Rūpniecības temps eirozonas krīzes ietekmē Latvijā samazināsies
Rūpniecības izlaides gada pieaugumu temps ir krities līdz 3,1%, taču uz citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu fona tas joprojām ir viens no augstākajiem rādītājiem, norāda Finanšu ministrija.
Ražošanas apjomi Latvijā oktobrī kopumā samazinājušies par 0,3% (sezonāli izlīdzināti dati, salīdzināmajās cenās), ko galvenokārt ietekmēja kritums elektroenerģijas un gāzes apgādē. Savukārt apstrādes rūpniecība mēneša laikā ir pieaugusi par 0,3%.
Nozīmīgais ES valstu īpatsvars mūsu eksporta partnervalstu vidū kopā ar pēckrīzes periodā lēni augošo iekšējo pieprasījumu padara mūs ļoti atkarīgus no situācijas attīstības Eiropā. Diemžēl jāsecina, ka pieprasījuma samazinājums ir skāris arī lielu daļu mūsu galveno eksporta partnervalstu un eirozonas krīzes atstāj arvien jūtamāku ietekmi arī uz Latvijas rūpniecību, kuras balsts ir eksporta produkcija.
Jaunākie ražošanas dati atklāj, ka izaugsmi gada griezumā oktobrī uztur metālu un citu transporta līdzekļu ražošana, kā arī iekārtu ražošana, un nozīmīgu ieguldījumu sniedz arī pārtikas, ķīmijas un farmācijas produktu ražošanas pieaugums. Taču kopējais gada rūpniecības izaugsmes temps turpina samazināties, jo minēto nozaru izaugsme nav tik spēcīga, lai kompensētu ražošanas apjomu stagnāciju un pat sarukumu kokapstrādes un gatavo metālizstrādājumu nozarēs, kuras vēl šā gada pirmajā pusē veidoja lielu daļa kopējā ražošanas pieauguma. Izlaides apjoms kokapstrādes un gatavo metālizstrādājumu nozarēs šā gada oktobrī ir bijis attiecīgi par 1,4% un 3,2% mazāks nekā 2011. gada oktobrī.
Arī turpmākajos mēnešos ir paredzama ražošanas attīstības tempu palēnināšanās eirozonas krīzes ietekmē. Lai gan 27 ES valstīs novembrī ražotāju situācijas novērtējumi ir nedaudz uzlabojušies, tie saglabājas līmenī, kas signalizē par ražošanas sašaurināšanu. Un, lai gan Latvijas ražotāju konfidences rādītājs kopumā saglabājas nemainīgs, oktobrī atsevišķi tā rādītāji ir pasliktinājušies – uzlabojoties pasūtījumu rādītājam, vienlaikus samazinājies sagaidāmās produkcijas apjoms.
Prognozējams, ka gada pēdējos mēnešos Latvijas rūpniecības izlaides apjoma pieaugums gada griezumā būs 3-4% apmērā.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk