Sākot ar šo gadu, daļu pensijas var mantot
Līdz ar gada sākumu Latvijā spēkā stājusies iespēja mantot pensiju 2. līmeņa uzkrājumus. Tādēļ svarīgi zināt, kā jārīkojas, lai uzkrāto pensiju saņemtu jūsu mantinieki. Ja persona vēlas, lai viņas uzkrātais pensiju 2.līmeņa kapitāls tiktu mantots, tad tas obligāti jānorāda VSAA, veicot attiecīgo izvēli.
“Pensiju 2. līmeņa mantošanas iespēja ir nozīmīgs solis pensiju sistēmas caurskatāmībā, kas noteikti palielina iedzīvotāju uzticību un vēlmi tajā piedalīties. Uz 2019. gada beigām pensiju 2. līmenī bija vairāk nekā 1,3 miljoni dalībnieku ar vidējo uzkrājumu ap 3470 eiro. Tagad jebkurš šis cilvēks var izvēlēties, kas notiks ar viņa uzkrāto pensijas kapitālu pēc viņa nāves – kā un kurš to mantos. Tā ir būtiska daļa no personīgā kapitāla plānošanas un pārvaldīšanas, un domāju, ka šāda iespēja obligāti ir jāizmanto. Ar šo likuma papildinājumu, pensiju 2. līmeņa kapitāls kļūst daudz personalizētāks un iegūst tiešo saikni ar cilvēka reāliem naudas uzkrājumiem. Līdz ar to, pirms izdarīt izvēli – būtu svarīgi arī noskaidrot, cik liels ir jūsu uzkrātais kapitāls, kas to pārvalda un kāds ir pārvaldīšanas rezultāts,” pauž Anželika Dobrovoļska, Luminor Pensiju produktu vadītāja.
Sākot ar šo gadu, pensiju 2. līmeņa dalībniekam, arī ja viņš vēl nav sasniedzis pensijas vecumu, ir tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls. Lai to izdarītu, jau no 1. janvāra ir iespēja iesniegt iesniegumu portālā www.latvija.lv. Ja nepieciešams, to var arī izdarīt klātienē VSAA klientu apkalpošanas centros vai nosūtīt elektroniski ar e-parakstu un laika zīmolu.
Katram pensiju 2. līmeņa dalībniekam ir iespēja izvēlēties vienu no trim no mantošanas iespējām. Šo izvēli ir iespējams arī mainīt, tādēļ, mainoties dažādiem personiskiem apstākļiem, varēs norādīt jaunu mantošanas iespēju vai personu:
1) Atstāt mantojumā civillikumā noteiktajā kārtībā.
Šādā gadījumā mantinieki par mirušā uzkrāto pensiju 2. līmeņa kapitālu varēs uzzināt pie zvērināta notāra, uzsākot kārtot mantojuma lietas, vai arī vaicājot VSAA par mirušā izvēli. Mantiniekam, saņemot mantojuma apliecību, būs jāaizpilda iesniegums, kurā norādīta mantotās summas saņemšanas izvēle – pārskaitīt bankas kontā vai pievienot viņa pensiju 2. līmeņa kapitālam.
2) Pievienot konkrētas personas fondētās pensijas kapitālam.
Šajā gadījumā iesniegumā būs jānorāda persona, kuras pensiju 2.līmeņa uzkrātajam kapitālam pievienot mirušā uzkrāto kapitālu. Šai personai nav obligāti jābūt radiniekam, tas var būt jebkura fiziskā persona. Taču, ja norādītā persona dienā, kad reģistrēts mirušā pensiju 2. līmeņa dalībnieka miršanas fakts, nebūs pensiju 2. līmeņa dalībnieks, kapitāls tiks mantots Civillikumā noteiktajā kārtībā.
Par mirušā pensiju 2. līmeņa dalībnieka kapitāla pievienošanu varēs uzzināt portālā www.latvija.lv un uzkrāto kapitālu pensiju 2. līmenī, ieskaitot pievienoto mirušā pensiju kapitālu, varēs izmantot, pienākot pensionēšanās vecumam.
3) Ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā.
