• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed

Sašķidrinātās gāzes termināļa projekts jūrā pie Saulkrastiem no privātas iniciatīvas pāris gadu laikā kļuvis par politisku cīņas lauku. Nākamgad valdībai vajadzēs lemt, vai projektam piešķirt nacionālo interešu objekta statusu. Tā galvenais politiskais atbalstītājs ir Jaunā konservatīvā partija (JKP), un tas var kļūt par galveno iemeslu projekta izbrāķēšanai, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Pirms četriem gadiem Saulkrastu novada dome vienprātīgi lēma atbalstīt sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Skultes ostā. Šopavasar pašvaldības deputāti savu atbalstu atsauca.

Plānots, ka terminālis atradīsies 2,5 kilometrus no krasta uz peldošas platformas. Tur piestās sašķidrinātās gāzes piegādes kuģi. Četru līdz sešu dienu laikā viena kuģa kravu pārvērtīs gāzē un pa 36 kilometrus garu cauruļvadu nogādās Inčukalna krātuvē. Projekts skars 772 īpašumus.

Pagājušajā vasarā Skultes termināļa attīstītāji ideju prezentēja iedzīvotājiem. Cilvēkus uztrauca piesārņojums, tas, kā būvniecība ietekmēs viņu īpašumus. Jautājumu bija daudz, skaidru atbilžu pietrūka. Tās solīja pēc ietekmes uz vidi novērtējuma, kas būs gatavs pēc vairākiem mēnešiem. Pašvaldība negaidīja un savu atbalstu projektam 8. aprīlī atsauca. Gan Vides pārraudzības birojā, gan Saulkrastu pašvaldībā saņemti iesniegumi pret projektu, ko parakstījuši simtiem iedzīvotāju.

Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis norāda: “Uz šīs platformas atradīsies arī gan mašīneļļas tvertnes, gan naftas tvertne, 400 kubikmetri, arī regazifikācijas procesu ir iespējams veikt dažādos veidos, un nav īsti skaidrs, kā tas tiks veikts, tomēr tur pastāv tiešām daudzi jautājumi, uz kuriem šobrīd nav atbildes.”

Ideja jūrā pie Skultes ostas būvēt sašķidrinātās gāzes termināli ir vismaz deviņus gadus sena. Tam neizdevās piesaistīt Eiropas naudu un interese noslāpa. Tā atdzīvojās, kad pirms četriem gadiem ASV sāka sašķidrinātās gāzes eksportu. Skultes projektam pievienojās ASV naftas un gāzes uzņēmumu vadībā pieredzējušais Pēteris Ragaušs. Ne visi bija priecīgi. Pret termināli iebilda “Latvijas gāze” un Krievijas cauruļvada gāzes starpnieki. Arī Ventspils mērs Aivars Lembergs uzskata, ka projekts nav pārdomāts.

“Tā analīze, ko mēs veicām, jo mēs piedāvājam arī Ventspili kā ostu, kas varētu pieņemt sašķidrināto gāzi, un Ventspilī tāds termināls arī būs. Gan ne liels. Tā es domāju, jo tālu tas projekts ir aizgājis uz priekšu. Skultes osta izskatījās tāds nepārdomāts projekts. Vismaz tā analīze, ko veica starptautiskie eksperti, tādu slēdzienu izdarīja. Bet principā var pagriezt Sibīrijas upes un Skulti var uztaisīt par neaizsalstošu ostu, mazliet jāsilda Rīgas līcis ziemas mēnešos,” komentēja Lembergs.

Pēteris Ragaušs investēja JKP, kam visa priekšvēlēšanu kampaņa balstījās solījumos apkarot oligarhus. Partija Skultes termināļa īstenošanu virzīja kā vienu no savām prioritātēm. JKP politiķi Ragaušu pavadīja gan konferencē, ko, reklamējot amerikāņu sašķidrināto gāzi, apmeklēja ASV enerģētikas ministrs Riks Perijs, gan filmas “Pilsēta pie upes” pirmizrādē, kas tapa ar Ragauša finansiālu atbalstu. Kad marta sākumā Saeima atbalstīja atsevišķa Saulkrastu novada izveidi, ZZS un KPV LV virzīja teoriju, ka tas notiek gāzes termināļa interesēs. Saulkrastu dome atsauca savu atbalstu gāzes terminālim.

