Rūpnieciski ražotas jeb moduļu mājas – paliekošs nākotnes risinājums vai tikai modes tendence?
Rūpnieciski ražotas mājas mūsdienās kļūst aizvien populārāka izvēle tiem, kuri izlēmuši būvēt savu privātmāju, un arī Luminor bankas celtniecības kredīti lielākoties tiek izsniegti tieši šādu māju būvniecībai. Šāds risinājums bieži vien ir ātrāks, ērtāks un reizēm lētāks variants nekā tradicionāli būvēta mūra māja. Tajā pašā laikā šis mājokļu tips citiem raisa šaubas, kas galvenokārt balstās uz informācijas trūkumu – vai māja ir kvalitatīva, vai banka šādai mājai piešķirs hipotekāro kredītu un vai ilgtermiņā tā būs tikpat laba kā tradicionāli būvēta mūra māja. To, kādi ir rūpnieciski ražotas koka mājas plusi un mīnusi, skaidro Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.
Ātra un kvalitatīva būvniecība
Rūpnieciski ražotām mājām piemīt daudzi plusi, un viens no galvenajiem noteikti ir īsāks būvniecības periods. “Tradicionālas mūra mājas būvniecība aizņems vismaz 9 mēnešus vai var ilgt pat vairāku gadu garumā. Ir jārēķinās, ka būvniecības ilgums var arī aizkavēties dažādu iemeslu dēļ, piemēram, laikapstākļi, izejmateriālu vai meistaru trūkums, kā arī cenu kāpums,” norāda Kaspars Sausais.
Savukārt rūpnieciski ražotām jeb moduļu mājām ir vienkāršāka būvniecība. Tas skaidrojams ar to, ka māja tiek saražota rūpnīcā, un šo procesu neietekmē laikapstākļi – ne lietus, ne sniegs vai sals. Kad māja ir gatava, tad tās uzstādīšana uz jau sagatavotiem pamatiem aizņem relatīvi īsu laika posmu – no divām līdz četrām nedēļām.
Prognozējamākas būvniecības izmaksas
Vēl viens rūpnieciski ražotu māju ieguvums ir lielākoties fiksētās izmaksas un tādēļ arī vienkāršots kreditēšanas process. Iegādājoties moduļu māju, nav jādomā par meistaru piemeklēšanu katram būvniecības posmam un arī pašam nav jākļūst par būvniecības projekta vadītāju, jo viss jau ir sagatavots. Lai arī pastāv dažādi gadījumi un vienošanās ar ražotāju par apdares līmeni, tomēr lielākie ražotāji piedāvā arī mājokļus ar pilnu iekšējo apdari. Tas būtiski ietekmē ne vien būvniecības ilgumu, bet arī izmaksas.
Iegādājoties šādu mājokli, tiek slēgts līgums un cena parasti tiek fiksēta līguma slēgšanas brīdī. “Tomēr, lai gan dažreiz moduļu māja tiešām var būt lētāka par tradicionāli būvētu privātmāju, visbiežāk tomēr abu mājokļu veidu izmaksas būtiski neatšķiras. Šobrīd tās ir ap 1600 – 1800 eiro par kvadrātmetru,” piebilst bankas eksperts.
Energoefektivitāte un dizaina iespējas
Tiem, kas domā par mazāku enerģijas patēriņu un ilgtspēju, patiks arī rūpnieciski ražoto koka māju energoefektivitātes rādītāji. Mājas pieejamas, piemēram, ar bezšuvju konstrukcijām, mūsdienīgiem siltinājuma materiāliem un atjaunīgās enerģijas risinājumiem, kas ļauj ekonomēt energoresursus. Tāpat rūpnieciski ražota māja, lai gan veidota pēc jau gatava modeļa, ir daudzos gadījumos arī pielāgojama katra pircēja vēlmēm, tāpēc to iespējams papildināt ar dažādiem energoefektīviem risinājumiem, lai tā pasīvi izmantotu dabas resursus, piemēram, saules sniegto siltumu.
