• Tweet

Pašlaik pietrūkst tikai 11 168 paraksti, lai 11. Saeimā nonāktu tautas rosināts jautājums par divvalodības ieviešanu Latvijā.

Ja šodien – kampaņas pēdējā dienā – trūkstošos parakstus izdosies savākt, parlamentam būs jāskata grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, kas krievu valodai piešķirtu valsts valodas statusu.

Viens no Saskaņas centra līderiem Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins sarunā ar Neatkarīgo neslēpa: pēc viņa domām, pat vienas dienas laikā esot visnotaļ reāli iegūt trūkstošo parakstu skaitu, jo analogā situācijā, kad valodas jautājuma kampaņu rīkoja nacionālais flangs, tieši pēdējā dienā bijusi vērojama liela iedzīvotāju aktivitāte. Neatkarīgi no akcijas rezultātiem lielais tajā piedalījušos cilvēku skaits apliecinot, ka Latvijā tomēr pastāvot arī krievvalodīgā kopiena, kas nebaidoties paust savu viedokli. «Šķiet, ir kļuvis acīm redzams, ka varas partijām beidzot jāsāk meklēt kompromisa piedāvājumi arī šiem Latvijas pilsoņiem,» klāstīja deputāts. Tāpat V. Agešins bija pārliecināts, ka pilsoņu aktivitāti lielā mērā ietekmējusi arī politiķu attieksme, arī Rīgas mēra Nila Ušakova atzīšanās par parakstīšanos akcijā. To, ka galvaspilsētas vadītāja un arī citu pašvaldību līderu paziņojumi ir stimulējuši iedzīvotājus piedalīties šajā akcijā, iespējams, apliecina arī fakts, ka kampaņas pirmajā nedēļā pilsoņu aktivitāte bija daudz zemāka nekā otrajā un trešajā, kad publiskajā diskusijā par šo akciju iesaistījās arī N. Ušakovs.

Tikmēr Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars, komentējot akcijas norisi, pauda pretēju viedokli. «Neraugoties uz masveida reklāmas kampaņu un politiķu iesaistīšanos tajā, parakstu vākšanas rezultāti tomēr nav tik pārliecinoši, kā tika draudēts. Situācijā, kad Saskaņas centrs pilsoņu mobilizācijai ir izmantojis visu iespējamo smago artilēriju, iegūtais parakstu daudzums tomēr nav iespaidīgs. Salīdzinājumam varu atgādināt, ka vasarā notikušajā akcijā par mācībām tikai latviešu valodā piedalījās apmēram tāds pats vēlētāju skaits jeb 130 tūkstoši pilsoņu. Turklāt tas notika bez jebkādas aģitācijas un reklāmas,» sacīja R. Dzintars.

Jāatgādina, ka līdz vakardienai par divvalodības jautājumu bija parakstījušies 130 678 vēlētāji. Šim daudzumam vēl tiek pieskaitīti arī tie 12 533 paraksti, kas tika iegūti pirmajā parakstu vākšanas kārtā pie notāriem vai bāriņtiesā. Likumprojekts Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē būs jāiesniedz izskatīšanai parlamentā tikai tad, ja parakstu vākšanā to atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 379 vēlētāji. Provizoriskie parakstu vākšanas rezultāti būs zināmi jau rīt. Savukārt galīgos parakstu vākšanas rezultātus CVK apstiprinās pēc tam, kad būs pārbaudījusi visus saņemtos parakstus un konstatējusi, vai kādi vēlētāji nav parakstījušies vairākkārt. Parakstu pārbaude varētu ilgt trīs līdz četras nedēļas.

***

Parakstu vākšanas akcijas

Pilsēta Līdz 7.11.2011. Līdz 14.11.2011. Līdz 21.11.2011. Līdz 28.11.2011.

Rīga 4756 16535 35181 61590

Daugavpils 2579 8248 14437 21603

Jelgava 120 600 1554 3060

Jēkabpils 107 424 916 1582

Jūrmala 175 610 1552 2980

Liepāja 210 750 1989 3588

Rēzekne 719 2631 4859 7199

Valmiera 48 135 265 488

Ventspils 150 583 1079 1766

***

Viedokļi

Kā vērtējat parakstu vākšanu, lai krievu valodu padarītu par otru valsts valodu Latvijā?

Ojārs SPĀRĪTIS, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors:

– Emocionāli, kā latvietis, es šo rīcību vērtēju kritiski, negatīvi. Tā ir vērsta pret manu pašapziņu, lepnumu, valsts drošības un stabilitātes sajūtu. Otrs aspekts: šī parakstu vākšana ir PR pasākums, ar kuru Saskaņas centra (SC) līderis ceļ savu reitingu un, protams, parāda to, ka Latvijā imigrantu nācija un tās pēcteči ir savā veidā sasnieguši kritisko masu, tādējādi piesakot savas tiesības. Tas ir labi vai slikti? Pirmais teikums ir atbilde uz šo jautājumu.