“Nenoliedzami, viņam ir politiska dimensija, jo viņš ir būtisks tautsaimniecībai un enerģētikas nozarei. Tāpēc, kā jau teicu, arī politisks lēmums ir nepieciešams par nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu, tāpēc nevar teikt, ka projekts nav politisks. Bet mūsu ieskatā tā politizācija, kas pašreiz notiek arī ar Ragauša kunga saistīšanu ar JKP, nekādu labumu projektam nedod, jo mēs tā jūtam, ka visi, kas grib izrādīt pretestību šai atbalstošajai partijai, tad ir pret projektu. Par to mēs, protams, neesam priecīgi,” raidījumam norāda “Skulte LNG Terminal” valdes loceklis Uldis Salmiņš.

“Ministrijas pozīcija ir tāda, ka mēs šādu projektu atbalstām un gribētu, lai tas tiktu realizēts Latvijā, jo no tā potenciāli ir lieli ieguvumi, taču šobrīd ar projekta realizācijas idejas autoriem neesmu ticies un arī ministrijā nav saņemti nekādi dokumenti par nacionālās nozīmes objektu piešķiršanu vai kas tamlīdzīgs. Pēc man esošās informācijas, es īsti neredzu tam pamatojumu, kādēļ šāds viens privāts investīciju projekts būtu nepieciešams attīstīt un būtībā tad par to maksāt katram Latvijas iedzīvotājam,” skaidro ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Saspīlējums starp “KPV LV” un JKP pēdējās nedēļās saasinājies. JKP balsoja pret Ralfa Nemiro apstiprināšanu Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītāja amatā, un tas izdevās tikai ar opozīcijas balsīm.

“Droši vien tur ir daudzas citas lietas, kas arī rada saspīlējumu, bet jā, tāds saspīlējums ir, bet mēs mācāmies sadzīvot, lai varētu kopā strādāt valsts labā,” uzskata “KPV LV” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs.

Vaicāts, vai tautsaimniecības komisijas vadītāja ievēlēšana, tas, ka tas nenācās viegli, bija šī saspīlējuma sekas, Zakatistovks norādīja, ka bija septiņas balsis pret divām: “Es domāju, tas norāda, ka gan opozīcija, gan mūsu sadarbības partneri, izņemot JKP, nevienā brīdī neapšaubīja.”

“Mēs katrā gadījumā to absolūti nekādā veidā nesasaistām, un mēs savu pozīciju jau vairākas nedēļas atpakaļ esam pauduši gan par ekonomikas ministra Vitenberga apstiprināšanu amatā, aicinot tomēr nodrošināt, lai tādi cilvēki ar apšaubāmu reputāciju neatrastos tiešām stratēģiski nozīmīgos amatos. Un man ir gandarījums, ka viņš ir pildījis apņemšanos mainīt šo personāla politiku. Un mēs tāpat esam arī teikuši pirms divām nedēļām un arī vakar komisijas sēdē, ka mēs uzskatam, ka cilvēki, kuriem, esot amatā, tiek anulēta pielaide darbam ar valsts noslēpuma objektiem, un tas ir ļoti liels risks,” norāda JKP Saeimas frakcijas vadītājs Juris Jurašs.

Pirms pusotra gada pielaidei valsts noslēpumam pieteicās arī Jurašs. Satversmes aizsardzības birojs izvērtēšanu apturēja, kad pret Jurašu sāka kriminālvajāšanu par iespējamu valsts noslēpuma izpaušanu. Taču šogad viņš apstiprināts Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja amatā. Šajā komisijā “KPV LV” šonedēļ izgāza balsojumu par ekonomisko lietu tiesas izveidošanu, kas ir JKP virzīta ideja. Konservatīvajiem piesaistīt opozīcijas balsis savu politisko projektu atbalstam izredžu nav.

“Es domāju, ka tas tāds pārpratums, kas tuvākajā laikā tiks novērsts, un nešaubos šobrīd, ka šī ekonomisko lietu tiesa, visa šī likumprojekta pakete tiks apstiprināta, un ar nākamā gada 1. janvāri šī tiesa beidzot sāks savu darbību Latvijā,” uzskata Jurašs.