Lai gan moduļu māja var asociēties ar to, ka tā ir gatava, fiksēta un nepielāgojama, tā nebūt nav – tās dizainu lielā mērā var pielāgot savai gaumei, izvēloties dažādas krāsas un materiālus gan iekštelpās, gan mājas ārpusē. Turklāt vairāki ražotāji piedāvā arī iespēju pielāgot mājas plānojumu. Būtisks ir faktors, ka moduļu māju projektus ir iespējams apskatīt arī dzīvē, tādējādi ir iespēja labāk novērtēt mājokļa atbilstību mājsaimniecības vajadzībām.
Vēl par tēmu:
Latvijas Restorānu biedrība aicina samazināt svētku dienu skaitu Latvijā
Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir vērsusies pie Latvijas Republikas Saeimas frakcijām un atbildīgajām komisijām, aicinot pārskatīt un samazināt valstī noteikto svētku dienu skaitu. Biedrība...
Lasīt tālākRīgas lidosta vasarā piedāvās plašāko galamērķu tīklu Baltijā
Vasaras lidojumu sezonā, kas sāksies šajā nedēļas nogalē līdz ar pāreju uz vasaras laiku, Rīgas lidosta piedāvās plašāko galamērķu klāstu Baltijā – gandrīz simts tiešo lidojumu...
Lasīt tālākRīgā sākas āra kafejnīcu sezona
Ceturtdien, 27. martā, Rīgā oficiāli sākas āra kafejnīcu sezona. Šogad āra kafejnīcu darbībai pašvaldībā jau saņemts 251 pieteikums un izsniegtas 138 atļaujas. Ņemot vērā, ka...
Lasīt tālāk“Lidl” apņemas saglabāt nemainīgas cenas vairākiem simtiem produktu
“Lidl” jau atkal apliecina savu apņemšanos klientiem nodrošināt ikdienā nepieciešamos produktus par vislabākajām cenām. Kamēr citi plāno cenu pieaugumu, “Lidl” iestājas par patērētāju...
Lasīt tālākIedzīvotāju vairākums atbalsta vēja enerģijas attīstību Latvijā
Vēja enerģija ir viens no perspektīvākajiem risinājumiem Latvijas enerģētiskajai neatkarībai un klimata neitralitātei, un Latvijas iedzīvotāju vidū kopumā ir vērojams atbalsts tās izmantošanai....
Lasīt tālāk20 gadu laikā spēļu zāļu skaits Latvijā samazinājies par vairāk nekā 70%
Kopš 2005. gada azartspēļu zāļu skaits Latvijā ir sarucis par vairāk nekā 70% – 2005. gadā Latvijā bija 636 zāles, bet 2025. gada martā – 174. Spēļu zāļu skaits turpinās sarukt...
Lasīt tālākMazo un vidējo uzņēmēju vidū lielākie optimisti Lietuvā, skeptiskākie – Igaunijā
Mazo un vidējo uzņēmēju aptauja Baltic Business Outlook, ko SEB banka Baltijas valstīs veic kopš 2014. gada, atklāj būtiskas atšķirības uzņēmēju attieksmē ekonomiski strauji augošajā...
Lasīt tālākAšeradens: Latvija atbalsta jaunu ES aizsardzības finansēšanas modeli
Ceturtdien, 20. martā, finanšu ministrs Arvils Ašeradens iepazīšanās vizītē tikās ar Vācijas vēstnieci Latvijā Gudrunu Maslohu (Gudrun Masloch). Viņi pārrunāja ģeopolitiskās norises,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis februārī bez būtiskām izmaiņām
2025. gada februārī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,3 %, un kopš janvāra tas ir pieaudzis par 0,1 procentpunktu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākPatiesības brīdis valdībai: birokrātija un tēriņi vai nauda valsts aizsardzībai?
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav...
Lasīt tālāk