Sarūk spējīgāko skolēnu skaits
Pēdējos gados strauji palielinās vidusskolas absolventu īpatsvars, kuri nolemj izglītību Latvijas augstskolās un koledžās neturpināt, norādīts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvajā ziņojumā Par situāciju skolēnu sekmībā vispārējā izglītībā.
Tāpat arī ministrija atklāj, ka pēdējo gadu laikā, lielāko uzmanību pievēršot rūpju bērnu atbalstam, novārtā palikuši talantīgākie skolēni un viņu spēju attīstīšana, tāpēc ik gadu krītas to audzēkņu skaits, kuru zināšanu līmenis sasniedz vismaz 8 balles.
Ministrija informē, ka vidusskolas beidzēju skaits no 2006. līdz 2010. gadam ir samazinājies par 9% (līdz 18 984 absolventiem). Statistika par 2010. gadu liecina, ka pēc vidējās izglītības iegūšanas, 58,9% mācības turpināja kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm, 4,2% izglītojās profesionālās mācību iestādēs, bet gandrīz 37% skološanos Latvijā neturpināja. IZM gan norāda, ka pagaidām nav pieejama informācija par to, cik jauniešu pēc vidusskolas izvēlas turpināt mācības ārvalstīs.
Salīdzinot ar 2006. gadu, to jauniešu īpatsvars, kas mācības pēc 12. klases Latvijā neturpina, gandrīz dubultojies: 2006. gadā šādu izvēli izdarīja 23,7% vidusskolas absolventu. Jāteic, ka pieaug arī pamatskolas absolventu skaits, kas mācības neturpina, – 2009. gadā izglītības ceļu pārtrauca 3,5% jeb 879 pamatskolas absolventi, bet 2010. gadā – 5,3% jeb 1184 pusaudži. Savukārt tie, kas nolemj izglītības ceļu turpināt, arvien vairāk priekšroku dod profesionālajām skolām, kas vienlaikus piedāvā iegūt gan vidējo izglītību, gan arodu: 2006. gadā mācības tur uzsāka 30,4% pamatskolas beidzēju, bet 2010. gadā – 33,8%. Līdzīgi kā 12. klasēs, arī pamatskolu beigušo skaits būtiski sarucis – no 30 tūkstošiem 2006.gadā līdz 19 429 skolēniem 2010./2011. mācību gadā. No tiem 9. klasi sekmīgi beidza 97,2%, bet liecību saņēma 2,8% jeb 542. «Beidzēju skaits, kas ieguvuši apliecību, pēdējos gados ir pieaudzis, piemēram, 2006. gadā tādu bija 94,9%,» norāda IZM Izglītības departamenta speciālists Edgars Grīnis. Arī skolēnu skaits, kuri beiguši 12. klasi ar atestātu, palielinājies, – 2010./2011. mācību gadā vidusskolu sekmīgi absolvēja 99,3% skolēni, bet liecību saņēma 88 jaunieši. Vakara (maiņu) skolās 92,6% no 12. klases skolēniem ieguva atestātu par vispārējo vidējo izglītību.
Ziņojumā arī teikts, ka katru gadu vidēji 97% skolēnu tiek pārcelti uz nākamo klasi, bet 2–2,5% (ap 5000) paliek uz otro vai pat trešo gadu tajā pašā klasē. IZM gan skaidro, ka vismaz desmitā daļa otrgadnieku un trešgadnieku faktiski atrodas ārzemēs un skolu nemaz neapmeklē, tikai vecāki par to nav uzrakstījuši skolai iesniegumu, tādēļ nav pamatojuma atskaitīt skolēnu obligātajā izglītības vecumā. Vēl vismaz divas piektdaļas skolēnu ir nesekmīgi ilgstošu neattaisnotu skolas kavējumu dēļ. «Nesen ir spēkā stājušies noteikumi, kas nosaka: ja semestrī skolēnam ir vismaz 20 neattaisnotas stundas, darbā ar kavētājiem iesaistās pašvaldības dienesti, kas sauc vecākus uz pārrunām, meklē kavējuma cēloņus un kopīgi cenšas bērnu atgriezt skolas solā,» teic E. Grīnis.
