Sarkandaugavas ekoloģiskais terors tagad turpinās brīvdienās
Naftas termināļiem tuvajos Tvaika ielas namos mītošajiem astmatiķiem šķiet, ka viņu te ir nedabiski daudz, dzīvokļus ir neiespējami pārdot, un pagājušajās brīvdienās atkal smirdējis tā, ka elpu sitis ciet.
Sūdzības saņēma arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kura palīdzība izpaudusies ieteikuma formā: «Tur tagad notiek pārsūknēšana, pacietieties līdz pieciem… Bet cik tad mēs cietīsimies, kamēr apmirsim?» sarkastiski vaicā Tvaika ielas 50. nama iemītniece Lilija, arī astmatiķe. Pēc tam, kad pavasarī pēc daudzu gadu ignorēšanas termināļu smakošanas problēmai pievērsās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un pašvaldība, ir notikusi liela runāšana, solīšana, mainījies arī smakošanas grafiks. Tagad kodīgais smārds intensīvāk jūtams tieši brīvdienās, bet tas iedzīvotājus laimīgākus nav padarījis. Sarkandaugavas iedzīvotāju kopienas pārstāve Natālija Mazure-Siliņa apstiprina, ka situācija nav būtiski uzlabojusies: «Tagad ekoloģiskais terors notiek tieši brīvdienās.» Iedzīvotāji gatavojas vēlreiz vērsties pie VARAM. Tiek apspriesta arī vēršanās pie Valsts prezidenta, un tas varētu būt pēdējais formālais solis pirms termināļu sūdzēšanas tiesā.
VARAM juridiskās padomnieces Ingas Antānes sniegtais skaidrojums Neatkarīgajai liecina, ka «kvalitatīvas diskusijas uzturēšana sabiedrībā par šiem jautājumiem» tomēr nav vienīgais veikums iedzīvotāju labā. Valsts vides dienests nupat ir saņēmis piecas mobilās laboratorijas gaisa paraugu ņemšanai, savukārt, lai tās arī kāds lietotu, ministrija valsts budžeta grozījumos pieprasījusi papildu līdzekļus. Nauda vajadzīga, lai samaksātu vides ekspertiem par darbu ārpus oficiālā darba laika, ko termināļu radītās smakas ignorē, un arī datoru iegādei. Pretējā gadījumā nav, kur rēķināt smaku un izmešu lielumus. Ministrija vēsta arī par vairākiem papīra darbiem, kas nākotnē varētu mazināt smakošanas intensitāti. Rīgas domē tiek skaitīts, cik izmaksātu naftas termināļu problēmu iekļaušana rīcības programmā gaisa piesārņojuma samazināšanai. Neatkarīgā rakstīja, ka domnieki nezināmu iemeslu dēļ pērn akceptēja šo programmu bez naftas sadaļas.
Iespējams, efektīvāks pasākums izrādīsies piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumu pārskatīšana administratīvi jau sodītajiem uzņēmumiem Man-Tess un Woodison terminal. Arī Veselības inspekcija secinājusi, ka ar šīm atļaujām kaut kas nav kārtībā. Iestādei gan tika prasīts viedoklis par iedzīvotāju sliktās veselības iespējamo saistību ar termināļu darbību. Šādu atzinumu inspekcija nespēja sniegt, datu par iedzīvotāju hroniskajām slimībām tai nav. Taču inspekcija cenšas pamatot iedzīvotāju sūdzību intensitāti. «Var pieļaut, ka iepriekš veiktie gaisa piesārņojuma aprēķini neatbilst reālajai situācijai vai arī pārkraujamo vielu apjomi, sortiments un pārkraušanas tehnoloģija neatbilst izsniegtajām B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujām,» secina inspekcijas vadītājs Egils Harasimjuks.
Sūdzību skaitam pašlaik gan esot tendence samazināties. To konstatē Valsts vides dienesta Kontroles daļas vadītājs Elmārs Jasinskis. Viņš pieļauj, ka pozitīvu efektu devuši Man-Tess veiktie nelielie uzlabojumi – vagonu lūku turēšana ciet, vienlaikus nolejamo cisternu skaita ierobežošana, laika grafiki un intensitāte. Joprojām aktuāla ir ideja par naftas produktu tvaiku savākšanas vai sadedzināšanas iekārtas uzstādīšanu. Tā būtu ļoti dārga investīcija, par ko savstarpēji jāvienojas vairākiem termināļiem, un pagaidām tādas vienošanās nav. Iedzīvotāji uzskata, ka smaku apkarošana uz priekšu nevirzās pietiekami raiti.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
Vēl par tēmu:
Latvijas Pasts atsāk sūtījumu plūsmu ar Kanādu
Kanādas pasta operators Canada Post no 23. decembra atjaunos starptautisko pasta sūtījumu pieņemšanu un piegādes adresātiem. Lai gan Kanādas uzņēmuma un tā streikojošo darbinieku sarunas...
Lasīt tālākKatram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam ir Ziemassvētku džemperis
Ziemassvētku laiks ir apvīts ar dažādām tradīcijām, kas gadu gaitā ir attīstījušās, vienai valstij no otras pārņemot dažādas ieražas. Viena no nesenākajām tradīcijām Rietumvalstīs...
Lasīt tālākPuse iedzīvotāju uzskata, ka pirmā rotātā Ziemassvētku eglīte bijusi Rīgā
Tradīcija rotāt Ziemassvētku eglīti ir populāra daudzviet pasaulē, taču joprojām nav vienprātības par to, kurā pilsētā bijusi pirmā izpušķotā svētku egle. Šo godu sev piedēvē vairākas...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļai Latvijas iedzīvotāju izdevumi par pārtiku ir būtiski pieauguši
Baltijas valstu iedzīvotāji patlaban izjūt būtisku pārtikas sadārdzināšanos – 31 % Latvijā, 33 % Igaunijā un 26 % Lietuvā atklāj, ka cenu kāpuma dēļ var atļauties mazāk pārtikas...
Lasīt tālākLabdarības maratonā “Dod pieci!” saziedoti 138 715 eiro
Sabiedrisko mediju labdarības maratonā „Dod pieci” aizrit otrā diennakts, un līdz svētdienas, 15. decembra, plkst. 18.00 kopā saziedoti 138 715 eiro. Visi labdarības maratonā iegūtie līdzekļi...
Lasīt tālākAptauja: 40 % Latvijas iedzīvotāju jūtas vientuļi; visvientuļāk jūtas sievietes, jaunieši un rīdzinieki
Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktās aptaujas dati liecina, ka 40 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā jutušies vientuļi. Vientulība visvairāk...
Lasīt tālākSaeima pieņem Tieslietu akadēmijas likumu
Lai veicinātu efektīvu un profesionālu tiesu varas īstenošanu, nodrošinot ilgtspējīgu mācību sistēmu tieslietu jomā, Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, pieņēma jaunu likumu, ar ko iecerēts...
Lasīt tālākTurpmāk pārtikas pakas tiks piešķirtas tikai trūcīgajiem un tiem, kas nonākuši krīzes situācijās
No 2025. gada 1. janvāra Eiropas Savienības atbalsts tiks mērķēts uz sociāli vismazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām un tiks mainīts pārtikas atbalsta apjoms. To joprojām varēs saņemt...
Lasīt tālākAptauja: 88% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mājdzīvnieki padara cilvēkus laimīgākus
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (88%) uzskata, ka cilvēki, kuriem pieder mājdzīvnieki, ir laimīgāki, liecina modes un izklaides centra "Rīga Plaza" veiktā aptauja*. Lai palīdzētu dzīvniekiem,...
Lasīt tālākAptauja: 72% Rīgas iedzīvotāju jūtas cieši saistīti ar galvaspilsētu
Rīgas iedzīvotāji, kuri kopumā jūtas saistīti ar savu tuvāko apkaimi, ar Latviju un arī Eiropu, salīdzinoši biežāk norāda, ka jūtas cieši saistīti arī ar Rīgu kā pilsētu, liecina...
Lasīt tālāk