Saskaņas centrs grib atgūt latvisko elektorātu
Divvalodības referendums uzrādījis ne vien integrācijas procesa neveiksmes, bet var arī būtiski ietekmēt Saskaņas centra tālāko likteni.
Gadiem ilgi cenšoties attālināties no nacionālā jautājuma, ar savu iesaistīšanos krievvalodīgo protestā apvienība pārvilkusi strīpu ilgstošajiem mēģinājumiem pārliecināt Latvijas sabiedrību un politisko eliti par vēlmi likt savā darbībā uzsvaru uz sociālekonomiskiem, ne etniskiem jautājumiem.
Viens no Saskaņas centra dibinātājiem Jānis Jurkāns uzskata: aizstāvot divvalodības ideju, Saskaņas centrs (SC) uz daudziem gadiem sev liedzis cerības uz nonākšanu pie varas. Pēc 11. Saeimas vēlēšanām mūžīgajā opozīcijā nīkstošais SC bija nonācis tik tuvu dalībai valdībā kā vēl nekad līdz šim. Gaidītos augļus beidzot bija nesis arī SC ilgi koptais sociāldemokrātu tēls – pēc pašas partijas aprēķiniem, 15 līdz 20% no visiem apvienības atbalstītājiem bija latviski runājoši vēlētāji, kuriem simpatizēja partijas solījumi pabalstu, nodokļu politikas un pensiju jomā. Taču J. Jurkāns ir pārliecināts, ka iesaistīšanās krievu valodas aizstāvībā var būtiski kaitēt SC politiskajai nākotnei, zaudējot gan labējo partiju uzticēšanos, gan lielu daļu latviskā elektorāta.
Komentējot to, kādēļ situācija Latvijā nonāca līdz divvalodības referendumam, šā brīža SC līderis Jānis Urbanovičs atgādina: «Labējās partijas joprojām nav novērtējušas to, cik lieliem kompromisiem valdības veidošanas gaitā bijām gatavi sabiedrības saliedēšanas vārdā. Labējais spārns nekad nav aizdomājies, cik sarežģīti Saskaņas centra iekšējās diskusijās tiek panākta katra piekāpšanās. Taču tas viss labējām partijām nešķita pietiekami, lai veidotu ar mums koalīciju. Pēc šādas valdošās elites augstprātības vairs nespējām atrunāt savus vēlētājus no protestēšanas, lai gan paši šo ugunsgrēku neuzkūrām. Esmu pārliecināts, ka cilvēki, kuri divvalodības referendumā balsoja par, nekaroja ar latviešu valodu, bet protestēja pret Saskaņas centra un caur to arī viņu interešu ignorēšanu.»
Saeimas frakcijas vadītājs sarunā ar Neatkarīgo bija vaļsirdīgs par SC veltītajiem pārmetumiem pēc referenduma. «Lai visi tie, kuri šobrīd vēlas mūs iedzīt stūrī, sev pajautā – ko viņi būtu darījuši mūsu vietā? Kādi bija varianti? Mēs šo situāciju neveidojām, gluži pretēji – mums tā ļoti nepatika. Taču es esmu lepns, ka bijām tik drosmīgi, lai paliktu kopā ar saviem vēlētājiem. Saskaņas centrs nelavierēja, bet uzdrošinājās atbalstīt savus balsotājus, lai gan man personiski viss notiekošais ir dziļa personīga traģēdija. Es pārdzīvoju un meklēju tajā arī savu vainu. Saskaņas eksāmenu nav nokārtojusi neviena partija, un tajā ir vainojami pilnīgi visi,» sacīja J. Urbanovičs.
Par to, ka referenduma kaislības viņam radījušus dziļas iekšējas pārdomas, tiek baumots arī politiskajos kuluāros, dodot mājienu, ka partijas līderis varētu pamest šīs organizācijas rindas. Tiesa, pats deputāts to kategoriski noliedz, uzsverot, ka viņam netrūkstot nedz spēka, nedz degsmes turpināt darbību politikā. «Šobrīd daudz laika veltu tam, lai Saskaņas centrs kļūtu latviskāks. Vēlos, lai sabiedrībai tik sāpīgās ekonomiskās problēmas kopīgi risinātu gan krievi, gan latvieši, tādēļ latviskais spārns mūsu partijā pieaugs.»
Savukārt, komentējot tālāko partijas likteni, J. Urbanovičs ir pārliecināts: «Tiem politiķiem, kuri ar gandarījumu turpina pūst uz šā konflikta oglēm, tas nekavējoties jāpārtrauc, jo sekas var būt bezgala bēdīgas. Ceru arī, ka Latvijā joprojām ir daudz saprātīgu vēlētāju, kuri jūt, ka Saskaņas centrs grib vienīgi mieru un saskaņu. Latvija ir un būs multinacionāla valsts – vai mums tas patīk, vai ne, un veidot nākotni bez šā mazākuma neizdosies. Domāju, ka, vīlušies labējos spēkos, balsotāji joprojām nāks pie mums, jo arī turpmāk par savu galveno virzienu uzskatīsim sociālekonomisko, ne etnisko jautājumu risināšanu.»
