Sākas kampaņa pret krāpšanos – #atkrāpies
Lai kopīgi cīnītos pret ēnu ekonomiku, korupciju un citām negodprātīgām darbībām, kas ietekmē valsts budžetu un kopējo sabiedrības labklājību, tiek īstenota valsts pārvaldes sociāli informatīvā kampaņa jeb pretkrāpšanas kustība – #atkrāpies! Kustības ilgtermiņa uzdevums ir panākt iedzīvotāju nulles toleranci pret krāpšanos mūsu valstī.
Kampaņas idejas pamatā ir valsts pārvaldes iestāžu, uzņēmēju, sociālo partneru, kā arī ikviena sabiedrības locekļa apvienošanās kopīgai cīņai pret krāpšanu. Kampaņā īpaša uzmanība tiek pievērsta preventīvajiem pasākumiem, tostarp sabiedrības informētības un izpratnes veicināšanai par ēnu ekonomiku, krāpšanu un negatīvajām sekām, kādas tā atstāj uz katru indivīdu un valsts kopējo labklājības līmeni. Tāpat tiks akcentētas un skaidrotas iespējas vērsties attiecīgajās tiesībsargājošās iestādēs, ja radušās aizdomas vai zināmi konkrēti krāpšanas gadījumi.
“Krāpšana mūsu ikdienā sastopama dažādos veidos un kļuvusi par daļu no ikdienas rutīnas jeb notikumiem, kas mēdz paslīdēt garām bez būtiskas ievērības vai rīcības. Iespējams, tas tāpēc, ka gan valsts, gan Eiropas Savienības (ES) budžets ir šķietami netaustāms, salīdzinot ar personīgo maciņu un tā saturu. Tomēr arī tā ir mūsu nauda, un mums katram jāuzņemas maza daļa atbildības tās aizsargāšanā, skaļi paužot – ja neesi godprātīgs, atkrāpies!,” uzsver Nata Lasmane, Finanšu ministrijas Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesta (AFCOS) vadītāja, ES fondu Revīzijas iestādes vadītāja.
VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule norāda : “Krāpšanās, īpaši nodokļu jomā, ir ļoti grūti pakļaujama cīņai, ja sabiedrība pret to izturas kā pret pašsaprotamu parādību. Mums ikvienam ir jāsaprot, ka ar katru preci un katru pakalpojumu, ko saņemam bez čeka, mēs ilgtermiņā aplaupām sevi, savu ģimeni un arī valsti.”
“Godprātīga sabiedrības attieksme un rīcība ir “veiksmes atslēga” ēnu ekonomikas un korupcijas apkarošanai, kā arī valsts labklājības līmeņa celšanai. Tieši tādēļ būtiski, lai ikviena indivīda attieksme pret krāpniecību visās tās izpausmēs būtu nosodoša, jo, tikai mainot domāšanu, šī cīņa var nest pozitīvas pārmaiņas,” uzsver Pēteris Bauska, Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks.
Šā gada martā veiktās aptaujas “Latvijas iedzīvotāju attieksme pret negodīgu rīcību”1 dati liecina, ka krāpšanas problēma Latvijas sabiedrībai ir ļoti aktuāla. 65,8 % aptaujāto atzina, ka, viņuprāt, valstī ir augsts kopējais negodīguma līmenis. Respondenti norāda, ka būtiskākā problēma Latvijā ir kontrabandas alkoholisko dzērienu un cigarešu izplatība – tā domā attiecīgi 50,2 % un 50,9 % aptaujāto. Savukārt 29,6 % respondentu par būtisku problēmu Latvijā uzskata viltotu apģērbu un apavu tirdzniecību. Šīs ir arī jomas, kurās Latvijas iedzīvotāji pēdējo trīs gadu laikā visbiežāk ir saskārušies ar negodīgām darbībām.
Pirmo reizi Latvijā vairāk nekā 20 valsts pārvaldes institūcijas un sadarbības partneri ir apvienojušies kopīgā pretkrāpšanas iniciatīvā #atkrāpies! To starpā – Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija, Labklājības ministrija, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts policija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Konkurences padome, Valsts Robežsardze, Pārtikas un veterinārais dienests, Iepirkumu uzraudzības birojs, Nodrošinājuma valsts aģentūra, Patentu valde, Latvijas Republikas Prokuratūra, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Lauku atbalsta dienests, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Latvijas Banka, u.c., kā arī biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
Pretkrāpšanas kustība apvieno organizācijas, kurām rūp godīgums mūsu valstī un kuras ir gatavas sadoties rokās, lai par to cīnītos un šajā cīņā iesaistītu visu Latvijas sabiedrību. Šis ir pirmais gads, kad saskaņā ar “ES finanšu interešu aizsardzības koordinācijas dienesta (AFCOS) darbības stratēģiju 2017.-2019.gadam” Latvijā tiek uzsākta tiesībsargājošo iestāžu iniciatīva kopīgi sadarboties krāpšanas apkarošanas un sabiedrības izglītošanas jautājumos.
Foto: Publicitātes
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk