Samaksā vairākus tūkstošus par iespēju būt sasniedzamiem internetā
Šobrīd arvien straujāk pieaug interese par interneta domēnu iegādi – uzņēmēji atzīst, ka laikā, kad vēl svarīgāk nekā agrāk ir būt pieejamiem tiešsaistē, tie sāk domāt arī par to, lai būtu klientiem vienmēr pieejami. Uzrunātie mārketinga eksperti atzīmē – savs domēns ir ne tikai iespēja veicināt zīmola uzticību un atpazīstamību, bet arī veids, kā būt tuvāk potenciālajiem klientiem. Īpaša interese parādījusies par latviskajiem domēnu vārdiem – tos uzņēmumi sākuši izmantot daudz vairāk, nekā laikā, kad tāda iespēja tikai parādījās.
Vadošā mācību centra Semināri.lv projektu vadītāja Elīna Ozola atzīst, ka arī sākotnēji Semināri.lv bija pieejams saviem klientiem kā Seminari.lv, kā rezultātā dažkārt veidojās nesaprašanās komunikācijā ar klientiem.
Par latvisko domēnu pieejamību Ozola uzzinājusi salīdzinoši nesen, kā rezultātā arī sākusi interesēties par to, vai domēns Semināri.lv vispār vēl ir pieejams. Šāda domēna iegāde esot bijusi daļa no Semināri.lv attīstības plāna, taču tā iegāde nemaz neesot bijusi tik vienkārša, jo izrādās, nepietiek vien ar to, ka izvēlies konkrētu domēnu – domēnu tirgus ir samērā aktīvs un domēnu tirgus cenas nemaz nav tik zemas, kā varbūt kāds iedomājas.
“Meklējot Semināri.lv, atklājām, ka šis domēns jau pieder kādai citai personai, kas arī bija domājusi uzsākt biznesa semināru rīkošanu, un tas, atskatoties uz visiem apstākļiem, mudina domāt, ka šobrīd, ja mēs nebūtu iegādājušies Semināri.lv, mēs saskartos ar problēmām, jo mums būtu ne tikai konkurents ar gandrīz tādu pašu domēna nosaukumu, bet arī klientiem tas radītu lielu sajukumu – kuri tad esam mēs, bet kuri mūsu konkurenti,” skaidro E. Ozola.
Viņa turpina – “cilvēki informāciju internetā meklē ļoti dažādi. Vieni raksta bez garumzīmēm, kamēr citi meklē ar visām garumzīmēm. Tāpēc nereti vien saņēmām jautājumu – kāpēc nestrādā mūsu mājaslapa? Patiesībā gan cilvēks bija ierakstījis nevis Seminari.lv, bet Semināri.lv, kā rezultātā tad arī sapratām, ka latviskais domēns būtu tikai un vienīgi ieguvums, kā arī lielisks papildinājums jau esošajam domēnam.”
Par laimi, Semināri.lv domēna īpašnieks pēc ilgāka pārdomu brīža piekrita no domēna šķirties, un, lai arī prasītā summa esot bijusi samērā iespaidīga, tagad, atskatoties uz visām izmaksām, var droši apgalvot, ka tas ir bijis tā vērts. “Par Semināri.lv domēnu tika samaksāti vairāki tūkstoši eiro, taču, tā kā iepriekšējais domēna īpašnieks piekrita samaksu pieņemt pa daļām, galu galā izdevās Semināri.lv iegūt mūsu īpašumā.”
Viņa gan min, ka Semināri.lv tagad pieejamais latviskais domēns nenozīmē to, ka no iepriekšējā būtu jāatsakās: “Mūsu gadījumā – esam saglabājuši abus interneta domēnus – Seminari.lv un Semināri.lv, lai parūpētos par to, ka esam izmantojuši visas šajā ziņā pieejamās attīstības iespējas, ļaujot klientiem mūs atrast dažādos veidos. Jo ir klienti, kuri, mūs meklējot, vienalga ierakstīs www.seminari.lv, kamēr daudzi jaunie klienti jau ir pieraduši pie www.semināri.lv.”
Viņa aicina arī citiem uzņēmējiem ņemt vērā iespējas, ko tiem var sniegt latvisks domēna nosaukums vai, kā viņa pati saka, jebkāds domēns: “Ir daudz veidu, kā šodien atrasties internetā, sākot no sociālajiem tīkliem un dažādiem blogu emuāriem, bet diez vai ir iespējams labāks veids par savu mājaslapu ar atpazīstamu domēna nosaukumu, kurā vari apkopot un nepieciešamības gadījumā rediģēt visu svarīgāko informāciju par saviem pakalpojumiem.”
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk