvotāju izdevumi par pārtiku ir būtiski pieauguši
Baltijas valstu iedzīvotāji patlaban izjūt būtisku pārtikas sadārdzināšanos – 31 % Latvijā, 33 % Igaunijā un 26 % Lietuvā atklāj, ka cenu kāpuma dēļ var atļauties mazāk pārtikas...
Lasīt tālākVeselības aprūpe krīzes priekšvakarā: LĀB aicina rīkoties
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) vērsusies pie Ministru prezidentes, finanču ministra, veselības ministra, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja...
Lasīt tālākLabdarības maratonā “Dod pieci!” saziedoti 138 715 eiro
Sabiedrisko mediju labdarības maratonā „Dod pieci” aizrit otrā diennakts, un līdz svētdienas, 15. decembra, plkst. 18.00 kopā saziedoti 138 715 eiro. Visi labdarības maratonā iegūtie līdzekļi...
Lasīt tālākAptauja: 40 % Latvijas iedzīvotāju jūtas vientuļi; visvientuļāk jūtas sievietes, jaunieši un rīdzinieki
Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktās aptaujas dati liecina, ka 40 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā jutušies vientuļi. Vientulība visvairāk...
Lasīt tālākTiesībsargs: Sabiedrībai ir tiesības zināt par Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijas pieņemto lēmumu
Sabiedrībai ir tiesības zināt par Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijas pieņemto lēmumu, kurā vērtēta ārsta rīcība. Komisijai vajadzēja vērtēt konkrētā jautājuma nozīmīgumu...
Lasīt tālākSaeima pieņem Tieslietu akadēmijas likumu
Lai veicinātu efektīvu un profesionālu tiesu varas īstenošanu, nodrošinot ilgtspējīgu mācību sistēmu tieslietu jomā, Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, pieņēma jaunu likumu, ar ko iecerēts...
Lasīt tālākTurpmāk pārtikas pakas tiks piešķirtas tikai trūcīgajiem un tiem, kas nonākuši krīzes situācijās
No 2025. gada 1. janvāra Eiropas Savienības atbalsts tiks mērķēts uz sociāli vismazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām un tiks mainīts pārtikas atbalsta apjoms. To joprojām varēs saņemt...
Lasīt tālāk