Marina KOSTEŅECKA, krievu rakstniece, publiciste:

– Akcija ir kā spoguļattēls latviešu nacionālo spēku rīcībai, vācot parakstus, lai krievu skolās mācības notiktu tikai latviešu valodā. Jau toreiz brīdināju, ka šis solis novedīs sabiedrību pie lielas radikalizācijas. Tas ir likumsakarīgs turpinājums (cita lieta, ka referendumu veicināja Ušakovs ar saviem saukļiem). Noteikti jāpiemin galvenā kļūda, proti – ka SC netika paņemts koalīcijā. Tas nenozīmē, ka tam vajadzēja dot grožus rokās, bet kārtējo reizi atgrūst no jebkādas lemšanas trešdaļu vēlētāju… Piekrītu Ušakovam, ka daudzi parakstās nevis par otru valsts valodu, bet gan protestējot pret to, ka ar viņiem nerēķinās kā ar pilntiesīgiem Latvijas iedzīvotājiem un pilsoņiem. Bet tik un tā vakar, pie datora sēdēdama, es lūdzu Dievu, lai neizdotos savākt nepieciešamo parakstu skaitu. Kāpēc? Tāpēc, ka referendums vēl trakāk saasinās starpnacionālās attiecības un ar saviem nodokļiem par to maksās gan krievi, gan latvieši. Pie mūsu nabadzības tā taču ir milzu nauda! Turklāt šajā gadījumā vinnētu tikai Lindermans, Osipovs un Gapoņeko – nebūt ne Ušakovs. Lindermana kompānija uz šīs bāzes pamata nodibinās savu politisko partiju un nākamajās vēlēšanās saņems lielu atbalstu.

Jānis JURKĀNS, pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs, bijušais Tautas saskaņas partijas līderis:

– Tā ir liela necieņa pret valsti. Būtībā tas ir spļāviens latviešiem sejā. Kāpēc? Iespējams tāpēc, ka krievi redz – latvieši paši ar savu valsti netiek galā, valsts ir vāja gan ekonomiski, gan politiski. Tāpēc var sākt pamatnāciju provocēt. Šī ir ļoti bīstama spēle. Neapšaubāmi, zināmiem spēkiem tā ir politisko muskuļu audzēšana, kas izdevīga abiem radikālajiem spēkiem. Diemžēl šī spēle var beigties ar bēdīgu rezultātu.

Māris BALTIŅŠ, Valsts valodas centra direktors:

– Nepārprotami tā vērtējama kā politiska akcija, kas saistīta ar vēlēšanu aktivitātēm kaimiņvalstī. Mērķis ir noteiktā veidā aktivēt agresīvākos krievu valodas lietotājus un dot nepamatotas cerības, ka nebūs vajadzības apgūt valsts valodu. Diemžēl jāsaka, ka daudzējādā ziņā arī mūsu pašu mediji ir pie vainas, jo nepārtraukti daudzināja, ka patiesais šo vēlēšanu uzvarētājs ir Saskaņas centrs. Daudziem tas radīja pārliecību, ka pienācis īstais brīdis šādā veida akcijām.

Kārlis DAUKŠTS, vēsturnieks:

– Tas ir vienas partijas motivēts, atsevišķu politisko grupu provocēts lēmums, kā arī Krievijas spiediens. Ušakova darbība liecina par viņa politisko pozīciju nostiprināšanos sava elektorāta vidū. Sākotnēji SC vēlējās kļūt par Latvijas politiskās sistēmas locekli, saglabājot sakarus ar valdošajām aprindām. Redzot, ka tādējādi zaudē savas pozīcijas, Ušakovs steigšus pagriezās pret otru elektorāta pusi, lai nostiprinātos radikālāko aprindu vidū. Atbildot uz jautājumu, kāpēc SC vēlētājs savam līderim šādu laipošanu piedeva, jāsecina, ka patlaban abu vēlmes pilnībā sakrīt. Proti, elektorāts atbalsta spiediena pastiprināšanu pret latviešu valodu un krievu valodas nostiprināšanos Latvijā. Situācija paradoksālā kārtā ir mainījusies: redzam, ka ne tikai politiķi izmanto vēlētājus, bet tagad jau elektorāts pats sācis izmantot Ušakova vārdu savu vēlmju sasniegšanai.

Avots: nra.lv