• Tweet

Lai veicinātu valsts konkurētspēju, izmantojot mākslīgā intelekta tehnoloģiju dotās iespējas, veidos Mākslīgā intelekta centru, kas būs atbildīgs par šīs jomas attīstību Latvijā. To noteic Saeimā ceturtdien, 6. martā, galīgajā lasījumā pieņemtais Mākslīgā intelekta centra likums.

Virzot uzticamas un drošas mākslīgā intelekta inovācijas nozarēs, jaunais likums noteic mākslīgā intelekta tehnoloģiju ekosistēmas izveidi, tās tiesisko ietvaru publiskā un privātā sektora un augstskolu sadarbībai, atbalstot mākslīgā intelekta tehnoloģiju atbildīgu pielietošanu un attīstību.

Likums noteic izveidot Mākslīgā intelekta centru, tajā apvienojot valsts, pētniecības un digitālās jomas pārstāvjus, lai sekmētu savstarpējo partnerību, inovāciju ieviešanu un attīstību, veicinātu mākslīgā intelekta iniciatīvu īstenošanu jomās ar augstu potenciālu atbilstoši nacionālajām interesēm un valsts konkurētspēju.

Centra izveides mērķis ir sekmēt sabiedrības prasmes un vienlīdzību mākslīgā intelekta jomā, kā arī rūpēties par to, lai mākslīgā intelekta sistēmas tiktu izmantotas ētiski, atbildīgi un droši, ievērojot cilvēka pamattiesības. Centram savā darbībā būs arī jāīsteno pasākumi saistībā ar mākslīgā intelekta lietošanu saistīto risku mazināšanai.

Jaunais centrs plānots kā nodibinājums, un tajā kā dibinātāji piedalīsies ne tikai valsts, ko pārstāvēs Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Ekonomikas ministrija un Aizsardzības ministrija, bet arī privātais sektors (Latvijas Informāciju un komunikācijas tehnoloģiju asociācija) un augstskolu pārstāvji (Latvijas Universitāšu asociācija). Centru veidos padome, centra direktors un sekretariāts, ko nodrošinās Valsts digitālās attīstības aģentūra. Padomē darbosies deviņi locekļi.

Saeima Mākslīgā intelekta centram noteikusi tiesības veidot speciālas regulatīvas vides mākslīgā intelekta sistēmu testēšanai. Tajās varēs darboties, nepiemērojot noteiktas normatīvo aktu prasības, taču ievērojot jaunajā likumā ietvertos nosacījumus, tostarp datu apstrādē. Prasības speciālajā regulatīvajā vidē iesaistītajām personām un to pienākumus, rīcību ar personu datiem, kā arī tehniskās un organizatoriskās prasības, kas jāievēro datu apstrādes procesā, noteiks Ministru kabinets.

Mākslīgais intelekts var nodrošināt būtiskas konkurētspējas priekšrocības un veicināt sabiedrībai un videi labvēlīgus rezultātus. Turklāt mākslīgais intelekts virza inovācijas, tā pielietošana paaugstina produktivitāti, padarot to par stratēģisku prioritāti arī Latvijā. Mākslīgais intelekts var piedāvāt risinājumus daudzās jomās, tostarp veselības aprūpē, izglītībā, sabiedrības drošībā un aizsardzībā, kiberdrošībā, sabiedrisko pakalpojumu kvalitātē, enerģētikā, transporta un loģistikas nozarē, kā arī klimata pārmaiņu mazināšanā, likuma projekta anotācijā atzīmējuši tā autori VARAM.

Tāpat likuma projekta autori norādījuši, ka ar mākslīgā intelekta pielietojumu saistīti arī vairāki riski, tostarp neapzināta un nepareiza tā izmantošana var radīt neprecīzus vai diskriminējošos rezultātus, tas var tikt izmantots tīšiem uzbrukumiem, piemēram, datu bojāšanai un manipulācijām, kas var apdraudēt pakalpojumus, datu drošību un sabiedrības uzticību. Tāpēc būtiski ir stiprināt nacionālās spējas uzraudzīt, kontrolēt, risināt un preventīvi novērst ļaunprātīgus mākslīgā intelekta pielietojumus un uzbrukumus.

Jaunais likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Mākslīgā intelekta centra nodibināšanas termiņš ir šī gada 31. marts.