Sankcijas pret Krieviju var spēcīgi ietekmēt Latvijas ekonomiku
Kā zināms, ar Krievijas prezidenta rīkojumu uz gadu aizliegts ievest Krievijā liellopu, cūkas un mājputnu gaļu, zivis, sieru, pienu, dārzeņus un augļus no Austrālijas, Kanādas, Eiropas Savienības (ES), Ukrainas, ASV un Norvēģijas. Aizliegums neattiecas uz pārtiku bērniem un alkoholu. Krievijas prezidenta rīkojumā paredzēts uz gadu “aizliegt vai ierobežot [..] Krievijas teritorijā ievest noteiktus lauksaimniecības produktus, izejmateriālus un ražojumus no valstīm, kas ieviesušas ekonomiskās sankcijas pret Krievijas juridiskām un/vai fiziskām personām vai pievienojušās šādam lēmumam”.
Liela daļa vietējo ražotāju patlaban nogaida un nevēlas sacelt lieku “kņadu” pēc šiem Krievijas paziņojumiem. Pagaidām nekādu traucējumu nav, norēķini notiek normāli.
Visvairāk apdraudēti šobrīd ir zivju, īpaši šprotu, ražotāji. Ierobežojumi varētu skart 25 līdz 80 procentus no realizācijas atkarībā no tā, cik svarīgs konkrētajam ražotājam ir Krievijas tirgus. Tiem, kam ir mazāka daļa, iespējams bez liekiem zaudējumiem pārorientēties uz citiem tirgiem. Tas, protams, rada neērtības, bet būtiski zaudējumi nevarētu būt. Visvairāk cietīs tie uzņēmumi, kas eksportā galvenokārt orientējušies uz Krievijas tirgu.
Vēl ar zaudējumiem var saskarties piena pārstrādātāji un kartupeļu audzētāji, kā arī tirgotāji, kas nodarbojas ar preču tranzītu uz Krieviju no citām ES valstīm.
“Ekonomisko sankciju ietekmi uz Latviju var mazināt tas, ka dažu Latvijas uzņēmumu īpašnieki ir no Krievijas vai to kapitāla daļas pieder Krievijas pilsoņiem. Šāda saistība ar Krieviju var mazināt ekonomisko sankciju ietekmi uz Latviju. Ir loģiski, ja Krievijas uzņēmēji censtos noregulēt attiecības ar savu valsti. Mums ir piemērs ar degvīnu – ilgu laiku bija domstarpības starp Latviju un Krieviju par degvīna zīmola izplatīšanu, bet tagad viss ir noregulēts un tirdzniecība rit sekmīgi. Viena lieta ir vispārējā politika, bet cita – ekonomiskās sadarbības stabilizēšana”, skaidro Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.
Vienlaikus jāuzsver – pagājušajā gadā parakstīts līgums par vienotu ekonomisko zonu (VEZ), kurā ietilpst Krievija. Tā kā Krievijas noteiktie ierobežojumi nav saistoši pārējām VEZ valstīm, tad ir iespēja preces Krievijā ievest caur tām – Baltkrieviju, Kazahstānu vai citu vienotās ekonomiskās zonas dalībvalsti, piemēram, Armēniju. Tas gan nozīmē – nāksies meklēt jaunus ceļus un rēķināties ar dārgākām starpnieku izmaksām.
Vēl par tēmu:
LBAS piedāvā četrus rīcības virzienus atbalsta pilnveidošanai vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni
2025. gada 2. aprīlī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā tika skatīts Labklājības ministrijas ziņojums par pētījumu...
Lasīt tālākRīgā pie Olimpiskā centra būs piemineklis hokeja leģendai Kārlim Skrastiņam
Rīgas domes Pieminekļu padome ir atbalstījusi pieminekļa “Dzelzs vīrs”, kas veltīts hokejistam Kārlim Skrastiņam, tālāku virzību. Rīgas pašvaldība plāno ieguldīt 115 000 eiro piemiņas...
Lasīt tālākBrīvdienās gaidāms sniegs un brāzmains vējš
Lai arī aizvadītās dienas bija saulainas un pavasarīgi siltas, turpmākajās dienās laika apstākļi strauji mainīsies - valsts teritorijā ieplūdīs krietni aukstāka gaisa masa un sestdien...
Lasīt tālākPagarina Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu Latvijā
Aizliegums patēriņam Latvijā ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas būs spēkā vēl gadu, paredz ceturtdien, 3.aprīlī, Saeimā galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecība palielinās jau trešo mēnesi pēc kārtas, februārī sasniedzot 4,1% izaugsmi
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada februārī pieauga par 4,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi pieauguši jau trešo mēnesi pēc kārtas, turklāt pieaugums...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas
Saeima ceturtdien, 3.aprīlī, konceptuāli atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no dalības konvencijā par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas...
Lasīt tālākValsts policija noliktavās Rīgā un Ogrē uziet vairāk nekā 43 miljonus nelegālo cigarešu
Šā gada martā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes likumsargi, cīnoties pret nelikumīgu akcīzes preču apriti, noliktavās Rīgā un Ogrē konstatēja kopumā...
Lasīt tālākParedz īsākus termiņus iestāžu atbildēm uz iedzīvotāju iesniegumiem
Lai mazinātu birokrātiju iedzīvotāju saziņā ar iestādēm, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 2. aprīlī, konceptuāli atbalstīja rosinātās izmaiņas Iesniegumu...
Lasīt tālākValsts kontrole: Ostu attīstības fondā no 2019. līdz 2023. gadam vismaz 161 770 EUR izmantoti neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski
Valsts kontrole lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski. Lielākā daļa...
Lasīt tālākArmandu Ruku pārvēl uz vēl vienu termiņu Valsts policijas priekšnieka amatā
Otrdien, 1. aprīlī, Ministru kabinets izdeva rīkojumu par Valsts policijas priekšnieka ģenerāļa Armanda Ruka termiņa pagarināšanu Valsts policijas priekšnieka amatā uz pieciem gadiem –...
Lasīt tālāk