Ir iespēja arī izvēlēties pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu ieskaitīt valsts pensiju budžetā. Tāpat šāds scenārijs tiks īstenots arī, ja nebūs veikta nekāda izvēle attiecībā uz pensiju 2. līmeņa mantošanu.
Līdz šim pensiju 2. līmeņa kapitālu izmantot varēja tikai sasniedzot pensijas vecumu, arī izdarot izvēli – vai nu pievienot savu 2. līmeņa kapitālu pirmajā līmenī uzkrātajam, vai par uzkrāto 2. līmeņa kapitālu iegādāties mūža polisi ar mantošanas iespējām. Taču, ja cilvēks aizgāja mūžībā, nesasniedzot pensijas vecumu, uzkrātais kapitāls tika ieskaitīts valsts pensiju budžetā.
Vēl par tēmu:
Latvijas Pasts atsāk sūtījumu plūsmu ar Kanādu
Kanādas pasta operators Canada Post no 23. decembra atjaunos starptautisko pasta sūtījumu pieņemšanu un piegādes adresātiem. Lai gan Kanādas uzņēmuma un tā streikojošo darbinieku sarunas...
Lasīt tālākKatram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam ir Ziemassvētku džemperis
Ziemassvētku laiks ir apvīts ar dažādām tradīcijām, kas gadu gaitā ir attīstījušās, vienai valstij no otras pārņemot dažādas ieražas. Viena no nesenākajām tradīcijām Rietumvalstīs...
Lasīt tālākPuse iedzīvotāju uzskata, ka pirmā rotātā Ziemassvētku eglīte bijusi Rīgā
Tradīcija rotāt Ziemassvētku eglīti ir populāra daudzviet pasaulē, taču joprojām nav vienprātības par to, kurā pilsētā bijusi pirmā izpušķotā svētku egle. Šo godu sev piedēvē vairākas...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļai Latvijas iedzīvotāju izdevumi par pārtiku ir būtiski pieauguši
Baltijas valstu iedzīvotāji patlaban izjūt būtisku pārtikas sadārdzināšanos – 31 % Latvijā, 33 % Igaunijā un 26 % Lietuvā atklāj, ka cenu kāpuma dēļ var atļauties mazāk pārtikas...
Lasīt tālākLabdarības maratonā “Dod pieci!” saziedoti 138 715 eiro
Sabiedrisko mediju labdarības maratonā „Dod pieci” aizrit otrā diennakts, un līdz svētdienas, 15. decembra, plkst. 18.00 kopā saziedoti 138 715 eiro. Visi labdarības maratonā iegūtie līdzekļi...
Lasīt tālākAptauja: 40 % Latvijas iedzīvotāju jūtas vientuļi; visvientuļāk jūtas sievietes, jaunieši un rīdzinieki
Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktās aptaujas dati liecina, ka 40 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā jutušies vientuļi. Vientulība visvairāk...
Lasīt tālākSaeima pieņem Tieslietu akadēmijas likumu
Lai veicinātu efektīvu un profesionālu tiesu varas īstenošanu, nodrošinot ilgtspējīgu mācību sistēmu tieslietu jomā, Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, pieņēma jaunu likumu, ar ko iecerēts...
Lasīt tālākTurpmāk pārtikas pakas tiks piešķirtas tikai trūcīgajiem un tiem, kas nonākuši krīzes situācijās
No 2025. gada 1. janvāra Eiropas Savienības atbalsts tiks mērķēts uz sociāli vismazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām un tiks mainīts pārtikas atbalsta apjoms. To joprojām varēs saņemt...
Lasīt tālākAptauja: 88% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mājdzīvnieki padara cilvēkus laimīgākus
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (88%) uzskata, ka cilvēki, kuriem pieder mājdzīvnieki, ir laimīgāki, liecina modes un izklaides centra "Rīga Plaza" veiktā aptauja*. Lai palīdzētu dzīvniekiem,...
Lasīt tālākAptauja: 72% Rīgas iedzīvotāju jūtas cieši saistīti ar galvaspilsētu
Rīgas iedzīvotāji, kuri kopumā jūtas saistīti ar savu tuvāko apkaimi, ar Latviju un arī Eiropu, salīdzinoši biežāk norāda, ka jūtas cieši saistīti arī ar Rīgu kā pilsētu, liecina...
Lasīt tālāk