Viņš arī atzīst – tā kā pēdējos gados lielākā uzmanību pievērsta vājo skolēnu atbalstam, tiem, kam ir grūtības mācīties, novārtā atstāti talantīgākie. Arī starptautiskie pētījumi norādījuši uz zemo Latvijas skolēnu īpatsvaru, kas spēj sasniegt augstāko līmeni (vismaz 8 balles), turklāt viņu skaits rūk. «Piemēram, Somijā 9% 15 un 16 gadus vecu jauniešu spēj sasniegt augstāko zināšanu līmeni, bet Latvijā šis rādītājs ir 0,6%. Un tas nav tādēļ, ka mums nebūtu talantīgu bērnu. Vienkārši viņiem netiek pievērsta pietiekama uzmanība. Lai viņi neieslīgtu tādā kā rutīnā, ir jāparedz kādi atbalsta pasākumi, piemēram, speciālas konsultācijas, kur noritētu darbs ar šādiem spējīgiem skolēniem,» uzsver E. Grīnis. Tam, ka nepieciešams vairāk laika veltīt katram skolēnam individuāli, piekrīt arī Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntis Vasiļevskis. «Piemēram, projektā Matemātika un dabaszinātnes iesaistītajām skolām tika piedāvāts dažādot skolotāju darba metodiku, plānojot atšķirīgus sasniedzamos rezultātus katram skolēnam individuāli. Un šāda pieeja deva rezultātu – palielinājās visu skolēnu mācību sasniegumi,» akcentē G. Vasiļevskis.
Avots: nra.lv /Līga Nestere
Vēl par tēmu:
Saeima Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā apstiprina Kasparu Pudānu
Saeima ceturtdien, 19.decembrī, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera amatā apstiprināja brigādes ģenerāli Kasparu Pudānu. K.Pudānam ir vairāk nekā 20 gadu dienesta pieredze NBS,...
Lasīt tālākLatvijas Pasts atsāk sūtījumu plūsmu ar Kanādu
Kanādas pasta operators Canada Post no 23. decembra atjaunos starptautisko pasta sūtījumu pieņemšanu un piegādes adresātiem. Lai gan Kanādas uzņēmuma un tā streikojošo darbinieku sarunas...
Lasīt tālākKatram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam ir Ziemassvētku džemperis
Ziemassvētku laiks ir apvīts ar dažādām tradīcijām, kas gadu gaitā ir attīstījušās, vienai valstij no otras pārņemot dažādas ieražas. Viena no nesenākajām tradīcijām Rietumvalstīs...
Lasīt tālākPuse iedzīvotāju uzskata, ka pirmā rotātā Ziemassvētku eglīte bijusi Rīgā
Tradīcija rotāt Ziemassvētku eglīti ir populāra daudzviet pasaulē, taču joprojām nav vienprātības par to, kurā pilsētā bijusi pirmā izpušķotā svētku egle. Šo godu sev piedēvē vairākas...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļai Latvijas iedzīvotāju izdevumi par pārtiku ir būtiski pieauguši
Baltijas valstu iedzīvotāji patlaban izjūt būtisku pārtikas sadārdzināšanos – 31 % Latvijā, 33 % Igaunijā un 26 % Lietuvā atklāj, ka cenu kāpuma dēļ var atļauties mazāk pārtikas...
Lasīt tālākLabdarības maratonā “Dod pieci!” saziedoti 138 715 eiro
Sabiedrisko mediju labdarības maratonā „Dod pieci” aizrit otrā diennakts, un līdz svētdienas, 15. decembra, plkst. 18.00 kopā saziedoti 138 715 eiro. Visi labdarības maratonā iegūtie līdzekļi...
Lasīt tālākAptauja: 40 % Latvijas iedzīvotāju jūtas vientuļi; visvientuļāk jūtas sievietes, jaunieši un rīdzinieki
Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktās aptaujas dati liecina, ka 40 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā jutušies vientuļi. Vientulība visvairāk...
Lasīt tālākLembergs: Valdība strādā pie tā, lai slēgtu skolas, bet tai būtu jādomā kā celt izglītības līmeni
Tas ir kauns, ka neviena Latvijas augstskola nav iekļuvusi starp 1000 labākajām pasaules universitāšu reitingā, sacīja politiķis Aivars Lembergs. “Tikko olimpiskajās spēlēs mūsu puiši...
Lasīt tālākTiesībsargs: Pilnvērtīgs miegs nav iegriba, bet nepieciešamība – mācību stundām nav jāsākas agrāk par astoņiem rītā
Tiesībsargs līdz nākamā gada 31. martam aicina Ministru kabinetu pieņemt tādu regulējumu, kas skolās neļautu mācību stundām, konsultācijām, fakultatīvajām nodarbībām u.c. sākties...
Lasīt tālākSaeima pieņem Tieslietu akadēmijas likumu
Lai veicinātu efektīvu un profesionālu tiesu varas īstenošanu, nodrošinot ilgtspējīgu mācību sistēmu tieslietu jomā, Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, pieņēma jaunu likumu, ar ko iecerēts...
Lasīt tālāk