Arī SC Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins Neatkarīgajai apliecināja, ka pēc referenduma partija nemainīs darbības akcentus, galveno uzsvaru liekot uz sociālekonomiskajām problēmām. «Mums nedraud šķelšanās tik ilgi, kamēr esam vienoti vēlmē visiem Latvijas iedzīvotājiem nodrošināt labklājību. Visus Saskaņas centra politiķus neatkarīgi no viņu tautības vieno šāds uzstādījums un nevis etniskā konfrontācija. Jā, redzot, ka liela daļa mūsu vēlētāju aktivizējas valodas jautājumā, nespējām no tā distancēties, taču tā nav Saskaņas centra prioritāte. Ja ar šo savu soli esam aizvainojuši kādu no latviski runājošajiem vēlētājiem, strādāsim tā, lai šo uzticību atjaunotu,» pauda V. Agešins.
Avots: nra.lv/Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Siliņas valdībā darbu uzsāk jaunie ministri
Ceturtdien, 6. martā, Saeima izteica uzticību un Ministru kabineta locekļu amatā apstiprināja izglītības un zinātnes ministri Daci Melbārdi, labklājības ministru Reini Uzulnieku un satiksmes...
Lasīt tālākLembergs ironizē par faktu, ka Augulis neesot pienācīgi risinājis demogrāfijas problēmas
Politiķis Aivars Lembergs ironiski komentēja labklājības ministra Ulda Auguļa nomaiņu valdības “restarta” procesā. "Tikko no amata nometa Auguli. Neesot pienācīgi risinājis demogrāfijas...
Lasīt tālākBudžeta komisiju turpmāk vadīs Anda Čakša
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju turpmāk vadīs Anda Čakša. To ceturtdien, 27. februārī, nolēma komisijas deputāti. “Budžeta komisijas darbs aktīvi turpināsies, un priekšā...
Lasīt tālākKristīne Lemberga: budžeta disciplīna paliek nerakstīts likums “Latvijai un Ventspilij” un Aivaram Lembergam
Budžeta disciplīna vienmēr partijai "Latvijai un Ventspilij" būs svarīga, intervijā "Ventas Balss" sacīja politiķa Aivara Lemberga dzīvesbiedre Kristīne Lemberga. Runājot par to, ka pašreizējam...
Lasīt tālākNozares organizācijas neizprot premjeres lēmumu saistībā ar Auguļa demisiju
Pensionāru federācija paziņojumā medijiem pauda dziļu neizpratni un sašutumu par Auguļa demisijas pieprasījumu,un vēlas detalizētu skaidrojumu tās iemesliem. Federācija norādīja, ka Uldis...
Lasīt tālākValsts prezidents: Eiropai ir jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību
20. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Lietuvas premjerministru Gintautu Palucku (Gintautas Paluckas). Sarunas laikā puses pārrunāja ciešās divpusējās attiecības,...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja un Lietuvas premjerministrs: Ukrainai jābūt pie galda sarunās par miera procesu
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa ceturtdien, 20. februārī, parlamentā uzņēma Lietuvas Republikas premjerministru Ģintautu Palucku (Gintautas Paluckas), pārrunājot atbalstu Ukrainai....
Lasīt tālākLembergs ironizē par valdības vizīti ciematā ar četriem iedzīvotājiem
Politiķis Aivars Lembergs ironiski izteicās par valdības pārstāvju lēmumu apmeklēt ciematu ar tikai četriem iedzīvotājiem. Lembergs norādīja, ka nesen valdības pārstāvji, tai skaitā...
Lasīt tālākTiek atzīmēta Dronu koalīcijas pirmā gadadiena
Piektdien, 14. februārī, aprit Latvijas un Apvienotās Karalistes dibinātās Dronu koalīcijas pirmā gadadiena. “Ar lepnumu varam atskatīties uz pirmajā Dronu koalīcijas gadā paveikto...
Lasīt tālākLembergs: Latvijas parlaments sajucis prātā – tas apgalvo, ka bez vīrieša un sievietes ir vēl kāds cits dzimums
Latvijas parlamenta vairākums ir sajucis prātā, izteicās politiķis Aivars Lembergs. Viņš atsaucās uz to, ka Latvijas parlamenta vairākums neatzīst, ka starp cilvēkiem ir tikai divi dzimumi...
Lasīt tālāk