• Tweet

Turpinoties diskusijām par to, kam jāuzņemas atbildība par Rīgas Svētā Pētera baznīcu, vairāki politiķi ir nākuši klajā ar aicinājumu “nepārdot” Pēterbaznīcu un nodot dievnama īpašuma tiesības Rīgas pašvaldībai, kas ir apņēmusies baznīcā turpināt Latvijas ekumenisma tradīcijas, nodrošinot baznīcā gan luterāņu, gan katoļu draudžu darbību.

Kā zināms, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ar septiņām deputātu balsīm no 11 apstiprināja, ka Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumprojektā, ko gatavo 2. lasījumam Saeimā, par šobrīd Rīgas domes apsaimniekotā dievnama īpašumtiesību turētāju minams Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) un LELB Vācu Sv. Pētera draudzes izveidotais “Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājums”.

Šāds lēmums pieņemts neskatoties uz to, ka Rīgas pilsētas pašvaldība bija paudusi Saeimai gatavību kļūt par Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašuma tiesību turētāju, norādot, ka ir apņēmusies nodrošināt, ka Rīgas Svētā Pētera baznīca ir kultūrvēsturiskā mantojuma, tostarp vācbaltiešu kultūrvēsturiskā mantojuma, izpētes, saglabāšanas un popularizēšanas vieta un tā būs atvērta un pieejama visai sabiedrībai, harmoniski apvienojot reliģisko, kultūras un izglītojošo darbību.

Saistībā ar to iniciatīvu portālā manabalss.lv sākta parakstu vākšana par Pēterbaznīcas piederību Rīgai. Iniciatīvas autors Didzis Zīraps uzsver: “Pēterbaznīcai, kā vienam no mūsu galvaspilsētas un valsts simboliem, juridiski ir jāpieder tautai, tātad reģistrētai uz tās demokrātiskās pārstāvniecības institūcijas vārda, tāda ir mana visdziļākā pārliecība! Lūdzu parādam varai mūsu gribu un balsojam!” norādīja Zīraps.

Iniciatīvai savu atbalstu pauduši arī vairāki politiķi, tostarp Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas deputāte Linda Medne. “Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā straujā tempā turpinās likuma par Rīgas Svētā Pētera baznīcu virzīšana uz galīgo apstiprināšanu Saeimā. Likumā par Rīgas Svētā Pētera baznīcu, lielā steigā un necaurspīdīgā darba procesā, plānots atdot jaundibinātam nodibinājumam, kur 75 % pieder mazskaitlīgai – 2001.gadā dibinātai, vācu draudzei un 25% Latvijas evaņģēliski luteriskai baznīcai. Tikmēr lielai daļai Latvijas iedzīvotāju ir cits skatījums par Pēterbaznīcas piederību. Tai jāpaliek Rīgas baznīcai, kāda tā sākotnēji ir radīta un cauri gadsimtiem bijusi,” norāda Medne.

Pēc viņa sacītā, “tas ir prātam neaptverami, kādā nihilisma līmenī tas viss šobrīd tiek organizēts. Bez cieņas, bez goda, bez sirdsapziņas.”

Arī Rīgas domes vicemēre Linda Ozola (JKP) ir aicinājusi atbalstīt šo iniciatīvu par Pēterbaznīcas īpašumtiesību nostiprināšanu Rīgai: “Man nav pieņemama mūsu nācijas mantojuma atdošana šaurai citas valsts pilsoņu grupai, kas šobrīd lielā ātrumā tiek virzīta Saeimā.”

“Es atbalstu Rīgas pilsētu kā Pēterbaznīcas īpašnieku, bet sekošu pilsoņu gribas izpausmei, kas būs nozīmīga, izvēloties Sv. Pētera baznīcas nākamo īpašnieku,” atzina Aigars Bikše (AP).

Arī Saeimas deputāts Igors Pimenovs (S) ir aicinājis dievnamu nodot Rīgas domei, sakot, ka “iestājas par to, lai ar likumu Rīgas Svēta Pētera baznīca tiktu nodota Rīgas pašvaldības īpašumā, nevis reliģiskajām organizācijām.” Viņš norādīja uz to, ka rīdzinieki pēc baznīcas sabrukuma to pārbūvēja paši savām rokām par valsts naudu. “Ir ārkārtīgi svarīgi apvienot visu to cilvēku balsis, kam rūp Pēterbaznīca, neatkarīgi no politiskās pārliecības vai etniskās piederības.”

Tāpat arī sociālajos tīklos daudzi pauduši atbalstu Pēterbaznīcas atstāšanai Rīgas domes pārziņā, paužot cerību, ka atsevišķos politiķos modīsies sirdsapziņa un tādas partijas kā “Jaunā Vienotība”, “Nacionālā apvienība” un “Saskaņa” nenodos savus principus un ideālus.

Foto: F64