Sāk ražot vafeles bez transtaukiem
Uzņēmumi Laima un Staburadze sāk ražot jogurta vafeles bez transtaukskābēm, un, informējot par to pircējus, izveidojuši asprātīgu vafeļu iepakojumu – uz tā redzams profesors ar lupu rokā.
Kā zināms, šovasar izcēlās liels skandāls, pateicoties dāņu profesora Stēna Stendera paziņojumam par vafeļu kaitīgumu. Profesors visā pasaulē pēta transtauku saturu pārtikas produktos, lielākoties vafelēs un ātro uzkodu restorānos piedāvātajā pārtikā. Skandāls vainagojies ar plašām diskusijām sabiedrībā par to, kas vispār ir transtaukskābes un ko tās nodara veselībai. Tas arī raisīja neapmierinātību Latvijas ražotājos, jo tieši viņu virzienā tika raidīti pārmetumi par transtauku izmantošanu pārtikas ražošanā.
Diskusijas vainagojušās arī ar jauniem produktiem. Patērētāju interesēs NP Foods grupas uzņēmumi Laima un Staburadze izveidojuši veselīgāku saldumu apakšzīmolus. Uzņēmumi no ražošanas prakses izslēguši sintētiskās krāsvielas un no šāgada septembra transtaukskābju daudzums produktos tiek samazināts līdz 0%, izvēloties augu taukus, kas dod iespēju izslēgt transtaukskābes no produkta. Tāpat kā līdz šim, šīs izejvielas ražotājs ir Zviedrijas un Dānijas kopuzņēmums. Staburadzes kvalitātes daļas vadītāja Vēsma Smilga norāda, ka produktu izstrādē uzņēmums sadarbojas ar uztura speciālistiem. «Ar šo nomainīto izejvielu uzsveram, ka spējam operatīvi reaģēt un piedāvāt patērētājiem vēl augstākas kvalitātes produktu,» saka V. Smilga. Vafeles tiek eksportētas uz septiņām pasaules valstīm, tostarp, Lielbritāniju un Vāciju. Lai arī vafelēm bez transtaukskābēm būtu jāmaksā vairāk, uzņēmums sola nepaaugstināt cenu, jo, lai arī patērētāji ir orientēti uz arvien kvalitatīvāku produktu iegādi, reālā pirktspēja atpaliek.
«Šādas sociāli atbildīgas uzņēmuma politikas īstenošanas rezultātā ieguvēji ir visi – pircēji, pats ražotājs un arī valsts, tādēļ aicinu arī citus pārtikas ražotājus meklēt veidus, kā savu produkciju pilnveidot atbilstoši sabiedrības veselības interesēm,» pēc ražotnes apmeklējuma norādīja veselības ministrs Juris Bārzdiņš.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Aptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākĀrvalstu investori rosina samazināt virsstundu apmaksu
Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji Ziemassvētku dāvanām 2024. gadā tērēs vidēji 165 eiro
Eiropas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Blackcatcard un starptautiskās datu analīzes grupas YouGov nesen veiktais pētījums atklāj galvenās patērētāju uzvedības un tēriņu tendences Latvijā...
Lasīt tālākNekustamā īpašuma nodokļa maksājumu apmērs Rīgā nākamgad nemainīsies
Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķinam 2025. gadā Rīgā nemainīsies kadastrālās vērtības un līdz ar to nemainīsies arī nodokļa maksājumu apmērs iedzīvotājiem. Tas var mainīties...
Lasīt tālākSaeima sāk darbu pie 2025.gada valsts budžeta projekta
Uzsākot darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta un paredzētajiem grozījumiem likumos, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 22.oktobrī, uz sēdi aicinājusi Ministru...
Lasīt tālākVK: Vairāku gadu periodā pieprasīts nepamatoti liels finansējums GMI pabalsta izmaksai
Veicot fokusēto atbilstības revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Labklājības ministrijas pieprasītais papildu finansējums mērķdotācijai pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma...
Lasīt tālākFM: ECB lēmumiem ir būtiska nozīme uz ekonomikas atkopšanos
Ceturtdien, 17. oktobrī, Eiropas Centrālā banka (ECB), visticamāk, trešo reizi šogad samazinās procentu likmes. Inflācija eirozonā arvien vairāk tiek kontrolēta, savukārt ekonomika neattīstās...
Lasīt tālākJuridiskā komisija: 15 eiro ir maksimālā, nevis obligātā summa par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu dalītā īpašuma gadījumos
Noteiktie 15 eiro par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu un nosūtīšanu dalītā īpašuma gadījumos ir maksimālā, nevis obligātā summa, kuru zemes īpašnieks var pieprasīt no dzīvokļa...
Lasīt tālāk