“Tas ir valstisks jautājums, jo Tieslietu padome divas reizes, un pēdējoreiz tas bija 27. novembrī atkārtoti apšaubīja ekonomiskās tiesas pamatotību un nepieciešamību, un vēsturiski iekšlietu ministrs balsoja pret. Ekonomikas ministrs iesniedza savu īpašo viedokli, līdz ar to tam ir zināma vēsture, un, jā, mēs otrajā lasījumā piekritām, jo tas, ko mēs redzējām no sadarbības partneriem, bija tāds politisks entuziasms, un, ja tas ir miera laikos, tad to var vērst par labu dažādās lietās. Bet šobrīd mēs neesam miera laikos, mēs esam ekonomiskajā krīzē. Un tas, ko mēs vēlamies, mēs vēlamies vēlreiz vērsties pie nozares ekspertiem Tieslietu padomes ar jautājumu, kā jūs redzat šādā jaunā situācijā šo ideju,” norādīja Zakatistovs.

Par Skultes termināļa ietekmes uz vidi vērtējumu sabiedriskās viedokli prasīs gan iedzīvotājiem, gan vides un veselības iestādēm. Par to, vai vērtējumu akceptēt vai nē, būs jālemj pašvaldībām, kur atradīsies terminālis un cauruļvadi.

Foto: F64

1,045 skatījumi




Video

Latvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima

17/04/2025

Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...

Lasīt tālāk
Video

Ēģiptes izcelsmes kartupeļos atklāj augu veselībai bīstamu baktēriju

17/04/2025

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) iznīcināšanai nosūtījis Ēģiptes izcelsmes kartupeļu kravu, jo kartupeļu paraugā, kas noņemts, veicot importa kontroli uz robežas, Valsts augu aizsardzības...

Lasīt tālāk
Video

Noskaidroti pasaules lielākie uzņēmumi

16/04/2025

Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY un Sanktgallenes Universitātes Pasaules 500 Lielāko Ģimenes Uzņēmumu Indekss par 2025. gadu atklāj, ka Indeksā iekļauto ģimenes uzņēmumu kopējie...

Lasīt tālāk
Video

Otro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam

16/04/2025

Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...

Lasīt tālāk
Video

Februārī tūristu mītnēs par 11,4% vairāk viesu nekā pirms gada

15/04/2025

2025. gada februārī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 145,4 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 11,4% pieaugumu salīdzinājumā ar 2024. gada februāri, liecina Centrālās statistikas...

Lasīt tālāk
Video

Ērtākai iedzīvotāju mobilitātei plānots uzsākt vilciena un jauna autobusu maršruta pārrobežu satiksmi starp Igauniju un Latviju

15/04/2025

Otrdien, 15. aprīlī, Ministru kabinets akceptēja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pārrobežu pasažieru vilcienu satiksmi maršrutā Tartu–Rīga Igaunijas Klimata...

Lasīt tālāk
Video

PVD ir atļāvis PKS “Straupe” atjaunot darbību pilnā apjomā

15/04/2025

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pieņēmis lēmumu atļaut piensaimnieku kooperatīvai sabiedrībai “Straupe” atjaunot darbību pilnā apjomā. Atgādinām, ka PVD pagājušās nedēļas...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: Baltijas valstīs pieprasījums pēc IKT speciālistiem turpina pieaugt

14/04/2025

Neraugoties uz to, ka pēdējos gados tādas starptautiskas kompānijas kā “Google”, “Meta” un “Amazon” paziņojušas par darbinieku skaita samazināšanos, Latviju un Baltijas valstis...

Lasīt tālāk
Video

Sieviešu pārstāvība Latvijas uzņēmumos virs ES vidējā rādītāja

14/04/2025

Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm Latvijā ir lielākais to uzņēmumu īpatsvars, kur vismaz 40% no augstākā līmeņa vadības veido sievietes, liecina Eiropas Investīciju...

Lasīt tālāk
Video

Olas, majonēze un tematiski saldumi: pircēji gatavojas Lieldienu svinēšanai

14/04/2025

Tērēt vairāk un iegādāties augstākas kvalitātes produktus vai tādus gardumus, kurus ikdienā pērk retāk, – pošoties Lieldienu svinēšanai, šādu gatavību pauduši 35 % Rimi aptaujas*...

Lasīt tālāk